Dalies:

Latvija Amerikā: Toronto Sv. Jāņa draudzes lauku īpa­­šu­ma Saulaine ru­­­dens mākslas iz­­­stā­­de

Latvija Amerikā: Toronto Sv. Jāņa draudzes lauku īpa­­šu­ma Saulaine ru­­­dens mākslas iz­­­stā­­de
  • 16. Oct. 2018
Toronto Sv. Jāņa draudzes lauku īpa­­šu­mā Saulainē ru­­­dens mākslas iz­­­stā­­de notiek jau 18 gadus. Šo­gad da­ži izziņotie māk­sli­nieki at­krita, bet ar atvietotājiem to­mēr sanāca septiņi au­to­ri. Pa da­ļai uzsvars bija uz pagātni. Ap­skatīsim darbus, sākot ar vecākiem:  Edwin Gailīts vi­su mūžu bi­jis sais­tīts ar fotomākslu. Arī vei­dojis filmas un bijis teātŗa pro­ducents. Kā padsmitnieks viņš jau ceļoja pa Eiropu, re­dzē­ja slaveno mākslu un īpaši ie­cienīja klasiskos melnbaltus „ie­las” fotografus kā Henri Car­tier - Bresson. Tā, 1974. ga­dā 21 gadu vecumā, at­ro­do­ties padomju Latvijā, viņš pats pa kluso fotografēja ielas mo­mentus. Tad ceļotājiem at­ļau­tās vietas bija tikai Rīgā, Si­guldā un Jūrmalā. Saulainē mēs redzējām 9 cilvēciskus meln­baltus skatus. Domīgi un pe­lēki, bet kairinoši - prasās re­dzēt visu dokumentēto. 
 
Nelaiķis Guntis Tannis bija ener­ģisks Saulaines veidotājs, va­dītājs un darbinieks. Bija ļo­ti piemēroti šajā izstādē at­rast vairākus viņa architektūras zīmējumus, sā­kot ar 1975. gadu. Re­dzē­jām kā Saulaines ēku sapņi ti­ka rasēti uz papīra. Pēteris Stivriņš, diemžēl arī mū­žībā, izveidoja Saulaines pir­mās rudens svētku afišas. Iz­stādītas bija tās no 2001. līdz 2008. gadam. Pirmā gadā bi­ja tikai Visvaldis Reinholds, ot­rā Tālivaldis Ķiķauka, vēlāk di­vi, tad četri un vairāk. Var re­dzēt, ka Pēterim bija ķēriens uz gra­fisko dizainu, un afišas ve­da uz labām atmiņām. 
 
Imants Lapiņš ir pazīstams To­ronto sabiedrībā gan kā ak­­tie­ris, gan mākslinieks, un šo­brīd viņš ir Latviešu māk­­s­li­­nie­ku vienības Kanadā (LATVIS) priekšsēdis. Viņš pē­­dē­jās nedēļās piekrita pie­da­­līties šajā izstādē, kad citi ne­­spēja tikt. Bet Lapiņa iz­mek­­lētie darbi atspoguļoja vi­­ņa spējas gan reālā, gan ab­s­trak­tā, gan sirreālistiskā lau­­kā. Viņš pats raksta: „Mana māks­las izteiksme atkarīga no te­mata...” Tā, 2001. gada glez­nā „Mūsu sapnis” redzam nā­kotni mākoņos un kalnos, kas patiesībā veido Latvijas kon­tūru. 
 
Ruta Wilson ir māksliniece, kas darbojas ar veciem pa­mes­tiem dzelžiem, darba rī­kiem un visvisādām mantām. Vi­ņai ir pilna laika studija Owen Sound Ontario. Viņas dar­bi ir kā skulptūras, kā de­ko­rācijas, kā dārza objekti ar hu­moru. Metalla SVEIKS plāks­nes labi pārdodas lat­vie­šiem, kuŗiem vajag kaut ko in­te­resantu vasarnīcās! Iz­stā­dī­tās sienas dekorācijās redz daudz ko no latviskiem raks­tiem, kuŗi esot pievilcīgi arī vie­tējiem kanadiešiem.
 
Ilze Pavasara uzauga Jel­ga­vā, bet vairāk nekā 20 gadus bi­jusi keramiķe Kanadā. Viņa sa­ka, ka darbos atrodas lat­vis­kums, ar rakstiem, kuŗi dod no­zīmi un labu laimi. Viņas ke­ramika ir māksla, bet arī man­ta, ko var lietot un baudīt dien­dienā. 
 
Astrīda Ezergaile laikam gā­ja pastaigās pa Saulaini un iz­lēma fotografēt sēnes un ķērp­jus, kuŗas izdrukāja kā „le­dusskapja magnētus”. Da­žā­dība bija neticama, un pie dē­ļa bija piesprausti 44 mag­nē­ti. Tos varēja nopirkt, at­bals­tot Saulaini, bet šis darbs, šī interesantā dažādība bija māks­la kā tāda. Astrīda arī pie­dalījās izstādes iekār­to­ša­nā un ar saviem vārdiem to at­klāja.
Rudens svētki sākās ar diev­kalpojumu blakus strau­ti­ņam. Turpinājās ar izstādi, tad ar varenām pusdienām, gan pil­nā telpā, gan ārā. Meta Bā­ze bija saimniece, bet puiši un ci­ti nāca palīgā. Grāmatu klē­ti­ņa vienmēr bija vaļā. Lat­vie­ši ir bezgala aizrauti ar lo­te­ri­jām, pat ja tipisks vinnests bū­tu groziņš ar āboliem. Bet viss la­biem mērķiem. Kristīne Stiv­riņa izkārtoja loteriju, bet ar skaļu humoru vinnestus iz­sau­ca Artūrs Lauzis. 
 
Kā vien­mēr saku, žēl, ka Saulaines iz­stā­de ilgst tikai īsas stundas.
 
Raksta autors: Jānis Valdmanis
Foto: Publicitātes attēls
Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti