Dalies:

Latvija plāno atvērt vēstniecību Austrālijā – kas no tā iegūs?

Latvija plāno atvērt vēstniecību Austrālijā – kas no tā iegūs?
Pixabay
  • 03. Oct. 2019

Starp valdības konceptuāli atbalstītajām 2020. gada budžeta prioritātēm ir Latvijas vēstniecības Austrālijā izveidei. Zemes dienvidu puslodē esošā valsts varētu šķist ļoti tāla un salīdzinoši sveša zeme. Taču tieši Austrālija bijusi viena no tām valstīm, ko Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) minējusi kā vēlamo nākamās Latvijas vēstniecības izveides vietu.

ĪSUMĀ:

  • Vēstniecības atvēršana Austrālijā – ilgi gaidīts brīdis un ĀM prioritāte.
  • Tās atvēršanai vajadzīgi 1,7 - 1,8 miljoni eiro, bet uzturēšanai nākamajos divos gados – nedaudz virs miljona.
  • Rinkēvičs pagaidām nerunā par iespējamā vēstnieka kandidatūru.
  • Latviešu apvienība: Par piederīgiem Latvijai sevi uzskata 20 000 Austrālijā dzīvojošo.
  • Vēstniekam prognozē ļoti intensīvu darbu ar tautiešu kopienu.
  • Ieguvēji būšot arī Latvijas iedzīvotāji – ceļojumos uz reģiona valstīm palīdzība būs pieejamāka.
  • Ekonomiskie sakari starp Latviju un Austrāliju – pašlaik ļoti ierobežoti.
  • LIAA nav vērota intensīva sadarbība un pieprasījums par Austrālijas tirgu. Taču klātbūtne tur varētu motivēt.
  • Arī latviešu lielā diaspora var būt par atbalsta punktu uzņēmējiem.
  • Jaunā vēstniecība – arī rīks balsu meklējumos par ANO Drošības padomes nepastāvīgās locekles amatu 2025. gadā.
  • Austrālijā jau darbojas Igaunijas vēstniecība. Lietuvai padomā atvērt pārstāvniecību.

Indijas un Klusā okeāna ieskautajā Austrālijā mīt vairāk nekā 26 miljoni iedzīvotāju, un tā ir vienīgā valsts pasaulē, kuras teritorija aizņem visu kontinentu jeb vairāk nekā 7,6 miljonus kvadrātkilometru. Latvijas sadarbība ar šo tālo zemi līdz šim vērtējama kā mazaktīva. Lai gan mūsdienās iespējams nokļūt teju jebkurā zemeslodes nostūrī, tam par iemeslu varētu būt tieši lielais attālums starp abām valstīm – tie ir vairāk nekā 13 tūkstoši kilometru. Tieši tādēļ fiziska klātbūtne diendienā šajā Okeānijas reģionā būtu īpaši nozīmīga.

Lasītākās ziņas valstī

Un varbūt latviešu klātbūtne Austrālijā arī pašiem austrāliešiem liks aizdomāties par savas pārstāvniecības nepieciešamību Latvijā. Šobrīd Latvijas vēstniece Austrālijā rezidē Japānas galvaspilsētā Tokijā, savukārt Austrālijas vēstnieks rezidē Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Tas traucē veidot pilnvērtīgas ekonomiskās un politiskās attiecības, dibināt kontaktus.

Vēstniecības atvēršana Austrālijā – ilgi gaidīts brīdis

Jau dažus gadus Austrālijā ir atvērta Igaunijas vēstniecība. Jā, varam teikt, ka arī šajā ziņā igauņi mums ir priekšā. Tādēļ, lai attīstītu sadarbību ar šo un vairākām citām Klusā okeāna reģiona valstīm, arī Latvijas Ārlietu ministrija jau labu laiku vēlējās atvērt vēstniecību Austrālijas galvaspilsētā Kanberā. Tam vienmēr traucējis nepietiekamais finansējums.

Tomēr šogad septembrī tika lemts, ka Ārlietu ministrijas prioritātēm nākamā gada budžetā tiks novirzīti papildu trīs miljoni eiro. Lai gan vajadzību ir daudz, tostarp ministrija vēlētos izveidot pārstāvniecību arī Brazīlijā, tomēr par prioritāti izvirzīta tieši Austrālija.

„Visām prioritātēm nekad naudas nepietiek, un vienmēr ir jāizdara kaut kāda izvēle,” sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”), „izvēle par labu Austrālijai ir balstīta uz trim apsvērumiem. Pirmais ir mūsu aktīvā diaspora, atbalsts diasporai gan konsulārā, gan arī politiskā līmenī.

Austrālija ir ne tikai valsts, bet arī kontinents. Tā ir milzīga, un šobrīd Latvijas vēstniecība Tokijā vienlaikus arī nodarbojas ar tautiešu jautājumiem Austrālijā un Jaunzēlandē.

Bet no Tokijas līdz Sidnejai vai no Tokijas līdz Melburnai, vai no Tokijas līdz Kanberai ir, ja nemaldos, kādu 8 vai 9 stundu lidojums, kas ir milzīgs attālums. Šeit tādas lietas kā konsulārā palīdzība, pases ir faktiski risināms no vēstniecības puses pašā Austrālijā labāk, nekā to šobrīd var izdarīt mūsu kolēģi Japānā.”

Ieguvumi diasporai

Varētu teikt, ka ciešākā saikne starp Austrāliju un Latviju ir tieši ministra pieminētā diaspora. Pēc Otrā pasaules kara uz šo valsti izceļoja vairāk nekā 20 000 latviešu. Kāda ir diaspora Austrālijā, un ko vēstniecības atvēršana tai dotu?

„Ja mēs runājam par aktīvo daļu, tad tā ir lielākoties lielajos latviešu centros, kas ir Austrālijas lielajās pilsētās – Sidnejā, Melburnā, Adelaidē, Brisbenā un arī Pērtā,” teica Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēde Kristīne Saulīte.

Viņa uzsver, ka diaspora ir ļoti aktīva un organizēta. Aptuveni 5000 cilvēku mājās sarunājoties latviešu valodā, savukārt par piederīgiem Latvijai sevi uzskata aptuveni 20 000. Ir izveidotas latviešu skolas, vidusskola, vasaras skola, baznīcas un latviešu nami. Īpaši iecienītas tautiešu vidū ir 18. novembra svinības, uz kurām neesot grūti sapulcināt pat 400 cilvēku.

“Tā kā rosība tur ir liela. Es teiktu, ka tā ir viena no aktīvākajām diasporas daļām ārpus Latvijas vispār un arī ļoti politiski aktīva. Ja mēs skatāmies pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām, tad dati uzrāda, ka procentuāli aktīvākie bija tieši Austrālijas latvieši,” norādīja Saulīte.

Vēstniecības atvēršana diasporai bijusi ļoti aktuāla jau vismaz 10 gadus, skaidroja Saulīte, norādot, ka ieguvumus no pārstāvniecības klātbūtnes varētu dalīt divās daļās. Viena no tām ir emocionālā puse: “Tā ir cieņa pret tiem cilvēkiem, kas tur dzīvo un kas ļoti nes Latvijas vārdu Austrālijas sabiedrībā, Jaunzēlandē un vispār reģionā kopumā. Tas ir kā sava veida fizisks un emocionāls atbalsta punkts. Tā ir tā piederība, ka Latvija pasaka – jūs mums arī esat svarīgi, jūs esat daļa no mums. Nav gluži tā, ka mēs jūtamies pilnīgi aizmirsti, bet mēs paši ļoti rūpējamies par saiknes uzturēšanu.

Kā jau iepriekš minēja ministrs, neapšaubāmi ir arī praktiski ieguvumi. Līdz šim atbalstu tautiešiem uz vietas snieguši pieci goda konsuli, taču viņiem ir ļoti ierobežots sniedzamo pakalpojumu loks. Uz šo reģionu arī rīkoti mobilie pasu darbstaciju izbraukumi, tomēr tie nenotiek bieži. Lai iegūtu personu apliecinošu dokumentu, cilvēkiem šobrīd jāmēro vairāki tūkstoši kilometru līdz Latvijas vēstniecībai Japānā.

“Ja kaut ko vispār vajag kārtot, tas ir principā neiespējami. Agrāk tas bija Londonā, kas bija vēl tālāk. Tagad esam pavirzījušies tuvāk uz Tokiju, un tad cerams, ka nākamā būs galvaspilsēta Kanbera. Tagad varēs uz vietas Kanberā pieteikties atjaunot pasi vai pieteikties pilsonībai. Šo darbu joprojām ļoti aktīvi veicam mēs un kūrējam to, lai visi piesakās Latvijas pilsonībai,” skaidroja Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēde.

Saulīte Austrāliju raksturoja kā attīstītu, gudru un bagātu valsti, tādēļ arī Latvijas vēstniekam vajadzētu būt ar pieredzi, ļoti labu angļu valodu, kā arī izpratni un interesi par reģionu. Viņa pauž pārliecību, ka vēstniekam Austrālijā būs ļoti daudz darba, jo pirmajos darba mēnešos viņš būs īpaši pieprasīts diasporas cilvēku vidū.

“Pašā sākumā noteikti būs ļoti liels darbs ar vietējiem latviešiem. Visi gribēs redzēt un būs sajūsmā par to, ka beidzot ir kāds Latvijas pārstāvis, un noteikti gribēs kādu gabaliņu no šīs personas. Darba būs ļoti daudz,” sprieda Saulīte.

Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs vēl nevēlējās apspriest iespējamā vēstnieka kandidatūru: “Kamēr Valsts prezidents oficiāli nepasniedz akreditācijas rakstu vēstniekam, mēs nekad neapspriežam vēstnieka kandidatūras. Un arī šoreiz mēs šo procesu gribētu paturēt atbilstoši likumiem un tradīcijai, kāda mums ir izveidojusies, zināmā noslēpumā.”

Vairāk lsm.lv

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti