Dalies:

Latvija Amerikā: Žurnālists Pauls Raudseps torontiešiem palīdz izdarīt izvēli

Latvija Amerikā: Žurnālists Pauls Raudseps torontiešiem palīdz izdarīt izvēli
  • 05. Oct. 2018

Nav pārsteigums, ka tuvojošās 13. Saeimas vēlēšanas nodarbina ne tikai polītiķu, bet arī vēlētāju prātus. Sen nav bijusi tāda situācija, kad velētāju balsis tiek izkaisītas pa daudzām partijām. Nav viegli izvelēties, par ko balsot  vairākām partijām programmas ne ar ko svarīgu neatšķiŗas, neviena latviska partija šobrīd nešķiet tik spēcīga vai arī nav ieguvusi tik lielu populāritāti, lai spētu aiz sevis pulcināt lielāko daļu vēlētāju.

Tāpēc piektdienas, 14. septembŗa, vakarā Latviešu Centra Toronto Umurkumurā pulcējās liels skaits norūpējušos vēlētāju, cerībā, ka žurnālists Pauls Raudseps ieviesīs kādu skaidrību lielajā partiju dažādībā.

Pauls Raudseps Ziemeļamerikas latviešiem nav svešs, dzimis un skolojies ASV. Deviņdesmito gadu pašā sākumā pārcēlies uz Latviju un, strādājot žurnālistikā visus šos gadus, ir iedziļinājies gan Latvijas polītiskās norisēs, gan norišu dalībniekos. Viens no žurnāla “Ir” dibinātājiem un akciju sabiedrības “Cits medijs” padomes priekšsēdētājs.

Lasītākās ziņas valstī

Arī Pauls Raudseps uzsvēra, ka, pārsteidzošā kārtā, šīs ir visneprognozējamākās vēlēšanas kopš 1995. gada, kad Latvija tikai “caur adatas aci” izlīda un vara nenonāca dažādu populistu rokās (tajā skaitā Joahima Zīgerista, kas dalīja banānus pirms vēlēšanām) un Latvija varēja turpināt ceļu uz Eiropas Savienību.

Pauls Raudseps norādīja, ka arī tagad svarīga ir katra cilvēka balss un katra cilvēka izvēle, lai Latvija turpinātu attīstīties, nevis sāktu drupināt to pamatu, kas ir uzbūvēts. Viņš brīdināja no iespējas, ka pēc šīm vēlēšanām varētu tikt veidota valdība, kuŗā dominē populistiska nostāja un kuŗa būs daudz atvērtāka Krievijas ietekmei.

 Pauls Raudseps apskatīja iespēju, kā ar balsu sadalījumu “Saskaņa” kopā ar Artusa Kaimiņa “KPV LV” varētu veidot valdību, mēģinot pieaicināt atbalstītājus no citām partijām.

No Saeimas vēlēšanām pieteiktajiem 16 sarakstiem, Pauls Raudseps vairāk runāja tikai par astoņām, kas pašreizējās aptaujās sasniedz 2.5 % robežu. Šajā rakstā nav iespējas atstāstīt visas gaŗās pārrunas, tāpēc ļoti īsi par katru partiju.

Ar 2. numuru Jaunā konservatīvā partija. Ministru prezidenta kandidāts Jānis Bordāns. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās ļoti labi rezultāti. Galvenais piedāvājums ir cīņa pret korupciju. Sociāli konservātīvi, par tradicionālām ģimenes vērtībām. Iestājas par varas centrālizāciju, samazināt ministriju skaitu, tomēr negrasās samazināt pašvaldību skaitu.

4. Nacionālā apvienība - ļoti sen jau Latvijas polītikā, pēdējos gados arvien lielāku svaru šajā grupējumā iegūst “Visu Latvijai”. Iestājas par latvisku Latviju  latviešu valoda skolās, latviešu valoda valsts iestādēs. Tomēr programmā nav skaidra redzējuma Latvijas attīstībai.

9. “Saskaņa” - ja ne tagad, tad varbūt nekad, jo krieviski runājošo skaits Latvijā pēdējos gados strauji samazinās, ātrāk nekā latviešu. Procentuāli tas kopš 2000. gada ir samazinājies par 30 %. Demografiski Latvija kļūst latviskāka un “Saskaņas” atbalstītāji iet mazumā. “Saskaņa” cenšas piestrādāt pie latviešu iesaistīšanas, sarakstu augšgalā vienīgi Rīgas apgabalā ir krievs Vjačeslavs Dombrovskis, kas ir arī ministru prezidenta kandidāts. Pārējos vēlēšanu apgabalos priekšgalā ir latvieši. Sola labot visas līdzšinējās koalicijas kļūdas. Uzsveŗ dalību ES un NATO, tomēr ārpolītikā galvenais mērķis  celt Latvijas iedzīvotāju labklājību, kas var arī nozīmēt virzību uz sankciju atcelšanu ar Krieviju.

10. Attīstībai / Par! - partija ar visskaidrāk iezīmēto sociāli liberālo programmu, ļoti uzsveŗ to, ka ir moderna partija. To sastāda “Latvijas attīstībai” un “Par”, partijas, kam ir dažāda pagātne. Jautājums, kas gūs pārsvaru, ja šis saraksts tiks ievēlēts Saeimā.

11. Latvijas reģionu apvienība - no šīm partijām vismazākās izredzes. Galvenā interese ir par reģioniem.

13. “Jaunā Vienotība” - spēcīgi kandidāti, programmā vairāki konkrēti soļi tiesiskuma jomā, kas spēcinātu cīņu pret korupciju, vienīgie piedāvā vēl vairāk paaugstināt aizsardzības budžetu.

15. KPV LV - aktieŗa Artusa Kaimiņa dibināta populistiska partija, sola atņemt varu „tiem ļaunajiem“. Pamats uzskatīt, ka ietu koalicijā kopā ar „Saskaņu“ un mēģinātu pierunāt vēl nepieciešamam atbalstam deputātus no citām partijām.

16. ZZS  programmā grib darīt labu visiem, bet izvairās no precīziem solījumiem. Pašlaik ir pie varas un kopumā izturējusies diezgan atbildīgi, labāk nekā domājām sākumā. Partijā ir grupa deputātu, kuŗi būtu gatavi iet kopā ar “Saskaņu”, parlamentā jau sadarbojas dažādos jautājumos.

Šīs pārrunas izvērsās ļoti plašas pie katras no apvienības vai partijas, gan uzdodot dažādus jautājumus, gan daloties ar savām domām. Vairāki jautājumi izskanēja par partiju financējumu, par partijas biedru pagātni. Pauls Raudseps centās pieturēties pie faktiem, tomēr varēja just noslieci par labu atsevišķām partijām.

Pārrunas ieilga līdz vēlam vakaram, liekot apbrīnot Paula Raudsepa izturību, ņemot vērā, ka viņš tikko bija ielidojis Toronto un nākamā dienā gaidāmas pārrunas Hamiltonā.

Mājās ejot, varēja dzirdēt, ka vismaz daļai no klātesošajiem šīs pārrunas ir ļāvušas izdarīt savu izvēli šajās Latvijai tik nozīmīgajās vēlēšanās.

Mūsu visu ziņā ir noturēt Latviju uz demokratisko vērtību ceļa, kas iet Rietumu virzienā.

Raksta autore: Vita Gaiķe
Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"
Foto: Publicitātes attēls

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti