Dalies:

Latvija Amerikā: Latvijas valsts dibināšanas simtgades svinības Indiānāpolē

Latvija Amerikā: Latvijas valsts dibināšanas simtgades svinības Indiānāpolē
  • 28. Dec. 2018

Pateicoties divpadsmit Indiānāpoles latviešu organizāciju sadarbībai un atbalstam, Latvijas valsts dibināšanas simtgades atceres plašās svinības – akts, koncerts, vakariņas un balle, neraugoties uz to sarīkošanas lielajiem izdevumiem – 12,500 dolariem, Indiānāpoles latviešu sabiedrībai bija par brīvu, bez jebkādas ieejas maksas! Šo Latvijas Simtgades jubilejas dāvanu nodrošināja: Indiānāpoles Latviešu organizāciju padome (ILOP), Indiānāpoles Latviešu sabiedriskais centrs (ILSC), Latviešu ev. lut. draudze Indiānāpolē, Daugavas Vanagu apvienība Indiānāpolē, Indiānāpoles Latviešu skola, Indiānas Latviešu korporāciju kopa, Indiānas Latviešu biedrības koris, Indiānāpoles Latviešu jaunatnes apvienība, Indiānas Latviešu pensionāru biedrība, Indiānāpoles Latviešu tautas deju kopa „Jautrais pāris”, ILSC dāmu komiteja un Indiānas Latviešu katoļu biedrība.

Svinības sākās sestdienas, 17. novembŗa, vēlā pēcpusdienā ILSC Nacionālajā zālē ar draudzības stundu, kam plkst. 18.00 sekoja svētku akts, pulcinot pēdējā laikā nepieredzēti kuplu apmeklētāju saimi – apmēram divus simtus klausītāju, gan no Indiānāpoles, gan no tuvākas un tālākas apkārtnes, tostarp arī apmēram duci mūsu brāļu tautas, lietuviešu, pārstāvju.

Svinīgo aktu ievadīja ASV un Latvijas karogu ienešana un kopīgi nodziedāta ASV himna. Nelielo svētbrīdi vadīja Latviešu ev. lut. draudzes Indiānāpolē mācītājs prāvests Gunārs Lazdiņš, to pabeidzot ar tēvreizi, ko šoreiz – kā Lūcijas Garūtas kompoziciju – nodziedāja Indiānas Latviešu biedrības koris, savas diriģentes Aijas Vinteres – Brugmanes vadībā. Sekoja kopīgi nodziedātā Latvijas valsts himna „Dievs, svētī Latviju!”. Abu himnu dziedāšanā piedalījās arī ILB koris, bet klavieŗu pavadījumus tām un tēvreizei sniedza komponiste un pianiste Ilze Akerberga no Blūmingtonas, Indiānā.

Lasītākās ziņas valstī

Klātesošos īsi uzrunāja ILOPē pašlaik prezidējošās organizācijas – ILSC priekšnieks Andris Bērziņš, kam sekoja svētku runa – „Likteņa zvanā kāds jaunu laikmetu sit!...”, ko teica viešņa no Saldus, Latvijā – Latvijas Republikas 12. Saeimas deputāte no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas, 54 g.v. Nellija Kleinberga. Runātāja īsumā atcerējās Latvijas brīvības izcīnīšanu 1918. gadā un neatkarības atjaunošanu 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā.

Andris Bērziņš nolasīja Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzrunu ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, kā arī paziņoja, ka Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLAs) balva (agrākā Tautas balva) 2018. gadā piešķirta pazīstamajam sporta ārstam Dr. Visvaldim Georgam Nagobadam par mūža ieguldījumu Latvijas vārda populārizēšanā pasaulē ar savu darbu hokeja un sporta medicīnā ASV, kā arī nenogurstošu palīdzību Latvijai, veidojot Latvijas sporta medicīnas pamatus pēc valsts neatkarības atgūšanas. Savukārt PBLAs Kultūras fonda Atzinības raksts par ilggadēju un izcilu darbu, latviešu presē aprakstot latviešu sabiedriskās dzīves un sporta notikumus, kā arī latviešu senās tradicijas, piešķirts indiānāpolietim Gundāram Grīslītim, un A. Bērziņš jaunajam laureātam varēja pasniegt tikko, pirms pāris stundām, saņemto apbalvojumu.

Apsveikumus Latvijas Simtgadē nesa Indiānāpoles lietuviešu pārstāve (savus sveicienus nobeidzot ar vēlējumu latviešu valodā: „Lai dzīvo Latvija!”) un poļu pārstāve (sava apsveikuma nobeigumā latviski novēlot: Daudz laimes!”). Divus rakstiskos apsveikumus nolasīja A. Bērziņš: no Indiānāpoles rumāņiem (uzsveŗot labo sadarbību ar latviešiem un ILSC, apsveikuma beigās latviski pateicoties: „Paldies, dārgie draugi!”) un no Indiānāpoles igauņiem.

Plašajā svētku koncertā ar patriotiskām latviešu dziesmām piedalījās pieci skaņu mākslinieki: divi viesi no Latvijas – dziedātājs, mūziķis, komponists un dzejnieks Lauris Valters (balss, klavieres un ģitāra), kuŗu Indiānāpoles tautieši ar labpatiku atceras no viņa divām viesošanās reizēm 2014. gadā, un dziedātāja un topošā vokālā paidagoģe kuldīdzniece Madara Orola (balss), divi viesi no ASV austrumu krasta – dziedātāja Evija Sloka (balss) un mūziķis un dziedātājs Lars Alversons (basa ģitāra), kā arī pašu māju mūziķis Jānis Kauliņš (bungas un sitamie instrumenti), bez tam jau pieminētais Indiānas Latviešu biedrības koris (kuŗā šoreiz bija divdesmit dziedātāji – seši vīrieši un četrpadsmit sievietes, viņu vidū arī viens zēns), Indiānāpoles Latviešu skolas korītis un Ivetas Asones vadītā Indiānāpoles Latviešu tautas deju kopa „Jautrais pāris”.

Pirmās piecas dziesmas izpildīja ILB koris, Lauris un Madara: „Svētī debesīs šo zemi” (Z. Liepiņš/K. Dimiters), Ilzes Akerbergas klavieŗu pavadījumā; „Daugaviņa puto balti” (latviešu tautasdziesma), Latviešu skolas bērnu izpildījumā; „Dvēseles dziesma” (Ē. Ešenvalds/Anita Kārkliņa), Laurim arī spēlējot klavieres; „Ozolam” (A. Virga/G. Račs), Laurim arī spēlējot ģitāru; un „Piena ceļš” (I. Kalniņš/M. Zālīte), Ilzes klavieŗu pavadījumā, Renāram Šteinbaham kā taurētājam. No šīm dziesmām klausītāju lielāko piekrišanu un ritmisku plaukstu sišanu izpelnījās „Ozolam”.

Sekoja choreografa Jāņa Purviņa radītā baletveida skatuves deja „Viņš bučojis man’” (R. Paula mūzika/ Ādolfa Alunāna vārdi), ko nodejoja septiņas „Jautrā pāŗa” jaunavas.

Nākamās divpadsmit dziesmas izpildīja Lauris, Madara, Evija, Lars un Jānis, pirmie trīs dažādās sastāvu variācijās: „Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme” (Jēkabs Graubiņš/ Tirzmaliete), „Tad apstājās laiks” (L. Valters/I. Ziedonis), „Lai jūs ietu” (J. Lūsēns/Māris Melgalvs), „Es kaŗāi aiziedams” (latviešu tautasdziesma), „Mana dziesma” (R. Kaupers/R. Kaupers, Inga Cipe), „Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas” (Z. Liepiņš/latviešu tautasdziesma), „Es redzēju bāleliņu” (Alberts Legzdiņš), „Lūgšana” (I. Kalniņš/Leonīds Breikšs), „Es atnācu uguntiņu” (Z. Liepiņš/latviešu tautasdziesma), „1836” (L. Valters) un „Kuršu dziesma” (E. Valters/A. Dage). No šīm dziesmām klausītāju vislielāko piekrišanu izraisīja „Es kaŗāi aiziedams”, „1836” un „Kuršu dziesma”, pēdējās divas pavadot ar skaļiem ritmiskiem plaukstu sitieniem.

Dziļi aizkustinošs bija brīdis, kad, klausītāju aplausiem un gaviļu saucieniem nerimstot, mākslinieki sniedza vienu piedevu – latviskā Dieva un Māras daudzinājuma tautasdziesmu „Pie Dieviņa gaŗi galdi”: to izpildot, Lauris Valters noņēma savu tradicionālo cepuri, bet 200 cilvēku kuplais klātesošo pulks godbijībā piecēlās kājās...

Svētku koncerts izskanēja ar „Jautrā pāŗa” dejotāju izpildīto Ivetas Asones choreografiju „Jubilejas deju virkne” (Jēkaba Graubiņa un tautas mūzika, ansambļa „Atkal kopā” apdare un ieraksts), jaunavām dejojot ar sarkaniem ziediem rokā.

Par skaņu un gaismu meistaru – kā parasti – darbojās Dainis Ozers, bet programmas pieteicēja bija Liene Millere.

Saviesīgo vakaru ievadīja kopīgas bufetes stila siltas vakariņas, ko bija sagatavojusi Indiānāpoles tautiešiem labi pazīstamā un iecienītā Sahm’s Catering Service. Savukārt ILSC dāmu komiteja to papildināja ar itin bagātīgu kafijas galdu.

Daugavas Vanagu goda priekšnieks indiānāpolietis Juris Augusts uzsauca tostu Latvijai, novēlot tai sekmīgu un raženu nākamo simtgadi, un klātesošie, kājās piecēlušies, pacēla glāzi šampanieša. Šo īpašo piemiņas glāzi, ko rotāja Latvijas Simtgades simbols, uzraksts „INDIANAPOLĒ 2018. g.” un tautisku rakstu līnija, katrs apmeklētājs pēc tam varēja paturēt par suvenīru, tāpat kā latvisko grāmatzīmi ar svētku runas teicējas Nellijas Kelinbergas fotoattēlu un datētu autografu.

Katru galdu greznoja vāze ar diviem tumši sarkaniem un vienu baltu rožu ziedu, tā simbolizējot Latvijas karoga sarkanbaltsarkanās krāsas, un četras degošas mazas baltas svecītes.

Vakariņām sekoja svētku balle, deju mūziku – gan latviešu tautas dejas un rotaļas, gan polkas, gan valšus un tango – spēlējot (tikai latviešu mūziku!) un dziedot (tikai latviski!) visiem pieciem svētku koncerta skaņu māksliniekiem. Pēdējā laikā Indiānāpolē reti piedzīvotā jūsmīgā dejošana, jautrība un draudzība, ko īpaši veicināja priecīgā lietuviešu sabiedrība, turpinājās līdz pat pusnaktij!

Svinību norisi visa vakara gaŗumā raiti vadīja Andris Bērziņš.

Nākamās dienas – svētdienas, 18. novembŗa – rītā Latviešu ev. lut. draudzes Indiānāpolē īrētajā amerikāņu Pleasant View luterāņu draudzes dievnamā notika valsts svētku dievkalpojums. Savukārt Indiānāpoles Latviešu sabiedriskā centra Nacionālās zāles četrpadsmit pēdu lielajā filmu ekrānā skatuvē varēja noskatīties Latvijas valsts svinību tiešraidi no Rīgas, tostarp Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzrunu pie Brīvības pieminekļa un lielo uguņošanu Rīgā. Šo programmu ar interesi noraudzījās apmēram četrdesmit pieci skatītāji.

Saules mūžu Latvijai!

Autors: Gundārs Grīslītis
Foto: Indy Latvians/Facebook
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti