Dalies:

Latvijā augsts nabadzības rādītājs cilvēkiem ar invaliditāti

Latvijā augsts nabadzības rādītājs cilvēkiem ar invaliditāti
LETA/ Ieva Lūka
  • 05. Feb. 2020

43,6% cilvēku ar invaliditāti dzīvo zem nabadzības robežas, kamēr vidējais ES valstu rādītājs ir tikai 28,7%, atsaucoties uz "Eurostat" pētījumu norāda cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija "Sustento". Latvija ir arī viena no nedaudzajām ES valstīm, kurām nabadzības rādītāji starp cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem bez invaliditātes ir krasi atšķirīgi. Organizācijas ieskatā Latvijā vēl aizvien nav konkrētu plānu, kā situāciju uzlabot.

Cilvēku ar invaliditāti intereses valsts pienācīgi nepārstāv arī Eiropas Savienības līmenī, uzskata “Sustento” vadītāja Gunta Anča. Eiropas parlamentā (EP) darbojas invaliditātes intergrupa, kas apvieno dažādu politisko spēku pārstāvjus no gandrīz visām Eiropas valstīm, lai kopīgi risinātu ar invaliditāti saistītos jautājumus. Taču Latvija ir viena no trim dalībvalstīm, kurai šajā grupā nav neviena pārstāvja.

“Kad pirmsvēlēšanu periodā mūsu organizācija uzrunāja visus Eiropas parlamenta deputātu kandidātus ar aicinājumu apstiprināt savu gatavību pārstāvēt Latvijas cilvēku ar invaliditāti intereses Eiropas likumdošanas līmenī, daudzi pauda apņemšanos aktīvi darboties un parakstīja Eiropas cilvēku ar invaliditāti foruma sagatavoto apliecinājumu,” uzsver Anča.

Lasītākās ziņas

Šobrīd neviens no Latvijas EP deputātiem šo apņemšanos nav pildījis. Intergrupa savu darbu sākusi nesen, un eiroparlamentāriešiem vēl ir iespēja tajā pieteikties. Lai atgādinātu Latvijas eiroparlamentāriešiem par doto apņemšanos, organizācija vēlreiz uzrunās visus ievēlētos deputātus.

Tikmēr Labklājības ministrijā (LM) portālam latviesi.com norāda, ka Eiropas parlamenta deputātu pasivitāte neatspoguļo reālo situāciju nacionālajā līmenī, jo, ministrijas ieskatā, invaliditātes politikas pilnveidošanai ir atvēlēta nozīmīga loma un būtisks darbs tiek ieguldīts ne tikai atbalsta pakalpojumu pilnveidošanā, bet arī sabiedrības izpratnes maiņā par cilvēku ar invaliditāti lomu sabiedrībā un sabiedriskajos procesos.

“Jāņem vērā, ka nabadzības riska rādītāji atspoguļo tikai ienākumus naudas izteiksmē. Savukārt cilvēki ar invaliditāti saņem ne tikai monetāru atbalstu, bet arī nemonetāru – pakalpojumu un atvieglojumu formā, kas nav ietverts un neatspoguļojas nabadzības riska rādītājos. [..] Pakalpojumiem un atvieglojumiem, kas tiek nodrošināti cilvēku ar invaliditāti atbalstam, tiek novirzīts ievērojams valsts budžeta finansējums - 2018.gadā tie bija aptuveni 202 milj. eiro,”stāsta LM Sociālās iekļaušanas politikas vecākā eksperte Aiga Lukašenoka.

Arī 2020.gada valsts budžeta veidošanas procesā tika pieņemti vairāki lēmumi, kas rada tiešu pozitīvu ietekmi uz cilvēku ar invaliditāti finansiālo situāciju, norāda Lukašenoka. Piemēram, ar 1.janvāri gan cilvēkiem ar invaliditāti vispārējā gadījumā, gan cilvēkiem ar invaliditāti kopš bērnības pieauga valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs atkarībā no noteiktās invaliditātes grupas.

Nesen arī notikuši grozījumi saistībā ar personu ar invaliditāti nodarbināšanu. Lai mazinātu šķēršļus darba devējam un veicinātu personu ar invaliditāti nodarbinātību, rosināts svītrot likuma normu, kas, lai gan ar izņēmumiem, tomēr aizliedz bez tiesas starpniecības atlaist no darba personu ar invaliditāti.

Tomēr organizācijā "Sustento" uz grozījumiem raugās citādi. Organizācijas pārstāve uzskata, ka šīs izmaiņas neuzlabos cilvēku ar invaliditāti situāciju darba tirgū, tieši pretēji, likuma normas izslēgšana nozīmēs, ka cilvēki ar invaliditāti kļūs neaizsargātāki.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti