Dalies:

Latvijā salido Ozolu cilts

Latvijā salido Ozolu cilts
  • 16. Jun. 2019

„Mazs bij tēva novadiņis, bet diženi turējās” – tā varēja domāt Alūksnes novada, Mālupes pagasta Ozolu cilts Pēteŗa (1871– 1947) un Alvīnes (1975–1867) atzars. Liktenis to nebija lēmis, un 1944. gada 26. oktobrī ar kuģi "Tango”no Liepājasviņi bija spiesti atstāt Latviju un uzsākt bēgļu gaitas. Vācijā Švāndorfas kapos atdusas vietu atrod pats Pēteris Ozols, bet cilts arī papildinās ar diviem jauniem locekļiem.

Ievērojams notikums šī gada Piemiņas dienas (Memorial Day) nogalē 25. un 26. maijā bija šī Mālupes Ozolu zara un viņu pēcteču salidojums Bolton, CT. Piecu gadu laikā šis jau ir trešais. Pats notikums ir ievērojams ar to, ka maija mēnesī aprit 70 gadi, kopš Ozolu saime ar kuģi „USS OMAR BUNDY” uzsāka trimdas gaitas ASV. Viņu pirmā darbavieta bija Misisipi kokvilnas lauki. Smagi strādājot, bija jāatmaksā galvotāju izdevumi. Pēc nokārtotiem parādiem saime izklīda dažādos virzienos. Viena ģimene palika Misisipi, citas devās uz Linkolnu Nebraskā vai uz Mančesteru Konektikutā.

Šogad salidojumā ieradās 76 dalībnieki, vecumā no 6 līdz 87 gadiem. Tikai deviņi no tiem bija tie, kuŗi 1949. gada 12. maijā uzsāka trimdas gaitas ASV, un tie visi tad bija bērni vai pusaudži. Viņi nāk no šādām vietām: Londona (UK), Anchorage (Alaska), Kanada, Arkanzasa, Virdžīnija, Minesota, Kalifornija, Pensilvānija, Ņujorka, Masačuseta un Konektikuta. Salidojuma dvēsele jau trešo reizi ar palīdzēm/palīgiem ir Austra Ozols Gaige. Oriģinālā ciltskoka uzbūvē, lielā apmēra dēļ, neturpināja tur ievietot sieviešukārtas pēcnācējus,jo sievietes ietilptu vīru ciltskokos. Praktiski tas tomēr tā nenotiek. Tieši sievietes pa lielākai daļai ir tās, kuŗas dedzīgi gādā, lai šīs cilts pēcteči cits citu iepazītu ne tikai uz papīra vai tīmeklī. Dzīvs salidojums arī dod iespēju ieprecētiem nelatviešiem vairāk izprast sākotnējo trimdinieku mentālitāti, Latvijas vēsturi un arī savstarpēji iepazīties un salīdzināt savus piedzīvojumus.

Lasītākās ziņas valstī

No klātesošiem tikai apmēram viena piektā daļa vairāk vai mazāk pārvalda latviešu valodu. Gandrīz visas ģimenes vai to sastāvdaļas ir apmeklējušas Latviju. Daži ir pavadījuši gadu vai vairāk Latvijā. Emily Ezeriņš Vasar ir beigusi West Point un ir bijusi Latvijā ASV armijas uzdevumā. 2018. gada ALAs Heritage Latvia braucienā ar lielu sajūsmu piedalījās Aidan McCaul.

Pārdomas, pieredzētais, novērotais, izjustais. Salidojuma galvenais mērķis ir iepazīties, bet blakus iet arī latviskās apziņas veicināšana. Ja ģimenē ar bērniem runā tikai ikdienas valodā, tad, bērniem pieaugot, varēja rasties priekšstats, ka latviešu valoda nav bagāta, tad kāpēc to piekopt. Arī ģimenēs, kur sākotnēji mājās ir runāts tikai latviski, ASV dzimušiem bērniem ir bijušas grūtības, vairāk gan mentālā apziņā nekā spējā apgūt angļu valodu. Arī dzīves apstākļiem ir liels iespaids – ja dzīvo vietās, kur nav latviešu kopienas, izzūd saskare ar citiemlatviešiem.Nevar nevienu vainot par viņu valodas līmeni, tāpat par to, ka pietrūkst zināšanu par priekšteču piedzīvojumiem un pārciestām grūtībām.

Mālupes Ozolu ciltskoku vēl Latvijā, būdams vidusskolnieks, bija iecerējis Valdis Ozols (1912 – 2002) un īsi pirms lielnieku ienākšanas 1944. gadā ar lielu piepūli Alūksnes draudzes grāmatās, piepalīdzot mācītājam Kņezs-Kņezinskim, svācis informāciju. Vairākās Ozolu ģimeņu mājās pie sienas ir viņa zīmētais ciltskoks. Viņa dēls Juris Ozols ar meitu Liju Greenseid 2015. gadā apciemoja tanī laikā ve- cākos ciltskoka locekļus, tos intervēja, vāca fotografijas un izveidoja “web-site”. Arī Pēteŗa Ozola vecākais dēls Ernests Ozols (1900 – 1982), kuŗš sarakstīja grāmatu “Mālupes pagasts: laiki un cilvēku likteņi”, atstājis savu ieguldījumu ciltskoka apzināšanā; viņam gan neiznāca piedzīvot Latvijas brīvības atjaunošanu. Jācer, ka kāds vai kāda no jaunākajiem ciltskoka zariņiem pietiekami labi apgūs latviešu valodu, lai varētu novērtēt tās bagātību un līdz ar to nodot tālāk piezīmes, kas iet līdzi šim ciltskokam.

Autors: Baiba Ozols, no Bostonas

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Laiks"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti