Dalies:

Latvijas gatavība diasporas bērnam prasa paradigmas maiņu

Latvijas gatavība diasporas bērnam prasa paradigmas maiņu
Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupa
  • 04. Aug. 2019

 Sabiedrības un valsts pārvaldes interese par remigrantu bērnu iekļaušanos Latvijas izglītības sistēmā ir kļuvusi par pēdējā laika aktualitāti, diskusijā iesaistot visdažādāko nozaru un organizāciju pārstāvjus. Pēc Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupas vadītāju Ievas Reines un Ineses Vallenbergas iniciatīvas pirmā rīkotā semināra par digitālās mācīšanās iespējām ārvalstīs mītošajiem bērniem sekoja otrs, veltīts jautājumam, cik gatavas ir Latvijas skolas citādam bērnam.

Abi semināri sniedza anketas datu analīzi un gūto atziņu apkopojumu no 16 bērnu pieredzes, piedaloties mācību procesā privātajā vidusskolā ”Patnis” un Dundagas pamatskolā. Bērni, vecumā no pieciem līdz 18 gadiem, atbildēja uz 11 jautājumiem pirms un 18 jautājumiem pēc brauciena, salīdzinot iedomāto un piedzīvoto. Kā viens no svarīgākajiem aptaujas rezultātiem bija teju visu skolēnu vēlme atgriezties skolā Latvijā uz ilgāku laiku. Tiesa, sākotnēji vairāk kā puse skolēnu domāja, ka mācības Latvijā notiks līdzīgi kā Zviedrijas skolā. Brauciena izvērtējuma anketā atklājās, ka atšķirības tomēr ir bijušas lielākas, un tikai trešā daļa atzina, ka mācību process ir bijis līdzīgs. 

Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupas vadītāja un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, Dr.Med. Ieva Reine skaidro, ka ”ārlatvieši nereti nav sagatavoti iespējamām atšķirībām ne tikai mācību norisē, bet arī sociālās vides savdabībai, kas ne vienmēr ir atvērta un gatava citādam skolēnam”. Projektā iestaistītās skolas tomēr ir uzskatāmas par sevišķi labvēlīgām remigrantiem, tapēc semināra turpinājumā Latvijas Universitātes pētniece Daina Gross iepazīstināja ar interviju rezultātiem, kas ataino remigrantu dažādo, un, ne vienmēr veiksmīgo, pieredzi skolās Latvijā. Latvijas Universitātes profesores Laima Geikinas priekšlasījums rosināja pārdomas par lēno citādības pieņemšanu kā kultūras iezīmi Latvijā. Vai tie iedomātie rāmji, kādos jāiekļaujas remigrantiem, ir jēgpilni un funkcionāli nepieciešami, vai arī tā ir slēpšanās aiz bailēm mainīties pašiem, radīt jaunas paradigmas un kļūt atvērtākiem pret neierasto, citādo? Izglītības likums mēdz nonāk pretrunā ar daudzu skolotāju izpratni un vēlmi palīdzēt remigrējušajam skolēnam, bet vai nebūtu laiks uzklausīt izglītotājus, ģimenes un remigrācijas koordinatorus, lai integrācijas process nevis liktu mokās locīties zem likuma spiediena, bet radītu labvēlīgākos apstākļus pedagogiem un remigrantiem, lai viņus motivētu palikt un justies labi Latvijā?

Lasītākās ziņas valstī

Kultūrizglītība un sports diasporas bērnu un jauniešu vidū, īpaši tiem, kuri neapmeklē nedēļas nogales skolas, sniedz spēcīgu latvietības un kopības sajūtu. Diasporas bērnu savlaicīga iekļaušana Dziesmu svētku tradīcijas uzturēšanā ir tikpat nozīmīga kā nedēļas nogales skolu atbalstīšana un pieaugušo māksliniecisko kopu līdzdalība svētkos. Šobrīd diasporā ir atsevišķas bērnu un jauniešu kopas, taču tām, kā atzīst Ozolnieku Tautas nama bērnu un jauniešu muzikālā teātra “Nianse” vadītāja Ingūna Pētersone, kura diasporas bērniem māca dziedāšanu tālmācībā un Latviešu biedrības Īrijā priekšsēde, kora eLVē un Latviešu apvienotā bērnu un jauniešu kora Īrijā (LABKĪ) diriģente Inguna Grietiņa-Dārziņa, kritēriji, lai iekļūtu svētku lielkoncertu sastāvā, vairumam nav izpildāmi. Ir nepieciešams domāt par alternatīvām, kas jauniešiem dotu iespēju pašiem izjust šādu svētku īpašo spēku, un, lai viņi varētu turpināt uzturēt latviešu kultūras tradīciju ārvalstīs, cieši sadarbojoties gan savstarpēji, gan ar Latvijas mākslinieciskajām kopām, iekļaujoties Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku lielkoncertu dalībnieku sastāvā. 

Seminārs projektā ”Ar zināšanām – tuvāk Latvijai” (līguma Nr.2019./LV/DP/16/08) ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par semināra saturu atbild un to organizē ”Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupa”. Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupa apvieno aptuveni pustūkstoti sekotāju un pāris simtu aktīvo biedru dažādās pasaules valstīs.

Aptaujas rezultāti un informācija iegūstama, rakstot Ievai Reinei, ziemelvb@gmail.com vai tālr. +46-703402888

                     

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti