Dalies:

Latvijas armijas simtgadē pateicas karavīriem par drosmi

Latvijas armijas simtgadē pateicas karavīriem par drosmi
LETA/ Edijs Pālens
  • 06. Jul. 2019

Tieši pateicoties mūsu karavīriem, šodien mums ir Latvija – sava brīva un neatkarīga valsts, sveicot Latvijas armiju simtajā gadadienā, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš uzsvēra– būt par karavīru ir augstākais patriotisma apliecinājums un pateicās visiem karavīriem par kalpošanu Latvijai un tautai. Apsveikuma runas teica arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Valsts prezidents atzina, ka pirms mazliet vairāk kā simts gadiem  ar valsts proklamēšanu un savas valdības izveidošanu bija par maz. Par savu zemi visai tautai bija jādodas cīņās, lai nosargātu savu brīvību un neatkarību. “Zem sarkanbaltsarkanā karoga toreiz pulcējās studenti un skolnieki, kaujās rūdīti karavīri un arī neapmācīti brīvprātīgie, vīri un sievas. Viņi bija gatavi ziedot savu dzīvību par kaut ko vēl nekad nebijušu – par savu valsti – par Latviju.  Mēs visi esam viņu varonības mantinieki,” uzsvēra Valsts prezidents.

Valsts prezidents atzīmēja, ka šodien mūsu bruņotie spēki ir zinoši, labi ekipēti un apmācīti. Jau piecpadsmit gadus Latvija ir pasaulē spēcīgākās militārās organizācijas NATO  dalībvalsts ar uzticamiem sabiedrotajiem blakus. Tomēr arī mūsdienās pats galvenais palicis nemainīgs – mīlestība pret savu zemi un gatavība ziedoties tās labā.

Lasītākās ziņas valstī

 

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzrunā norādīja, ka latviešu karavīri par brīvību cīnījās jau pirms neatkarīgas valsts izveidošanās. “Mēs esam maksājusi kā tauta, kā armija, kā ģimenes, ļoti dārgu cenu par brīvību. Latvijas karavīrs ir nācis no mūsu ģimenēm un ir viens no mums. Viņš ir nācis no arājiem, ierēdņiem, studentiem, profesoriem – no jebkuras sociālās šķiras, arī no jebkuras etniskās grupas. Latvijas armijā jau Pirmā pasaules kara laikā bija pārstāvēti ne tikai latvieši, bet gan arī baltvācieši, ebreji, krievi, gan arī visi pārējie. Arī šodien Latvijas armijā karavīri netiek šķiroti nedz pēc dzimuma, nedz arī pēc piederības. Tie, kas dienē Latvijas armijā, ir patrioti, un sargā mūsu zemes vērtības un mūsu mieru gan dienā, gan naktī,” uzsvēra Pabriks.

Tāpat aizsardzības ministrs akcentēja, ka latvieši vairs nekad nedienēs un nelies asinis svešas armijas formās. “Mēs nevienu neapdraudam un neiesim pāri robežām. Bet, ja kāds gribēs nākt pie mums un pārkāpt mūsu robežas, mēs izvilksim zobenus un cirtīsim bez žēlastības. Mēs esam drošībā – mums nav no kā baidīties. Mums ir spēcīga armija, kas ar katru dienu paliek aizvien spēcīgāka.”

Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš norādīja, ka Latvijas armijas pamatā ir Latvijas armijas pirmā virspavēlnieka ģenerāļa Dāvida Sīmansona pirms simts gadiem dotā pavēle. “Mums ir viegli uzklausīt šo pavēli, jo tā nāk no mūsu tautas dvēseles lolojuma. Mums ir viegli to arī izpildīt, jo, pretējā gadījumā, nebūtu jēga Latvijas valstiskumam. Mums ir absolūti neiespējami nepildīt šo pavēli, jo pārāk smags un asiņains upuris ir likts uz Latvijas altāra,” sacīja ģenerālleitnants Kalniņš. Viņš arī uzsvēra, ka Latvijas militārās aizsardzības struktūras pamatā likta karavīru drosme, gudrība, kā arī nemitīga tieksme uz pilnveidošanos.

6.jūlijā, 11.novembra krastmalā Rīgā norisinājās Latvijas armijas simtgadei veltīts lielkoncerts, Nacionālo bruņoto spēku paraugdemonstrējumi, un arī Latvijas un sabiedroto spēku militārās tehnikas un ekipējuma izstāde.

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti