Dalies:

Latvijā top mobilo telefonu rīki Covid-19 kontrolei

Latvijā top mobilo telefonu rīki Covid-19 kontrolei
CC0 licence
  • 20. Apr. 2020

Covid-19 krīzē ne vien Āzijas valstīs, bet arī ASV un Eiropā arvien vairāk pieļauj tehnoloģiju izmantošanu cilvēku kontrolē un dienas gaitu izsekošanā, tāpēc arī Latvijā jau notiek darbs pie šādu rīku izstrādes, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Latvija pirmos redzamos soļus mobilo tehnoloģiju izmantošanai Covid-19 kontrolē spēra mēnesi pēc pirmā apstiprināta saslimšanas gadījuma. 29.martā valdība deva atļauju izmantot mobilo sakaru torņus cilvēka atrašanās vietas noteikšanai. Taču būtiskas lomas epidemioloģiskajā izmeklēšanā tam līdz šim nav bijis.

Lasītākās ziņas valstī

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs atklāj, ka šo iespēju izmantojuši ļoti reti. SPKC izceļ vienu šādu gadījumu - kad vajadzēja pārbaudīt, vai cilvēks teicis patiesību, ka nav bijis ārzemēs. Būtībā tas arī ir gandrīz viss, ko ar pašreizējām iespējam var izdarīt - noteikt atrašanās valsti vai pilsētu. Tādēļ kontaktpersonu meklēšanai vai karantīnas kontrolei šis risinājums nemaz īsti neder. 

To atzīst arī LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis: "Tur ir jānodala tas, teiksim, Holivudas filmu efekts, ko rāda filmās, ka līdz pāris metru precizitātei zina, kur cilvēks ir, no tā, kā tas ir reāli dabā." Viņš skaidro - var redzēt, kuras bāzes stacijas rādiusā cilvēks atrodas, kas var būt arī pārsimt metru, taču ne konkrētu vietu.

15.aprīlī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra jeb "Stratcom" pārstāvji Veselības ministrijā un Iekšlietu ministrijā rādīja pirmo testa versiju rīkam ar kuru jau efektīvāk varētu kontrolēt izolācijā un karantīnā esošos. Tas paredz uzklikšķināt uz saites, kuru atsūtītu vairākas reizes dienā negaidītā laikā, vienlaikus prasot uzņemt un nosūtīt savu pašbildi. Klikšķināšanā uz šādas saites ļautu izvairīties no aplikācijas ielādēšanas telefonos.

"Mūsuprāt tas ir mazāk privātumu skaroši. Tas nenozīmē, ka kāds var kontrolēt šo cilvēku visu laiku, bet ar nezināmu intervālu "nočekot". Bet vienlaicīgi pašā ierīcē nekas netiek ielādēts," skaidro "Stratcom" direktors Jānis Sārts.

Taču ir būtisks nosacījums - cilvēkam ir jābūt pietiekoši modernam mobilajam tālrunim un interneta pieslēgumam, kā arī nosacījumi jāpilda. Sārts gan norāda, ka tiem, kas nelieto šo rīku, joprojām būtu policija kontrole. "Bet tas ļaus koncentrēt cilvēku resursus tieši uz šiem cilvēkiem, lai nav lieki jātērē laiks kontrolējot, kas gatavi visu ievērot," viņš piebilst.

Šis kontroles rīks nav radīts no nulles, bet gan pārveidots no Singapūrā izstrādātā. Otrs rīks, kāds arī tiek lietots tai pašā Singapūrā un pie kura arī jau kādu laiku notiek darbs Eiropā, domāts kontaktpersonu meklēšanai. Tā gan būtu aplikācija, kas jāielādē telefonā. Taču - brīvprātīga. 

Latvijā pie tā strādā vairāki uzņēmumi, ieskaitot LMT, kur pirmos kodus no Vācijas kolēģiem saņēma jau nedēļā pirms Lieldienām. Aplikācijas pamatā - "bluetooth" jeb bezvadu tehnoloģija, kas ļauj savienoties dažādam tuvu esošām ierīcēm. "Teorētiski "bluetooth" zina, kādā attālumā ir cita telefona ierīce, un šobrīd Eiropas mērogā tiek būvēts risinājums, kurš varētu būt anonīms. Uz mana telefona saglabātos anonīmi identifikatori, kam es esmu bijis pārāk tuvu, pārāk ilgi," skaidro Pūkis. Ja kāds no šīs aplikācijas lietotājiem saslimtu, tad citi šīs aplikācijas lietotāji, ja viņu ceļi krustojušies, saņemtu ziņu, ka jāveic pārbaude.

Līdztekus citām metodēm, piemēram, Ķīnā šobrīd tie izmantoti QR kodi telefonos, no kuru krāsas atkarīgs, vai cilvēkam ir vai nav ļauts būt publiskās vietās, kā arī tiek uzkrāta detalizēta informācija par cilvēku pārvietošanos. No Ķīnas un Krievijas arī ziņots par videonovērošanu ar sejas atpazīšanas iespējām. Eiropas Datu aizsardzības regula gan paredz, ka epidēmiju laikā sabiedrības interesēs datus drīkst apstrādāt. Taču Datu valsts inspekcijā uzsver, tas nenozīmē, ka viss ir atļauts. 

"Mērķim ir jābūt samērīgam, un tām darbībām, ko mēs īstenojam, samērīgām ar mūsu privātumu," uzsver Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka. Par privātuma robežām Datu valsts inspekcijai jau bijušas sarunas ar ministrijām, un līdz šim Latvijas vajadzībām apriestie rīki neliekot domāt par privātuma interešu pārkāpumiem.

"Mēs nevaram aizliegt vai atļaut kaut ko, bet mēs varam pateikt, ka, pieņemsim, šeit mēs saredzam riskus. Ja mēs runājam par kaut kādu videokameru novērošanas izmantošanu, nu varbūt šobrīd, kā Datu valsts inspekcijas direktore es teiktu ka, ja mēs nolemtu šo izmantot, ir pārāk lieli riski, [ta ir] iejaukšanās cilvēku privātumā," saka Macuka.

Metodes, kādas pielieto Ķīnā ar ļoti plašu iedzīvotāju izsekošanu, Latvijā diez vai būtu iespējamas, norāda arī "Stratcom". "Mēs diezgan skaidri redzam atšķirību, kā demokrātiskā valstī tam būtu jāattīstās, un kā autoritāras valstis, ka ļoti labprāt izmanto šādus te risinājumus, manuprāt tas nav pareizi," saka Sārts. Turklāt pēc šīs pandēmijas beigām datu vākšanai jāpieliek punkts. Vēl vairāk - Datu valsts inspekcijā norāda, ka jāizdzēš arī uzkrātie dati, ja vien tie nav animalizēti, un nepieciešami, piemēram, pētniecībai. 

Ar savām vadlīnijām, kā šādas aplikācijas būtu jāizmanto un kā jāsargā to darbības laikā ievāktas ziņas šonedēļ klajā nāca arī Eiropas Komisija. Šo dokumentu gaidīja arī Latvija, lai sapratu, kā tālāk rīkoties.

Avots: LSM.LV/LETA

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti