Dalies:

Latvijā straujākais vidējās algas pieaugums 10 gadu laikā

Latvijā straujākais vidējās algas pieaugums 10 gadu laikā
  • 04. Mar. 2019

Latvijā pērn bijis straujākais vidējās algas pieaugums pēdējo desmit gadu laikā. Vidējā bruto darba samaksa (pirms nodokļu nomaksas) par pilnas slodzes darbu bija 1004 eiro. Tas ir par 8,4% jeb 78 eiro vairāk nekā 2017.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ekonomisti norāda, ka alga pēc nodokļu nomaksas augusi vēl straujāk, bet prognozē, ka šajā gadā Latvijā algas augs nedaudz lēnāk.

Ar ko skaidrojams algu pieaugums?

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka šīs pārmaiņas ietekmēja minimālās algas pieaugums no 380 līdz 430 eiro, progresīvā ienākuma nodokļa ieviešana, un arī diferencētā neapliekamā minimuma apmēra izmaiņas.

Lasītākās ziņas

“Swedbank” vecākā ekonomiste Agnese Buceniece norāda, ka darbaspēka nodokļu sloga samazināšanas dēļ lielākajai sabiedrības daļai alga pēc nodokļiem auga straujāk nekā alga “uz papīra”. Vidējā neto alga jeb tas, kas paliek pāri pēc nodokļu nomaksas, palielinājās par 9.9% un sasniedza 742 eiro. Ņemot vērā mēreno inflācijas kāpumu (2.5%), iedzīvotāju pirktspēja uzlabojusies par 7.1%.

Vidējās darba samaksas pieaugumu ietekmējusi ne tikai algu palielināšana, bet arī pārmaiņas darba tirgū - gada laikā darbību sākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, un arī valsts pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku.

“Apstākļos, kad bezdarbs ir desmit gadu zemākajā līmenī un turpina sarukt un ekonomikā ir izteikts darbaspēka trūkums, saasinās konkurence par darbiniekiem, kas veicina darba samaksas pieaugumu. Algu kāpumu, visticamāk, sekmēja arī ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, kuru rezultātā pieauga oficiāli izmaksāto algu īpatsvars,” secina Agnese Buceniece, piebilstot, ka vidējā alga pērn palielinājās pilnīgi visās nozarēs.

“Tā ir interesanta robežšķirtne statistikas gardēžiem, taču 1000 eiro sliekšņa šķērsošana, protams, nenozīmē, ka dzīve tāpēc būtu ļoti krasi mainījusies. Šī sliekšņa šķērsošana nenozīmē arī to, ka pāri 1000 eiro “uz papīra” pērn saņēma vairāk nekā puse strādājošo. Bruto algas mediāna (alga ”uz papīra”, ko saņem puse no strādājošiem ) pērn bija 774 eiro. Brīdis, kad vismaz 1000 eiro saņems vismaz katrs otrais darbinieks, varētu pienākt 2022. vai 2023. gadā,” prognozē “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņaprāt, tas, ka arī pie šādas algu mediānas pērn ārējās migrācijas plūsmas strauji tuvojās līdzsvaram, varētu būt apliecinājums Latvijas iedzīvotāju patriotismam, kā arī tam, ka dzīves kvalitāti nenosaka tikai ienākumi.

Kas gaidām nākotnē?

Vai vidējās darba algas izaugsme, kas piedzīvojusi straujāko kāpumu pēdējo desmit gadu laikā, būs tik pat strauja arī nākotnē, ekonomikas eksperti vērtē piesardzīgi. Pēteris Strautiņš lēš, ka 2019. gadā bruto visdrīzāk algas augs nedaudz lēnāk, nekā pērn, kāpums varētu būt 7-8% robežās. Arī Agnese Buceniece prognozē, ka šogad vidējā alga pirms nodokļu nomaksas varētu augt par aptuveni 7%, kas joprojām ir diezgan strauji.

“Algu kāpumu turpinās veicināt darbaspēka trūkums, taču pieaugums būs nedaudz lēnāks nekā pērn, jo izzudīs minimālās algas celšanas efekts. Algu kāpums uzlabos iedzīvotāju finanšu situāciju un veicinās mājsaimniecību patēriņa pieaugumu, kas šogad būs galvenais ekonomikas izaugsmes virzītājs. Uzņēmējiem būs aizvien vairāk jādomā ne tikai par to, kā atrast un noturēt darbiniekus, bet arī par to, kā uzlabot efektivitāti, kur investēt, lai varētu tikt galā ar augošajām darbaspēka izmaksām. Ja ražīgums netiek līdzi algu kāpumam ilgāku laiku, šāda situācija var negatīvi ietekmēt uzņēmumu pelnītspēju un konkurētspēju.”

Savukārt "SEB bankas"makroekonomikas speciālists Dainis Gašpuitis uzsver, ka straujš algu kāpums un saspringtā situācija darba tirgū ir raksturīga ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kurās atalgojuma kāpums ir līdzīgs vai pat straujāks.

“Tas parāda, mūsu uzņēmēji nav unikālā situācijā, bet, ka pieaugoša izmaksu spiediena apstākļos atrodas viss reģions. Tādējādi, pat, ja ekonomikas izaugsme palēnināsies, augstā jaudu noslodze un demogrāfiskās tendences darba devējiem lielu atslodzi nesniegs. Lēnīgais investīciju apjoms nozīmē, ka straujais algu kāpums turpinās noēst peļņu. Aktivizēsies ārvalstu darbinieku piesaistīšana un darba devēju konkurence par darbiniekiem. Lai mazinātu spiedienu, aktīvi būs jāstrādā pie darbības optimizācijas un efektivizācijas,” komentē Gašpuitis.

Vairāk datu par vidējās bruto algas izmaiņām meklējiet https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/socialie-procesi/darba-samaksa/meklet-tema/2608-darba-samaksa-2018-gada .

Foto: Latvijas Banka

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti