Dalies:

Latvijas Bankas ekonomists: Pēc 30-40 gadiem pensiju apmērs varētu būt 24% no vidējās algas

Latvijas Bankas ekonomists: Pēc 30-40 gadiem pensiju apmērs varētu būt 24% no vidējās algas
Foto: Ieva Leiniša/LETA
  • 08. Apr. 2019

Sabiedrības novecošanos un citu faktoru ietekmē pensiju apmērs attiecībā pret vidējo algu valstī nākotnē saruks, un 2050.-2060.gadā varētu noslīdēt līdz 24%, pirmdien Latvijas Bankas ekspertu diskusijā "Pensiju sistēma Latvijā - vai bumba ar laika degli?" sacīja Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs.

"Jau pašlaik pensiju apmērs ir samērā neliels, un Latvijā darba ienākumu aizstājamības līmenis pensijas vecumā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES). Aprēķini rāda, ka piešķirtās vecuma pensijas apmērs procentos no vidējās algas nākotnē samazināsies," skaidroja Tkačevs.

Aizvietojamības koeficients - no jauna piešķirtās vecuma pensijas attiecība pret vidējo atalgojumu valstī - patlaban ir apmēram 40% no algas, 2030.gadā paredzams 34% apmērā, bet 2060.gadā tas var noslīdēt līdz 24%.

Lasītākās ziņas valstī

Pašlaik ir 37% pensionāru attiecībā pret darbaspējīgā vecuma iedzīvotājiem, bet 2060.gadā tie varētu būt 67%. Tkačevs norādīja, ka līdzīgas tendences ir arī citās ES valstīs, taču ir mazāk izteiktas nekā Latvijā.

Gadījumā, ja valsts mēģinātu saglabāt esošo aizvietojamību 40% apmērā, ar sabiedrības novecošanos saistīto izmaksu iekļaušana valsts budžetā apdraudētu valsts parāda ilgtspēju - ja aizvietojamības koeficientu saglabātu esošajā līmenī, 2060.gadā pensiju izdevumi tuvotos 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet valdības parāds pārsniegtu 70% no IKP.

Pēc viņa teiktā, risinājums nebūtu arī sociālo iemaksu palielinājums. Lai saglabātu esošo pensiju līmeni 2060.gadā, jau tagad sociālo iemaksu apmērs būtu jāpaaugstina no esošajiem 35% līdz 53% un tas būtu viens no augstākajiem pasaulē. Nodokļa likmes palielinājums, saglabājot pensiju relatīvo apmēru, neapdraudot valsts budžetu, tautsaimniecībai nebūtu panesams, sacīja Tkačevs.

Runājot par to, kādi rīcības virzieni vēl ir iespējami, Tkačevs norādīja, ka risinājums būtu palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksu apliekamo bāzi, uzlabot demogrāfisko situāciju, pensionēšanās vecumu piesaistīt sagaidāmajam mūža ilgumam, uzlabot valsts fondēto pensiju shēmas darbību, kā arī veicināt uzkrājumus.

Sociālās apdrošināšanas iemaksu apliekamās bāzes paplašināšana ļautu jūtami paaugstināt pensijas apmēru, stāstīja Tkačevs. Pieņemot, ka nākamo 10 gadu laikā tiks būtiski paplašināta sociālās apdrošināšanas iemaksu apliekamā bāze (ēnu ekonomikas apkarošana, dažādu nodokļu maksāšanas režīmu ar pazeminātu sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi pakāpeniska likvidēšana), aizvietojamības koeficients jeb pensijas apmērs 2060.gadā varētu būt ap 30% no vidējās algas.

Dzimstības rādītāju uzlabošana un reemigrācijas veicināšana arī sniegtu zināmu pozitīvu pienesumu, stāstīja Tkačevs. Iedzīvotāju skaita stabilizēšanos ap šobrīd esošo līmeni arī varētu nodrošināt, ka aizvietojamības koeficients jeb pensijas līmenis tuvojas 30% no algas 2060.gadā.

Tkačevs gan sacīja, ka pēc 2025.gada pakāpeniski zudīs pensiju reformas ieguvums no pensionēšanās vecuma paaugstināšanas, tāpēc, sasaistot pensionēšanās vecumu ar paredzamo mūža ilgumu, uzlabojums būtu relatīvi lielāks. Šādā scenārijā 2060.gadā pensionēšanās vecumam būtu jābūt 70 gadi.

"Tomēr, lai šāds scenārijs nākotnē būtu īstenojams, jau šobrīd jāsper soļi sabiedrības veselības stāvokļa uzlabošanai, jo patlaban Latvijā veselīgi pavadīto gadu skaits pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas ir tikai četri gadi, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES," sacīja Tkačevs.

Viņš arī minēja, ka valsts fondēto pensiju shēma ir instruments, kas palīdz mazināt nākotnes pensijas sasaisti ar demogrāfisko situāciju, bet tad ir jānodrošina atbilstošs ienesīgums. Līdz šim valsts fondēto pensiju jeb otrā līmeņa ienesīgums bijis 2-4% gadā, taču starptautiskā pieredze liecina, ka 5-6% ienesīgums pensiju otrajā līmenī ir sasniedzams rādītājs.

"Iepriekš minēto pasākumu kopums ļautu nodrošināt lielāku pensiju nākotnes pensionāriem," sacīja Tkačevs, piebilstot, ka nodrošinātāki būs tie pensionāri, kas papildus veiks ieguldījumus privātajos pensiju fondos. Īstenojot visus minētos pasākumus, iespējams, ka prognozēto pensijas apmēru varētu pat palielināt, salīdzinot ar šī brīža situāciju.

Tkačevs uzsvēra, ka pensiju sistēma Latvijā ir ekonomiski pamatota un finansiāli ilgtspējīga, to atzīst arī virkne starptautisko ekspertu, taču nepieciešamas vairākas korekcijas, lai nākotnes pensionāriem nodrošinātu pienācīgus ienākumus vecumdienās.

"Nepieciešamo pasākumu īstenošana prasīs laiku, tādēļ jāsāk rīkoties jau šobrīd," uzsvēra Tkačevs.

Autors: LETA
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti