Dalies:

Latvijā – folklorists, Krievijā – sinologs. Profesoram Pēterim Šmitam – 150

Latvijā – folklorists, Krievijā – sinologs. Profesoram Pēterim Šmitam – 150
Foto: no lu.lv
  • 24. Apr. 2019

25. un 26. aprīlī Latvijas Universitātes Lielajā aulā notiks starptautiska konference ’’Personība kultūru un valodu krustcelēs. Pēterim Šmitam 150’’. Savukārt Latvijas Universitātes bibliotēka veido ceļojošu izstādi "Pēteris Šmits. No Raunas līdz Pekinai”.

"Lielākā daļa zina viņu kā pasaku sējumu sastādītāju, ticējumu sējumu veidotāju, akadēmiskā vide zināja viņu kā lingvistu, etnogrāfu, folkloristu. Kā sinologu viņu pazina ārpus Latvijas 20.gadsimtā,” Latvijas Radio raidījumā „Kultūras Rondo” atzīst Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēkas eksperte Ilga Mantiniece.

"Mēs saskaramies ar ļoti spējīgu cilvēku, kas pārzinājis dažādas valodas. Jau Pēterburgas periodā, kad tur  mācījās, viņš strādāja pie latviešu mitoloģijas. Arī visus 20 gadus, ko pavadīja Vladivostokā, ir strādājis pie latviešu mitoloģijas. Atstājis ārkārtīgi lielu mantojumu,” norāda LU Konfūcija institūta Latvijas puses direktors profesors Pēteris Pildegovičs.

Lasītākās ziņas

Pēteris Šmits (1869–1938) – valodnieks, etnogrāfs, folklorists un sinologs – devis ieguldījumu gan Eiropas, gan Āzijas kultūru savstarpējās sinerģijas stiprināšanā un attīstībā. Bijis universitātes profesors, ķīniešu un krievu valodu pasniedzējs, paralēli veicot apjomīgus valodniecības pētījumus Krievijas Tālajos Austrumos un Ķīnā.

"Viens Šmits bija Vladivostokā, kur pirmajā pozīcijā bija Austrumi un ķīniešu valoda, pavisam cita aina bija Latvijā, kur viņš arī bija augsts ierēdnis Latvijas Universitātē. Latviešu mitoloģija bija tuvākā no visa, ar ko saskāries,” turpina Pildegovičs.

Stāstot par profesora Pētera Šmita mazāk zināmo darbībās šķautni – ķīniešu valodas studijām un pētījumiem sinoloģijā -, Pildegovičs atklāj, ka arī pats savulaik ir strādājis Tālo Austrumu universitātē Vladivostokā, kur savulaik mācībspēks bijis arī Pēteris Šmits.

"Uzrakstīt diplomdarbu par ķīniešu lingvistiku nebija iespējams, neatsaucoties uz profesora Šmita darbiem.

Krievijas augstskolās tā ir arī šodien. Vai tā būtu Maskava, Pēterburga vai Vladivostoka, ja ir runa par cilvēkiem, kas nodarbojas ar ķīniešu valodas pētniecību, pilnīgi nav iespējams aiziet garām Pēterim Šmitam,” norāda Pildegovičs.

Pēteris Šmits veicis ievērojamu skaitu pētījumu par vairākām Āzijas valodām un to kultūrvēsturisko identitāti, sagatavojis mācību materiālus ķīniešu un mandžūru valodās, bijis pirmais cilvēks, kurš zinātniski pamatojis tungusu – mandžūru valodas kā patstāvīgu valodu saimi, kā arī tulkojis pasakas un dzeju no ķīniešu uz latviešu valodu.

Strādājot par pasniedzēju Vladivostokā, Pēteris Šmits īpašu uzmanību pievērsis ķīniešu sarunvalodas mācīšanai; tajā pašā laikā viņš uzskatījis, ka "gramatika, kas ir valodas matemātika, ir svarīgs aspekts tam, lai ātri un sekmīgi apgūtu sarunvalodu,” bilst Pildegovičs.

"Cilvēks, kuru interesēja viss. Pirmie raksti par latviešu folkloru parādījās, vēl pirms Šmits devās studēt uz Ķīnu un strādāt Vladivostokā,” atzīst Mantiniece.

"Runa ir par pilnīgi unikālu personības mērogu jeb vērienu,” uzskata Pildegovičs. Viņš min Pētera Šmita interešu un darbības virzienus – ieguldījums sinoloģijā, ko Krievijā arvien uzskata par nozīmīgu, Krievijas Tālo Austrumu mazākumtautību valodu pētniecībā. P. Šmits ir sarakstījis mandžūru valodas mācību grāmatu, tā vēl bija viena no austrumu valodām, ko viņš zināja. Viņš arī pārzinājis mongoļu valodu saimi un izteicis viedokli par somugru valodām. Paralēli visam – interese par latviešu folkloru.

Konferencē ’’Personība kultūru un valodu krustcelēs. Pēterim Šmitam 150’’ uzstāsies referenti no Latvijas, Ķīnas, Vācijas un Krievijas, izklāstot Pētera Šmita ieguldījumu sinoloģijas studijās, valodniecībā un latviešu folklorā. Vairāki referāti būs veltīti laikmeta vēsturiskajam raksturojumam,  kā  arī tiks prezentēts Pētera Šmita kultūrvēsturiskais mantojums, kurš glabājas atmiņu institūcijās.

Pētera Šmita 150. gadadiena ir iekļauta UNESCO svinamo gadadienu kalendārā 2018.–2019. gadam, novērtējot viņa ieguldījumu latviešu tautas folkloras vākšanā un sinoloģijas attīstībā kā Eiropā, tā Tālajos Austrumos.

Autors: LSM.lv

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti