Dalies:

Pēteris Bolšaitis intervijā Jurim Lorencam: Latvijai vajadzīgs valstsvīrs!

Pēteris Bolšaitis intervijā Jurim Lorencam: Latvijai vajadzīgs valstsvīrs!
  • 07. Mar. 2019

Latviešu sabiedriskais darbinieks, profesors Pēteris Bolšaitis (dz. 1937. g.) skolas gadus pavadījis eksotiskajā Venecuēlā un pēc tam devies uz ASV, kur studējis ķīmiju Kalifornijas Technoloģiskajā institūtā. Viens no pirmajiem trimdas latviešiem, kurš jau 60. gados uzdrošinājās apmeklēt okupēto dzimteni. Dažus gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Pēteris Bolšaitis atgriezās Tēvzemē uz pastāvīgu dzīvi. Aktīvists pilsoniskajā iniciatīvā, kas iestājās par Egilu Levitu kā nākamo Valsts prezidentu.

Sabiedrībā klīst baumas par biedrību “Par izcilu Valsts prezidentu”, jūs esot viens no tās dibinātājiem. Kas tā par noslēpumainu organizāciju?

P. Bolšaitis. Pats esmu tādos gados, ka vienam pašam būtu grūti uzņemties šādu iniciatīvu. Bet mani uzmeklēja grupa jauniešu, kuŗi uzskata, ka nākamā Latvijas prezidenta izvēlē būtu jāiesaista ne tikai polītiķi un Saeimas deputāti, bet arī plašāka sabiedrība. Es viņiem neliedzu savu atbalstu un padomu, jo uzskatu, ka šāda ak­­tīvitāte ir pat ļoti vērtīga. Mums atsaukušies vairāk nekā simts sabiedrībā pazīstamu cilvēku – sākot no studentiem un beidzot ar bijušajām valsts amatpersonām, zinātnes un kultūras darbiniekiem, un viņu uzvārdi publicēti atklātajā vēstulē, kur iestājamies par Egilu Levitu kā nākamo Latvijas Valsts prezidentu.

Lasītākās ziņas

Kāpēc tieši Egils Levits?

Uzskatu, ka mūsu valstī kopš neatkarības atgūšanas noticis daudz pozitīva. Vienmēr esmu dzīvojis ar pārliecību, ka latvieši ir viena no spējīgākajām tautām pasaulē. Esam izcili daudzās jomās, īpaši mūzikā un sportā. Diemžēl mūsu saimnieciskie sasniegumi šodien nav tik spoži. Kāpēc? Galvenais iemesls meklējams korupcijā un tiesu sistēmas neefektīvitātē. Daudzi noziegumi netiek līdz galam izmeklēti, nepiedodami ilgi ievelkas tiesu procesi. Kā liecina autoritatīvi pētījumi, šajā ziņā esam vienā līmenī ar dažām Āfrikas valstīm. Tepat kaimiņos, Igaunijā, situācija ir labāka. Tieši korupcijā meklējamas Latvijas saimniecisko problēmu saknes. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc daudzi uzņēmumi, kas varbūt vēlētos ieguldīt Latvijā, galu galā aiziet uz Igauniju vai Lietuvu. Jo viņiem nav uzticības mūsu tiesu sistēmai un ierēdniecībai.

Vēl gribētu minēt kādu morālu aspektu. Savā dziļākajā būtībā korupcija ir mantkārības rezultāts. Pašas par sevi rūpes par labklājību jau nav nekas slikts. Es tikai priecājos, redzot, ka cilvēki kļūst turīgi. Ja cilvēks tiek pie bagātības ar uzņēmību un talantu, viņš dod labumu citiem, visai sabiedrībai un valstij. Un otrādi – korupcija nav nekas cits kā zagšana, kas lē­ nām saēd visu sabiedrību.

Egilu Levitu pazīstu jau labu laiku. Būdams izcils jurists, viņš vienmēr un visur nelokāmi iestājies par Latvijas interesēm. Piemēram, aizstāvot Latvijas valstisko kontinuitāti padomju okupā­ cijas laikos. Esmu pārliecināts, ka prezidenta amatā Levits dos būtisku artavu mūsu tiesu sistēmas sakārtošanā un korupcijas apkarošanā. Uz burvja mājienu tas varbūt nenotiks, taču kopā ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un spītīgo, labā nozīmē pat stūrgalvīgo tieslietu ministru Jāni Bordānu viņi noteikti spēs paveikt būtiskas izmaiņas pozitīvā virzienā.

Jūsu pārstāvētā biedrība ir ar nosaukumu “Par izcilu Valsts prezidentu”. Ko tas nozīmē – būt izcilam Valsts prezidentam?

Vispirms jau prezidentam jābūt godīgam. Tālāk jau varam prasīt visu ko – lai prezidents būtu gudrs, izglītots, labs runātājs, zinātu valodas, ar vārdu sakot, lai viņš būtu vai nezin kas, tāds politiskais supermens. Bet visi esam tikai cilvēki ar saviem plusiem un mīnusiem. Runājot par mūsu biju­šajiem prezidentiem, no kuŗiem dažus es pazīstu personīgi, – katram no viņiem ir stiprie un arī vājie punkti. Tas ir tikai dabiski, no tā nevar izvairīties. Protams, savi trūkumi ir arī Levitam. Ne­­sen kāds kungs man teica – tas Le­vits ir pārāk gudrs, nez vai viņš mācēšot sarunāties ar tirgus kundzītēm. Tā, kā to protot Vējonis.

Daudziem sākumā patika, ka Vējonis braukā pa Latviju un tiekas ar cilvēkiem, viņam bija augsts reitings, kas gan tagad esot nokrities. Bet varbūt arī viņš vēlēsies atkārtoti kandidēt.

Vējoni nekādā gadījumā nevajadzētu norakstīt par ātru. Gadījumā, ja partijas nevarēs vienoties par citu kopīgu kandidātu, viņam ir izredzes tikt ievēlētam atkār­toti. Vismaz zināms un pārbau­­dīts cilvēks. Es neesmu no tiem, kuŗi kritizē Vējoni – ka nemāk izteikties, lapiņas no rokām lido ārā, neprot valodas. Tie visi īstenībā ir sīkumi. Savus pienākumus pašreizējais prezidents ir pildījis godam, un, ja viņš arī paliks, es neraudāšu. Un tomēr vēlos atkārtoti uzsvērt – šajā vietā un šajā laikā, kuŗā mēs patlaban dzīvojam, Latvijai vajadzīgs cita kalu­ma valstsvīrs. Tieši tāpēc Egils Levits būtu pats labākais Latvijas prezidents.

Paskatoties uz pasauli, gan neizskatās, ka cilvēkiem patīk gudri intelektuāļi. Patiesībā populisma uzvaras gājiens tikai tur­pinās.

Ļoti ceru, ka Latvija neies šo ceļu. Vienlaikus jāapzinās, ka dzīvojam sarežģītā laikmetā. Pasaulē izveidojusies milzīga plaisa starp bagātību un nabadzību. Sekas – plaša polītiska destabilizācija, Ča­vesa un Maduro veida polītiķu pa­rādīšanās Venecuēlā, breksits Lielbritanijā, Trampa nākšana pie va­ras Amerikā, “dzelteno vestu” pro­testi Francijā. Diemžēl arī daļa mūsu tautas dzīvo trūkumā, cilvēki spiesti doties svešumā. Un te es vēlētos pieminēt kādu interviju, ko Egils Levits 2015. gada maijā sniedza žurnālam “Mājas Viesis”. Acīs iekrita, lūk, kāds teikums: “Tas, ka pie mums joprojām nav ieviests progresīvais ienākuma nodoklis, ir milzīga netaisnība.” Te es viņam simtprocentīgi piekrītu. Diemžēl reti kuŗš Latvijas politiķis ir uzdrošinājies teikt tik vienkāršus, patiesus un tautai tuvus vārdus.

Bet balsos ne jau tauta, bet gan deputāti, un tur parasti sākas “polītiskais tirgus”. Tad kāda jēga iespējamo kandidātu po­­­pulārizēt tautā?

Mēs vismaz būsim darījuši visu, kas bijis mūsu spēkos. Darījuši zināmu deputātiem, ka daudzi cienījami cilvēki Latvijā atbalsta Egilu Levitu. Cerēsim, ka izšķirīgajā balsojumā tas vienu otru iedrošinās. Savukārt deputātiem būs jāattaisno sava izvēle. To, kāpēc ignorēts, mūsuprāt, saprātīgs un Latvijai derīgs priekšlikums. Situ­ācija tomēr ir kardināli mainījusies. Atcerēsimies laiku pirms četriem gadiem, kad balsojums par Valsts prezidentu vēl bija slepens. Toreiz daudzi solīja, ka balsos par Levitu, un visai droši izskatījās, ka viņu arī ievēlēs. Bet, kad balsis tika saskaitītas, rezultāts nebija viņam labvēlīgs. Daudzi plātīja rokas – es jau neko, balsoju, kā solīju. Tagad tas vairs nebūs iespējams, katrs deputāts būs atbildīgs par savu izvēli vēlētāju priekšā.

Satversmē ir ierakstīts, ka “Valsts prezidents reprezentē valsti starptautiski”. Ar kādiem izaicinājumiem Latvijai nāksies saskarties nākotnē?

Pirmkārt, Latvijai kopā ar pārējām NATO valstīm būs jāstiprina šī mūsu drošībai tik nozīmīgā alianse. Otrkārt, ir svarīgi palielināt Latvijas starptautisko redzamību, mūsu tēlu jeb, kā tagad sa­ka, imidžu. Šajā jomā Levits būtu pat ļoti labs. Jurists un diplomāts ar milzīgu starptautisku pieredzi. Lielisks orators, kurš prot īsi, argumentēti un strukturēti izteikt savas domas. Tāpat nav mazsvarīgi, ka bez dzimtās latviešu viņš pārvalda arī vācu, angļu, krievu un franču valodu.

Ilgā valdības sastādīšana liecina, ka Saeima ir visai sašķelta. Kā tā, jūsuprāt, iespaidos prezidenta vēlēšanas?

Kā mēdz teikt – slikti rādās, labi būs. Mani drusku pārsteidz, ka Saeimā ienācis tik daudz cilvēku bez iepriekšējas polītiskas pieredzes. Jauniem cilvēkiem ir jānāk, bet, kā liecina pasaules pieredze, 30% jaunas sejas parlamentā – tas jau ir daudz. Mums tādu ir vēl vairāk. Tas tikai liecina par to, ka daudzi bija neapmierināti ar notiekošo valstī. Bet tik slikta iepriekšējā valdība jau nemaz nebija.

Un tomēr zaļzemnieki palikuši opozīcijā.

Es viņus tur nebūtu atstājis, bet tāda bija Jaunās konservatīvās partijas prasība. Pats nekad neesmu balsojis par Zemnieku savienī­bu, tomēr jāatzīst, ka viņi ir sena Latvijas partija un tradicionāla mūsu polītiskās sistēmas sastāvdaļa.

Vai kas zināms par noskaņojumiem polītiskajās partijās?

Pirms četriem gadiem Nacionālā apvienība jau virzīja Levitu kā savu prezidenta kandidātu. Iespējams, savu atbalstu šī partija neliegs arī šoreiz. Tāpat Levitu varētu atbalstīt JKP un Jaunā Vienotība. Nav izslēgts, ka pie zināmiem nosacījumiem arī Attīstībai/Par. Cik noprotams, viņi vēlētos dzirdēt no Levita atbalstu savai liberālajai ideoloģijai. Piemēram, lai viņš iestājas par kopdzīves likumu. Cik zinu, Levits ir visai konservātīvas polītikas piekritējs. Taču, ja Saeimas vairākums šādu likumu pieņems, es šaubos, ka Levits kā prezidents to atdos otrreizējai caurlūkošanai. Un tad, protams, vēl paliek lielā jautāju­ma zīme – kā rīkosies KPV LV? Pagaidām gan izskatās, ka viņi vairāk aizņemti ar savām iekšē­jām lietām.

Visdrīzāk prezidenta ievēlēšanas sākotnējā etapā katrai par­­tijai būs savs kandidāts, un ap šo amatu notiks tirgošanās. Valstī jau ir vēl citi svarīgi amati. Piemēram, nākamais Latvijas Bankas vadītājs, arī Latvijas deleģētais eirokomisārs. Šķiet, ka daudz ko šajās polītiskajās kārtīs izmainīs gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas notiks 25. maijā. Iespējams, dažs labs prezidenta amata kandidāts būs iekļuvis Ei­ropas Parlamentā un vairāk do­mās par Briseli nekā par Rīgu. Es gan aicinātu visus atcerēties, ka mūsu zemes un tautas likteņi iz­šķiras ne jau Vašingtonā, Maskavā un pat ne Briselē, bet gan te­ pat uz vietas Latvijā.

Publikācija tapusi sadarbībā ar laikrakstu Latvijas Avīze

Autors: Juris Lorencs (Latvijas Avīze)
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Brīvā Latvija"
Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Preses centrs

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti