Dalies:

Latvija Amerikā: Studente no Vācijas raksta disertāciju par trimdas latviešiem

Latvija Amerikā: Studente no Vācijas raksta disertāciju par trimdas latviešiem
  • 11. Dec. 2018

Šoruden Kanādas latviešiem bija izdevība piedalīties interesantā projektā. Divus mēnešus Toronto uzturējās Nora Kruse no Vācijas, kas strādā Johannes Gutenberg Universitātē Maincā Ziemeļeiropas un Baltijas valodu un kultūru katedrā (Johannes Gutenberg Universität Mainz, Sprachen Nordeuropas und des Baltikums  SNEB) par programmu koordinātori starptautiskai maģistra programmai Sociolingvistikā un multilinguālismā, sadarbībā ar Vytautas Magnus Universitāti Kauņā.

Nora pašlaik strādā pie savas doktora disertācijas “Valoda un identitāte trimdā”, kas vērsta tieši uz latviešu diasporas izpēti Vācijā un Kanadā. Viņa veica gan mutiskas intervijas, aptaujājot vairāk nekā 20 latviešus Toronto, Hamiltonā, Montreālā un Kičenerā, gan arī aicināja piedalīties aptaujā internetā vai rakstiski, atbildot uz jautājumiem, saistītiem ar latviešu valodas lietošanu mītnes zemē.

Projekts Kanadas latviešiem šķita interesants, bet vislielāko interesi izraisīja fakts, ka Nora nav latviete, tomēr izvēlējusies pētīt latviešu valodu.

Lasītākās ziņas valstī

Nu jau Nora atgriezusies savā dzimtenē un ķērusies pie ikdienas pienākumiem, tomēr aicināju viņu atskatīties uz Kanadā pavadītiem diviem mēnešiem.

Nora pārvalda vairākas valodas, bez dzimtās vācu valodas viņa perfekti runā angļu un zviedru valodā, labi franču, un viņai ir pamatzināšanas portugāļu, spāņu un latviešu valodās. Bez tam Nora pati māca zviedru valodu. Starp šīm lielajām valodām šķiet dīvaini redzēt arī latviešu valodu. Nora paskaidro, ka viņas interesei par latviešu valodu nav konkrēta iemesla, tomēr latviešu valodai izrādījusies īpaša loma viņas dzīvē un tālāko gaitu izvēlē. Kad Nora studēja šajā pašā universitātē Vācu filoloģijas un polītisko zinātņu nozarē, virzoties uz skolotāja profesiju, tikai ziņkāres dēļ pieteicās latviešu valodas kursiem SNEB katedrā, kad nejauši ieraudzīja tādu piedāvājumu. Viņai patika valoda, patika noskaņojums SNEB katedrā un Nora nolēma pamest skolotāju un polītisko zinātņu programmu un pievērsties Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valodām un vācu filoloģijai.

Tomēr Nora neapmierinājās tikai ar latviešu valodas mācīšanos, arī savus pētījumus viņa vērsa latviešu virzienā. Maģistra darba temai Nora bija izvēlējusies Zentas Mauriņas autobiografisko triloģiju un no lingvistiskā skatu punkta analizēja veidu, kā rakstniece izteica savas sajūtas attiecībā pret dzimteni un trimdas zemēm Zviedriju un Vāciju. Šī pētījuma laikā Noru arvien vairāk ieinteresēja dzimtenes un trimdas tema, savas identitātes, valodas un kultūras saglabāšana trimdā. Kad viņa vēlāk sāka strādāt SNEB katedrā un sāka domāt par savu doktora disertāciju, Nora jau skaidri zināja, ka vēlas šos jautājumus pētīt plašāk.

Tik tālu nu būtu skaidrs. Arī šķiet loģiski, ka Nora izvēlējās savus pētījumus veikt Vācijas latviešu kopienā, bet kāpēc viņas uzmanību saistīja arī Kanadas latvieši?

Nora paskaidro, ka šai izvēlei bija divi iemesli: vispirms, viņas interese par Kanadu (Nora Kanadu bija apciemojusi jau 6 reizes  gan Toronto, gan Monterālu, Vankuveru, Vankuveras salu, Prince Rupert, Whistler, Rokiju kalnus, Otavu, MontTremblant) un, otrkārt, Kanadas latviešu kopiena ir salīdzinoši liela. Ar to viņa uzsveŗ, ka domā par “vecās trimdas” sabiedrību. Protams, pašlaik Vācijā vai Anglijā latviešu ir daudz vairāk, bet tie ir jauniebraucēji. Bez tam Kanadas latvieši atrodas tālāk no savas dzimtenes, līdz ar to savā ziņā šī grupa ir atšķirīga no Vācijas latviešiem.

Jautāju arī, kādas sajūtas pārņem, atskatoties uz šo Kanadā pavadīto laiku? Nora atbild, ka sajūtas noteikti ir ļoti pozitīvas. Viņa priecājas par savas katedras sniegto atbalstu, kā dēļ varēja pavadīt divus mēnešus Toronto. Neskatoties uz iepriekšējiem apciemojumiem, arī šoreiz Nora ieguva daudz jaunu iespaidu, idejas, daudz ko iemācījās un satika jaukus, interesantus cilvēkus. Viņa ir ļoti pateicīga un tiešām baudīja šo laiku.

Nora ceļojot vienmēr jutusies ērti Kanadā, jo ir sajūta, ka šeit ir vieta visiem, ne tikai ģeografiski, bet sociāli, liela sociāla un kultūrāla dažādība. Kanada ir lieliska vieta, lai ceļotu, jo tā ir tik daudzveidīga un tajā ir daudz skaistu un iespaidīgu vietu. Nora nevarēja nosaukt nevienu lielu lietu, kas viņai šeit nepatiktu, tomēr ar smaidu piebilda, ka maizes izvēle un kvalitāte gan varētu būt labāka.

Visgrūtākais jautājums Norai šķita raksturot Kanadas latviešus. Atbilde ir noteikti pozitīva, tomēr pārāk plašs jautājums, lai viegli varētu atbildēt. Nora apbrīno, cik lielā mērā Kanadas latvieši uzturējuši kultūru un izveidojuši kopienas struktūru  biedrības, skolas, dažādas interešu grupas, kā arī to lielo brīvprātīgo darbu, ko cilvēki ieguldījuši un iegulda arvien, lai uzturētu savu latvisko identitāti.

Domāju, ka mēs visi ar interesi gaidīsim Noras pētījuma rezultātus. Lai gan šie jautājumi ir pārrunāti arī iepriekš, tomēr skatoties ar cittautieša acīm, iespējams, rezultāti būs savā ziņā negaidīti, citā griezumā meklētas atbildes.

Autors: Vita Gaiķe
Foto:  Publicitātes attēls
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti