Dalies:

Latvija Amerikā: Latvijas vēstnieks Kanadā aicina pildīt savu pienākumu pret valsti - piedalīties 13. Saeimas vēlēšanās

  • 06. Sep. 2018

Rit Latvijas simtgades gads, un 6. oktobrī visiem Latvijas pilsoņiem arī jāizdara nozīmīga izvēle, par ko balsot 13. Saeimas vēlēšanās. Kam uzticēt ievadīt Latvijas valsti nākamajā simtgadē? Kuŗu virzienu izvēlēties mūsu valstij  vai uz Rietumiem, vai Austrumiem?

Par šiem un citiem jautājumiem aicināju uz sarunu Latvijas vēstnieku Kanadā Kārli Eihenbaumu, kuŗam bieži vien nākas kanadiešiem skaidrot Latvijas vēsturi un atspēkot apmelojumus, ar ko pēdējā laikā neskopojas Latvijas demokratijai naidīgi spēki.

Kārlis Eihenbaums: Latvijā ir nostiprinājusies demokratija, kas šogad, līdzīgi kā tās kaimiņi – Igaunija, Lietuva un citas valstis, kas dzima Pirmā pasaules kaŗa, revolūciju, brīvības cīņu un citu kolīziju rezultātā, izdzīvo sava valstiskuma simtgadi. Neskatoties uz vardarbīgo pārtraukumu – ļoti ilgstošu padomju, kā arī vācu nacistu okupāciju, kas ilga 50 gadus, mūsu valsts ir simtgadniece. Mūsu gars nebija salauzts un mēs izturējām. Paldies arī tautiešiem, kas to atbalstīja un uzturēja. Mēs ar to lepojamies. Mēs svinam, mēs pieminām.

Mums ir jau bijis un vēl būs daudz pasākumu arī te Kanadā. Mēs stādām Simtgades kokus  ozolus un liepas. Starp citu, Kanadā jau četri ir – Kvebekas Tērvetē, Sidrabenē pieToronto, Otavas Stratkonas parkā, Vinipegā pie Sv. Pēteŗa baznīcas, un zinu, ka gan jau būs arī citur. To vēl var darīt arī nākošajā gadā. Manuprāt, Toronto pie Latviešu centra vai Saulainē, vai vēl citur, kur mēs esam, tas skaisti iederētos. Paldies visiem, kas atsaucās šim aicinājumam. Tas ir godpilns un ļoti latvisks žests, latvieši vienmēr un visur, dzimtenē un trimdā, pat izsūtījumā, ap savu māju izkopj dārzu, veido parkus. Koka stādīšana ir simboliski un emocionāli vienojoša darbība.

 Vai, jūsuprāt, šīs vēlēšanas izceļas ar ko īpašu Latvijas nākotnes nodrošināšanai?

K. E.: Mūsu gadījumā simtgades svinības ir kopā arī ar Saeimas vēlēšanām. Manuprāt, pašlaik jūtama ierastā pirmsvēlēšanu rosība. 6. oktobrī vēlēsim 13. Saeimu. Daži gan saka, ka šoreiz rosība un kņada ir vairāk nekā citās reizēs. Noteikti varu teikt, ka šīs vēlēšanas ir ļoti nozīmīgas. Aksiomātiski jau ir taisnība, ka visas vēlēšanas ir nozīmīgas, bet no malas vērojot, var redzēt, ka šogad ir lielāka polārizēšanās, atsevišķos gadījumos pat elementāra cilvēciska krietnuma zaudēšana. Ceru, ka tas ir pārejoši. Tas noteikti neiepriecina, it īpaši šajos apstākļos, kad nemierīgi ir visapkārt, kad tā īsti nav nekur tādas izteiktas “miera ostas”, kad no rīta pārbaudi sociālās platformas, lai uzzinātu, kādā stāvoklī ir pasaule. Es atceros kaut ko līdzīgu ar situāciju 90. gadu vidū, kad ar cilvēka cieņu aizskarošām banālitātēm, kā banāniem un populistiskiem, melīgiem, neizpildāmiem solījumiem pēc varas pārprasta goda izsalkušie drudžaini cīnījās par vietām Saeimā. Mēs toreiz izturējām, un ir pamats domāt, ka arī tagad saprāts un iedzimtā latviešu tautas gudrība darīs savu. Esmu optimistisks un ticu savai tautai.

 Ko jūs vēlētos teikt Kanadas latviešiem un latviešiem citās zemēs, mudinot viņus sasparoties un aktīvi piedalīties Saeimas vēlēšanās šī gada 6. oktobrī.

K. E.: Es domāju, ka nebūs pārspīlēti teikts, ka šis nu ir tas brīdis, kad kā dziesmā dzied,  visiem ir jāiet palīgā. Ar to es domāju, ka katram, kam rūp Latvija un latviešu tautas nākotne, kam ir Latvijas Republikas pase un viņš uz 6. oktobri ir 18 gadus vecs, ir jāizdara tas mazumiņš, kas ir pilsoniskais pienākums  jāpiedalās vēlēšanās. Tikai tad, ja esi piedalījies vēlēšanās, tikai tad vari teikt, ja kaut kas nav tā kā gribēts. Tie, kas domā par atgriešanos vēsturē, kas no tās neko nav iemācījušies, kam eksistē tikai personiskā kāre, tie tad arī paļaujas uz inertumu un neiesaistīšanos. Latvijas Republikas pase nav tikai ērts ceļošanas dokuments Eiropas Savienībā vai darbs, vai mācības tur, tas ir arī pienākums reizi četros gados piedalīties vēlēšanās.

Mēs no savas puses esam izdarījuši daudz, paldies tiem, kas atsaucās un rezultātā mums būs vairāk vēlēšanu iecirkņi, tie būs Otavā, Toronto, Montreālā, Vankuverā un šogad arī Edmontonā. Mēs plānojām un pārliecinājām vēlēšanu organizātorus, tā lai katrs varētu sarosīties, lai laicīgi ieplānotu savu dalību svarīgajā mūsu valsts demokratiskā pārvaldīšanā, valsts virzības un nākotnes noteikšanā. Tagad ir tikai tas mazumiņš  jāpiedalās vēlēšanās.

Nebūs lieki teikts, ka katras Saeimas vēlēšanas ir izšķirošas un tas diemžēl pamatā izriet no mūsu Latvijas specifiskās situācijas, no tā mantojuma, ko esam saņēmuši. Šoreiz tomēr apstākļi ir atkal mainījušies. Mēs esam pametuši turpat vai par nemainīgu uzskatīto un ierasto 2000. gadu sākuma komforta zonu, it īpaši pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. Tagad, pēc 2014. gada, kad notikuši neslēpti agresijas akti, svešu zemju sagrābšana, iejaukšanās demokratiskajos procesos, vēlētāju ietekmēšana un citas nemieru raisošas darbības, situācija ir mainījusies. Daži runā, ka esam pietuvojušies pat situācijai, kad “alternatīva” ir vēstures atkārtošana  ieiet atkal bijušās postpadomju telpas orbītā. Mums ir viena brīvība. Tā ir izcīnīta. Mūsu visu atbildība ir to sargāt ik dienu un ik mirkli, kā pašu dārgāko. Ar taisnu muguru, ar izturību un ar sīkstu, latvisku raksturu, ar sirsnību un godaprātu, ar krietnumu un labestību. Ne tikai lozungos un saukļos, bet arī ikdienā, savās attiecībās un savos darbos. Nenodot. Brīvība ir visur klātesoša, nevar šodien būt nedaudz nebrīvs un tad atkal brīvs. Brīvība nāk ar mums, tā stāv ar mums un mēs par to. Brīvība sargā mūs, mēs sargājam brīvību.

Daudzi saskata mēģinājumus Latvijas polītisko kursu pagriezt uz “vēstures mēslaini” un to veicina arī populistiskas idejas par to, ka “viss ir slikti”, ka visu var atrisināt “cērtot” un uzreiz. Tas ir bezatbildīgi un noteikti apmelojoši. Tā ir ļoti bīstama spēle, tā ir spēle ar cilvēku likteņiem. Reālitātē, varbūt, ka pat pirmo reizi Latvija un tās tauta dzīvo tik labi, pārticīgi. Es to varu pats teikt pilnīgi noteikti, es piedzīvoju padomju laikus, pat kā skolotājas dēls bieži biju izsalcis, labi atceros “pilnos plauktus”, tikai pilni tie bija ar “tukšumu” vai cilvēka cieņu aizskarošiem “zicproduktiem”. Pilnīgi noteikti mēs nedzīvojam ideālā valstī. Tās nav arī šeit. Vienmēr ir iespējami un demokratijā pat ir nepieciešami pastāvīgi uzlabojumi, konstruktīva kritika to veicina. Kritika nav apmelojumi, taču apmelojumi ir naids un iznīcība, destrukcija.

Man nav receptes nevienam, bet es sev esmu izlēmis, ka izlemjot, par ko balsot, es vispirms raudzīšos, vai partija atbalsta mūsu Latvijas demokratisku virzību, ar to es redzu arī Latviju stingri Eiropas Savienībā un NATO, vai partija dot racionālu, saprātīgu piedāvājumu, kā dzīvot tālāk, kā uzlabot situāciju.

  Pagājušā sezonā notikušas vairākas valstiski nozīmīgas vizītes  gan no Latvijas Kanadā, gan Kanadas Latvijā. Kāds ieguvums Latvijai jūtams, pastiprinoties sadarbībai ar Kanadu?

K. E.: Latvijas un Kanadas attiecības ir nebijuši augstā līmenī, tās ir ne tikai vizītes, bet arī ekonomiskā sadarbība. Latvijā var redzēt Kanadas klātbūtni ne tikai ar kaŗavīriem, kas ir daļa no NATO kaujas grupas, bet arī “Aldo”, “Cirkle K” un pat “Tim Hortons” Ādažu kaŗa bazē. Rīgas lidostā katrs var redzēt Kanadas lepnumu “Bombardier CS300” modernās lidmašīnas, kas gan tagad sauksies “Airbus 220300”. Latvijas nacionālā aviokompanija “AirBaltic” ir Eiropas lielākais un pasaules otrs lielākais šo supermoderno un ekonomisko lidmašīnu pircējs. Pašreiz mums ir 11, bet ceram uz pat 80. Tas ir miljardu darījums, kas mūs ierindo augstā sadarbības vietā. Mēs ceram, ka līdz ar CETA – brīvās tirdzniecības līgumu, ekonomiskā sadarbība, neskatoties uz pamatīgo attālumu paplašināsies.

Polītiski, jā, šis gads iesākās ar Kanadas augstākās amatpersonas – ģenerālgubernātores un Bruņoto spēku virspavēlnieces Džulijas Pajetes vizīti janvārī uz Latviju. Latvija bija pirmā Eiropas Savienības valsts, ko jaunieceltā valsts vadītāja apmeklēja. Jūlijā Latvijā bija vērienīga valdības delegācija, ko vadīja premjērministrs Džastins Trudo. Ar viņu kopā Rīgābija ārlietu ministre Kristija Frīlande un nu jau par Latvijas ekspertu droši dēvējamais aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans, kam šis bija jau 4 mūsu valsts apmeklējums.

Arī Latvijas pārstāvji Kanadā ir pieaugošā skaitā, tūlīt pat septembrī būs gan aizsardzības resora, gan arī kultūras pārstāvji. Prieks, ka attiecības ir tik piepildītas.

 Kādi vēl bijuši svarīgākie darbi pagājušā sezonā?

K. E.: Es esmu gandarīts par lielajiem kultūras projektiem, par Ērika Ešenvalda, Maijas Kovaļevskas, Latvijas Radio koŗa, Uģa Prauliņa, Jāņa Joņeva, Māŗa Briežkalna viesošanos, par to, ka tik bieži un plaši varam izrādīt Latvijas filmas. Man ir gandarījums, ka Latvijas valsts ziedoja 38,000 CAD komūnisma upuŗiem veltītajam piemineklim “Tribute to Liberty” Otavā un ka monuments top. Mēs ceram to ieraudzīt uzbūvētu ļoti drīz un tā, manuprāt, būs viena no vietām, kur sanākt kopā, piemēram, 23. augustā, kad pieminam staļinisma un nacisma upuŗus.

Mēs esam daudz publicējušies Kanadas presē un ļoti daudz darām, lai izgaismotu situāciju Baltijā, mēs iestājamies pret apmelotājiem, dezinformātoriem un nepatiesu ziņu izplatītājiem. Esmu gandarīts, ka esam sarīkojuši vairākas “prāta vētras” Kanadas domnīcās Otavā, Toronto, esam bijuši klāt svarīgās domu apmaiņās par drošību pasaulē Halifaksā un citur. Tas viss ir roku rokā ar sekmīgu Kanadas militārpersonu klātbūtni Latvijā. Kanada var lepoties ar šo tik veiksmīgo izvēršanos Eiropā. Kanada, stiprinot mūsu drošību, stiprina arī sevi. Kaŗavīru rotācijas notiek, mēs tiekamies ar kaŗavīriem, viņu ģimenēm un te paldies par uzņemšanu arī Kanadas Latviešu centrā Toronto maijā. Tas ir svētīgs un noderīgs darbs.

 Kādi notikumi iezīmēs jūsu darbību šajā rudens posmā?

K. E.: Blakus ierastajām vizītēm un braucieniem mums ir vairāki lieli projekti, kas saistīti ar mūsu valsts simtgadi. 23. oktobrī esam rosinājuši un kopā ar Igaunijas un Lietuvas vēstniecībām Otavā Nacionālās Mākslas galerijas koncertzālē organizēsim Baltijas koŗu mūzikas vakaru, lai, “neturot sveci zem pūra”, ar mūsu brīnišķīgo koŗdziedāšanu iepazīstinātu kanadiešus un ārvalstu diplomātus.

Pie mums būs arī Zemessardzes orķestŗa mūzikanti, ar kuŗiem esmu sadarbojies vēl Igaunijā, viņi iepriecinās un spēlēs dažādos pasākumos kanadiešu kaŗavīriem, veterāniem, kā arī 18. novembŗa diplomātiskajā pieņemšanā, kas šogad būs Kanadas parlamenta kompleksa telpās.

Novembrī izgaismosim Niagāras ūdenskritumu, pacelsim karogu pie Otavas domes, pēc iespējas piedalīsimies dažādās svinībās plašajā Kanadā – Hamiltonā, Montreālā, Otavā un citur. Toronto, jau otro reizi šinī gadā, būs slavenais Latvijas Radio koris, kas ir piekritis būt daļa no mūsu simtgades svinībām.

Latviešu Nacionālā Apvienība Kanadā un tās prezidents Andris Ķesteris ar saviem balstiem tautiešu organizācijās veido plašu un cienījamu programmu gan ar Latvijas sarkanbaltsarkano karogu pie pilsētas rātes, gan dievkalpojumu, gan arī ar izgaismotu CN Tower. Mēs uz Andri un tautiešiem paļaujamies, viņu atbalstām un ar prieku piedalāmies kopējā darbā Latvijas labā.

Interviju sagatavoja: Vita Gaiķe

Foto: Publicitātes attēls

Intervija publicēta sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā" 

Lasītākās ziņas valstī

Citas ziņas

Citas ziņas pasaulē