Dalies:

Latvija Amerikā: Mūzikālas zvaigznes atmirdz Toronto

Latvija Amerikā: Mūzikālas zvaigznes atmirdz Toronto
  • 28. Jan. 2019

Toronto pensionāru apvienības pirmo šāgada saietu 10. janvārī atklāja valdes priekšsēdis Auseklis Zaķis, novēlot visiem laimīgu Jauno gadu. Viņš atgādināja par 22. maijā paredzēto izbraukumu uz Šova festivāla “Brigadoon” uzvedumu.

Programmā šodien bija paredzēts Juŗa Ķeniņa pārsteigums no Latvijas. Zinot Juŗa lielo mīlestību  dziesmu svētkus, vienalga kuŗā krastā, nebija šaubu, ka pārsteigums būs ar tiem saistīts. To pierādīja lielais attītais plakāts ar saukli: “Viena dziesma, viena deja, viena tauta!”

Kasieris Vilnis Pētersons atgādināja, ka tradicionāli Ziemsvētku vecītis ar dāvanu maisu ierodas 24. decembrī, lai tās izdalītu. Šogad viņam maiss bijis tik pilns, ka dažas no tā izbirušas. Vilnim bijusi iespēja tās uzlasīt un atvest uz saietu, lai izdalītu, kaut arī mazliet par vēlu. Dāvanas bijušas adresētas:

Lasītākās ziņas valstī

  kafijas meitenei Sandrai,

  “Rotas” priekšniecei Maijai,

  “Pusstundas” vadītājam Ērikam,

  Vingrotāju vadītajam Oļģertam,

  mūzikālai vadītājai Irisai,

 “Pensionāra” izdošanas palīgam Marekam.

Liene Martinsone apsveica visus ar Jauno gadu un ziņoja, ka nākamajā saietā varēsim skatīties un klausīties līdz šim vēl šeit nedzirdētu mūzikas instrumentu  arfu, klavieŗu pavadījumā. Bet šodien, pirms programmas turpinājuma, viņa lūdza mācītāju F.T. Kristbergu ievadīt Jaunā gada darbību ar dievvārdiem.

Mācītājs citēja Zālamana Gudrības grāmatas vārdus: “Redzi, ko es uzskatu par labu un jauku”. Par labu un jauku varam uzskatīt jauna gada iesākumu, kaut gan tā ir mākslīgi radīta diena, par godu seno romiešu dievam Janus, kuŗu parasti attēloja ar divām sejām: viena, nogurusi, skatās atpakaļ uz pagātni, bet otra, jaunības spara pilna, gatava tvert un veidot nākotni. Ne jau visur pasaulē divpadsmit mēnešu gads sākas ar 1. janvāri. Daudzām tautām, daudzām un dažādām kultūrām ir sava īpatnēja gadu skaitīšanas sistēma. Mēs zinām, ka tāda ir ķīniešiem, musulmaņiem, tāpat hindu un jūdu kultūrām, ar dažādiem gadu skaitījumiem. Gadu skaitīšana ir vajadzīga, lai atzīmētu laika tecējumu, lai būtu jauna ticība atjaunotībai, un sāktu no jauna. Pārdomas par kalendāriem mācītājs beidza, iejūtīgi lūdzot, lai Dievs apgaismo pasauli Jaunajā gadā. Āmen!

Izteikusi pateicību mācītājam, Liene turpmāko saieta norisi nodeva Jurim Ķeniņam. Viņa paredzētais pārsteigums no Latvijas bija viņa uz pensionāru saietu līdzatvestie tuvākie mūzikālie draugi, nevien no Latvijas, bet arī no citurienes. Jā, viņiem visiem bija kāds sakars ar dziesmu svētkiem. Dziesmu svētku mūzikālais vadītājs Arturs Jansons vērsa uzmanību uz latviešu devumu Kanadas mūzikālajai pasaulei un aicināja ielūgt kanadiešus uz koncertiem, kuŗi būšot vienkārši fantastiski. 

Par kabarē atbildīgs būs Pēteris Zariņš. No Latvijas bija ieradies starptautiski pazīstamais koŗdiriģents Māris Sirmais, kuŗa izcilais koris “Latvija” guvis daudzas godalgas, no Brazīlijas  pasaulslavenais pianists Arturs Ozoliņš, bet no Vācijas  jaunā vijolniece Laura Zariņa.

Pierādot, ka mūzika ir valoda, kuŗa nevien sniedzas pāri cilvēku radītām ģeografiskām robežām, bet spēj celt tiltu pāri tā saucamajai paaudžu plaisai, Laura un Arturs Ozoliņš atskaņoja  kanadieša Imanta Ramiņa koncertu vijolei un klavierēm. Sekoja video, kur redzējām Lauru spēlējam Jāņa Kalniņa vijoļkoncertu Frankfurtes simfoniskā orķestŗa pavadībā. Māris Sirmais izteicās, ka šis koncerts spējot runāt uz katra individa sirdi. Laura ar savu 250 gadus veco vijoli vēl bez notīm spēlēja solo J.S. Bacha deju “Allemanda”.

Juris Ķeniņš savos koncertos arvien iekļauj kādu no sava tēva kompozicijām, piebilstot, ka to nedarot, viņš būtu slikts dēls. Šoreiz tas bija tikai audio izvilkums no koncerta klavierēm, kam brīžam pievienojās Juŗa čello skaņas. Labs dēls!

Lai varētu financiāli segt visus kopā ar Toronto koncertapvienību paredzētos koncertus, Juris lūdz sabiedrības atbalstu. Pirmā atsaucība bija no pensionāru apvienības, kasierim Vilnim Pētersonam valdes vārdā pasniedzot aploksni. Tagad gaidīsim individuālos ziedojumus.

Juris pateicās visiem, kas piedalījās šīsdienas koncertā, gan ar skaņām, gan ar mutvārdiem, gan arī tikai ar klausīšanos, jo bez klausītajiem koncertam nav nozīmes. Viņam vēl runājot, bez pieteikuma paklusi atskanēja meldija, kuŗu nevārējām nepazīt: tā bija Tālivalda Ķeniņa “Aijā, žūžū”. Labs dēls!

Foto: CC0 licence
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti