Dalies:

Latvija Amerikā: Viens Jānis Pūpols Brazīlijā, otrs - Latvijā

Latvija Amerikā: Viens Jānis Pūpols Brazīlijā, otrs - Latvijā
  • 10. Jan. 2019

Divi Jāņi Pūpoli, varbūt attāli radi, katrā ziņā abi ir kurzemnieki, un, protams, katrs atklājas ar savu mūža gaitu. Jānis Pūpols, kas 1923. gadā devās uz Brazīliju kopā ar citiem baptistu baznīcai piederīgiem draudžu locekļiem, dzimis Engurē 1892. gadā. Aizbraukšanai cēlonis bija ne tikai ģimenes nabadzīgie dzīves apstākļi, bet arī cara Krievijas rīcība, liekot latviešu bērniem no latviskas vides mācīties pareizticīgo krievu skolā. Skola atradās Mērsragā, uz kurieni ģimene bija pārcēlusies.

 Pēc Latvijas valsts nodibināšanas pārkrievošanas draudu vairs nebija, bet cilvēks spaidu kārtā pats savā tēvzemē bija padarīts par svešinieku. Šī atsvešinātības izjūta pāris gados pēc neatkarīgas valsts izveidošanas nevarēja zust. Baptistu izceļošana 1923. gadā bija izceļošanas trešais vilnis, pirmie divi vēl cara laikā.

Interesi par Jāni Pūpolu radīja Latvijas Valsts arhīvā atrodamā dzīves grāmata. Pūpols bija kļuvis par baptistu mācītāju. Pusotra simta lappušu biezais manuskripts vairāk veltīts reliģiski filozofiskām pārdomām nekā paša un citu Brazīlijā nokļuvušo latviešu dzīves raksturošanai. Oriģināls ticis rakstīts burtnīcās, kāds labvēlis Pūpola piezīmes pārrakstījis ar mašīnu.

Lasītākās ziņas valstī

Daži Pūpola sacerējumi iespiesti žurnālā Kristīgais Draugs. Pēc tiem vismaz paša Pūpola dzīve ir pārredzama. Pūpols nokļuva Vārpas kolonijā, kur jau 1925. gadā ticis izdots žurnāls Miera Vēsts, papriekš ar redakciju citur, no 1926. gada beigām – Vārpā. Šai žurnālā Pūpola rakstus neatradu. Par mācītāju kļūt sekmējusi Pūpola izglītība. Kaŗa laikā, piespiedu evakuācijā, viņš četrus gadus mācījies Chaŗkovas ģimnazijā.

Par Brazīlijas latviešiem grāmatu ‘’Latvieši palmu zemē’’ izdevis cits Brazīlijas latvietis - Arnolds Brūvers (1970. gads).

Otrs Jānis Pūpols, gleznotājs, dzimis 1886. gadā Virbu pagastā. Vecākiem saimniecība nepieder, viņi to rentē. Saimniecība nav ienesīga, un Pūpolam kopš bērnības sūri jāstrādā. Vecāki nesatiek un ar strīdiem rada bērnā depresīvu jutoņu, kas vēlāk nosaka daudzu glezniecisku motīvu izvēli. Septiņu gadu vecumā jāpārceļas uz citu vietu Kurzemē. No rentēšanas Pūpoliem jāatsakās un jākļūst par kalpiem Sēmes muižā. Sēme ir tuvu Engurei, tuvu Mērsragam.

Pēc Sēmes Brizules pamatskolas beigšanas Pūpols nokļūst Liepājā, un tur viņam, līdzīgi Brazīlijas Pūpolam, rodas doma no Latvijas aizbraukt. Bet nākamais gleznotājs ir jau dziļi ieskatījies Latvijas dabas krāsainajā daudzveidībā, un tā viņu attur no emigrēšanas. Ne gluži jaunekļa gados, taču visai agri mostas tieksme pēc mākslas. Tā tiek kāpināta Pēterpilī, uz ko kaŗa apstākļos Pūpols evakuējas.

 Atgriezies no Krievijas dzimtenē, Pūpols sāk strādāt kādā litografijas darbnīcā, un viņš ir viens no pirmajiem, kas iestājas Latvijas Mākslas akadēmijā. Purvītis uzreiz novērtē Pūpola spējas, pieņem savā darbnīcā, bet audzēknim trūkst vidusskolas izglītības. Darba dēļ Pūpols akadēmijā nejaudā apmeklēt teorētisko priekšmetu lekcijas, tālab viņam nav akadēmijas diploma, bet ir tikai apliecība par akadēmijas pabeigšanu.

Visi Pūpola studiju biedri jutuši, ka Purvītis Pūpolam izrāda īpašu labvēlību. Taču Jānis Siliņš savā daudzsējumu mākslas vēsturē uzsveŗ, ka ar visu labvēlību Purvītis tomēr nevienā ārzemju izstādē Pūpola gleznas nav iekļāvis. Pieļauju, tā noticis tādēļ, ka Pūpola meistarība atklājas visspožāk maza formāta darbos – studijās, kuŗās jūtams mākslinieka tiešs dabas ietekmējums. Liela formāta gleznas, kas tapušas darbnīcā, ir drusciņ samocītas.

Lielu mūža daļu Pūpols nodzīvoja Pārdaugavā, Robežu ielā, šaurā un neērtā dzīvoklī. Bet, tā kā viņa radošais darbs labi šķīrās dabā, gleznotāja izpratnē, vajadzības pēc ērta dzīvokļa nebija. Jaunībā iegūtas sirdskaites dēļ Pūpols nenodzīvoja gaŗu mūžu.

Autors: Jānis Liepiņš
Foto: PUblicitātes attēls
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti