Dalies:

Latvija Amerikā: Latviešu Centrā Toronto krāšņas 99. valstssvētku svinības

Latvija Amerikā: Latviešu Centrā Toronto krāšņas 99. valstssvētku svinības
  • 24. Nov. 2017

Svētbrīdi pirms karogu pacelšanas pie Latviešu Centra Toronto 18. novembŗa rītā vadīja mācītājs Ģirts Grietiņš, norādot, ka ticība ir paļaušanās uz neredzamām lietām, bet tad atgādinot: “Šodien mūsu priekšā ir Latvijas karogi, kuŗus mēs redzam, pazīstam un kuŗi mums ir dārgi. Tomēr gribu atgādināt par tām neredzamajām vērtībām, ko šie karogi pārstāv. Tie ir ideāli, kuŗudēļ ir vērts dzīvot, cīnīties un apliecināt vērtības, kas mums ir dārgas. Stirpa ir tā tauta, kuŗai ir ideāli, kuŗa stāv pāri ikdienībai. Paliekoša ir tā kultūra, kas no jauna tiek apliecināta, īstenota.”

Karogu pacelšanas ceremonijas dalībniekus valstssvētkos sveica Latviešu Centra Toronto valdes priekšsēdis Ingmārs Ozoliņš, uzsveŗot, ka Centrs ir daļa no Latvijas un mēs esam daļa no Latvijas.

Skanot Latvijas himnai un skautiem godinot karogus, trīs Latvijas karogi pacēlās pret šodien pelēkajām Toronto debesīm.

Svētku diena Latviešu Centrā Toronto pilna notikumiem. Jau tūliņ pēc brokastīm tika atklāta mākslinieku vienības LATVIS gadskārtējā izstāde. Bijušais Goda konsuls Ontario Imants Purvs, uzrunājot sanākušos, uzsvēra mākslinieku vienības spēcīgo mūžu. Tā ir gandrīz vienā vecumā ar pašu Goda konsulu, un, lai arī viņam ūsas pa šo laiku ir nosirmojušas, tomēr LATVIS spējis uzturēt mākslas mīlestību nemainīgu. Imants Purvs arī izteica pateicību Imantam Lapiņam, kas mākslinieku vienību vada pēdējos septiņus gadus, un izteica novēlējumu nepagurt tālākā gājumā.

Latviešu daiļamatnieku savienības Kanadā priekšsēde Sarmīte Vilka, atklājot tautas mākslas meistaru izstādi, uzsvēra, ka ne velti nosaukumā ir ievīts vārds “amatnieks”, jo daiļamatnieki veido mākslas darbus, kam ir praktisks pielietojums. Tāpēc arī daiļamatnieki iet līdzi laikam un ne tikai auž villaines un ada cimdus, bet darina arī cepures, šalles un citus mūsdienās ierastus apģērba piederumus. Arī vilnas segas ir nomainītas ar tekstilmozaīku segām, kas plaši pārstāvētas izstādē.

Rīgas zālē pulcējušies “Dienas Latvijai” dalībnieki varēja gan noklausīties Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa runas ierakstu tautiešiem ārzemēs un tiešraidē no Brīvības pieminekļa, gan arī divas reizes dziedāt mūsu himnu.

Lielā Rīgas zāle atkal pēc ilgiem laikiem izrādījās par mazu, lai uzņemtu visus vairāku paaudžu dziedātājus, dejotājus un uzveduma “Pa solim, pa dziesmai uz simtgadi” skatītājus. PēcTLB Sestdienas skolas koklētāju priekšnesuma raitā virknē spēlēja, dziedāja un dejoja “Daugaviņa” un “Dižais dancis”, “Aleks un Aleks”, dziesmu svētku koris, “Skanda” un Linda Kronberga. Vislielākie sajūsmas saucieni pāršalca zāli, pašiem mazākajiem TLB Sestdienas skolas dejotājiem dejas laukumā izdejojot deju “Maziņš esmu es”. Gan dejotāji, gan dziedātāji rādīja, ko sagatavojuši simtgades dziesmu svētkiem nākamā gadā Rīgā, dziesmu svētku koŗi diriģējot arī viesim no Latvijas Ivaram Cinkusam. “Skanda” ar dziesmu atdeva godu Brīvības izcīnītājiem, Linda Kronberga savukārt dziesmu veltīja trimdiniekiem, kas visu mūžu gaiši turējuši domu par brīvu Latviju.

Latviešu Nacionālās Apvienības Kanadā rīkoto svētku aktu atklāja LNAK prezidents Andris Ķesteris, sveicot valsts svētkos, lūdzot visiem nākt sabiedriskā talkā un pateicoties tautiešiem par līdz šim paveikto gan visus Latvijas nebrīves gadus, gan tagad, palīdzot celt brīvo Latviju. Viņš arī nolasīja Ontario premjērministres Kathleen Wynne un Toronto pilsētas galvas John Tory apsveikumu Latvijas 99. gadasvētkos.

Latvijas vēstnieks Kārlis Eihenbaums, sākot savu uzrunu, atzīmēja, ka katra dvēsele mūsu tautai ir dārga. Viņš arī priecājās par Latviešu Centrā Toronto valdošo rosību šajā dienā, un gada ikvienā dienā.

Uzrunas noslēgumā vēstnieks aicināja ar klusuma brīdi pieminēt nesen mūžībā aizgājušo Goda konsulu Ontario Eduardu Upenieku. Kārlis Eihenbaums izmantoja šo brīdi, arī lai pateiktu paldies Goda konsulam Imantam Purvam, kuŗš beidzis savus konsula pienākumus. Pateicībā par paveikto viņam tika pasniegts Latvijas Ārlietu ministrijas Goda raksts. Svētku akta dalībnieki kājās stāvot un aizrautīgiem aplausiem skanot sirsnīgi pateicās savam konsulam par 14 goda konsula pienākumos pavadītiem gadiem.

Imants Purvs pateicībā par ieguldīto darbu saņēma arī LNAK Atzinības rakstu. LNAK Atzinības raksts tika piešķirts arī laikraksta “Latvija Amerikā” redaktorei Vitai Gaiķei.

LNAK Izglītības nozares vadītāja Elita Pētersone pasniedza Nopelnu rakstu TLB Sestdienas skolas absolventei Karlīnei Zubānei par cītīgām mācībām un priekšzīmīgo latviešu valodu. Savukārt Brigita Alka saņēma PBLA Kultūras nozares Atzinības rakstu par ilggadēju kalpošanu latviešu mākslai un garīgai mūzikai, vadot Sv. Jāņa draudzes vokālo ansambli un vīru kori “Straume”.

Svētku aktu skaisti un pienācīgi noslēdza grupas “AMuZ” koncerts, dziedātājām Maria Thorburn un Annai Brokai, pianista Pēteŗa Zariņa pavadījumā, dziedot sirsnīgas latviešu dziesmas. Dziesma “Tev mūžam dzīvot, Latvija!” ir neiztrūkstoša 18. novembŗa svinību sastāvdaļa, un arī šogad tā izskanēja vareni.

Tomēr ar šo koncertu vēl diena nebeidzās un svinētājus sagaidīja vēl viens koncerts vakarā Rīgas zāli piepildīja folkloras ansamblis Trio (Ivars Cinkuss, Asnate Rancāne, Zane Šmite) aizrautīgie klausītāji. Pirms koncerta uzrunu teica “Dienas Latvijai” galvenais rīkotājs Alberts Upeslācis, aicinot šajā simtgades laikā neaizmirst, kā Latvija nonāca gan pie sava pirmā, gan pie sava 99. gada, un uzsveŗot, ka to izsaka viens vārds griba!

Sanākušos pirms koncerta uzrunāja arī vēstnieks Kārlis Eihenbaums un tad deva vārdu mūziķiem, kuŗi, novembŗa patriotiskās nedēļas noskaņā dziesmās atcerējās kaŗā gājējus un kritušos varoņus, gan arī laimīgo mājās pārnākšanu un tai bieži vien sekojošās kāzas un kristības.

Vakarā jaunāki un vecāki, kam vēl bija spēks pēc gaŗās dienas, griezās jautrās dejās un rotaļās Toronto danču grupas un Andras Dzintaras vadībā.

Tā ar dziesmām, dejām, patriotiskām runām un krāšņām izstādēm aizvadīta Latvijas 99. dzimšanas diena, ievadot mūs mīļās tēvzemes simtajā pastāvēšanas gadā.

Raksta autore: Vita Gaiķe

Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Foto: Publicitātes attēls

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti