Dalies:

Latvija Amerikā: Kārļa Zāles kritušo partizānu pieminekļa atdzimšanai - 30

Latvija Amerikā: Kārļa Zāles kritušo partizānu pieminekļa atdzimšanai - 30
  • 04. Oct. 2018

Atmodas laiks Latvijā un Baltijā atmodināja tautu snaudošo garaspēku un iedvesmoja cīņai par neatkarību.

Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados padomju okupācijas režīms visā Latvijā fiziski iznīcināja izcilāko Latvijas tēlnieku darbus, pieminekļus, kas vēstīja par mūsu tautas brīvības cīņām. Viens no pirmajiem pieminekļiem, kuŗu izdevās atjaunot, bija Kārļa Zāles piemineklis Inčukalna kapos, kas bija veltīts kritušajiem nacionālajiem partizāniem Raganas kaujā 1941. gada 4. jūlijā. Pie Latvijas Kultūras fonda bija izveidojusies latviešu kaŗavīru brāļu kapu atjaunošanas domubiedru grupa, kas aktīvi sāka rīkot reabilitācijas akcijas. Šāda sapulce ar tautas un varas pārstāvju piedalīšanos tika sarīkota Inčukalna pamatskolā 1988. gada 8. septembrī. Zāle bija pārpildīta, pasākumā pulcējās ne tikai inčukalnieši, bet arī kaimiņu pagastu ļaudis no Krimuldas, Siguldas, Sējas, LNNK, Vides aizsardzības kluba biedri − vispār patriotiski noskaņoti cilvēki. Sapulcē uzstājās Andris Grūtups, Juris Dobelis, Voldemārs Šteins, Eižens Upmanis, Voldemārs Šubrovskis, Pēteris Korsaks un citi. Tika runāts par latviešu strēlnieku likteņgaitām, par padomju genocīdu ne tikai pret latviešu tautu, bet arī pret pieminekļiem.

Andris Grūtups atgādināja, ka arī padomju likumi nepieļāva pieminekļu iznīcināšanu, bet visvarenā komūnistiskā partija, ignorējot likumus, deva pavēles čekai, un pieminekļi cits pēc cita pazuda no zemes virsas. Sapulcē uzstājās ilggadējais mežkopis Teodors Ildens, viņš nosauca Inčukalna pieminekļa apgānītāju vārdus – Inčukalna MRS partijas sekretārs Kārlis Briedis un DOSAAF priekšnieks Pampe pieminekli uzspridzināja.

Lasītākās ziņas valstī

Piemineklis, ieaudzis zālē, bet ne aizmirsts, bija nogulējis piecdesmit gadus, tomēr, par laimi, pilnībā iznīcināts nebija. 8. septembŗa sapulcē izveidoja Kārļa Zāles pieminekļa atjaunošanas grupu un sāka vākt ziedojumus. Darbs sekmējās neticami ātri, jo bija cilvēki, kas strādāja ar lielu entuziasmu. Šodien varam izteikt atzinību Andrim Grūtupam, Valdim Lācim, Jānim Vanagam, Eiženam Upmanim, Igoram Dobičinam, Arvīdam Blauam, Gunāram Stūrim, Pēterim Vorfolomejevam, Arnoldam Skirmanim, Brigitai Grūtupai, Jānim Riekstiņam, Antonam Spilam, Edvīnam Balodim par to, ka pieminekļa atjaunošana notika tik ātrā tempā, divu nedēļu laikā. Īpaša pateicība pienākas Pēterim Paulam par drosmi, viņš izglāba piemiņas plāksni un ilgstoši glabāja to, tagad tās oriģināls ar uzrakstu “Šie kapi lai mūžam neaizaug, kur varoņi mierā dus. Krimuldas pagasta latvieši” ir atkal skatāms kapos. Galīgā pieminekļa sakopšana un iesvētīšana notika 1989. gada 4. jūlijā − to iesvētīja mācītāja Vaira Bitēna. Par godu pieminekļa atjaunošanai skolotājs, mākslinieks Jonass Bajarunas izveidoja plakātu un piemiņas krūšu nozīmīti ar pieminekļa attēlu.

Kauja Raganas kalnā pret sarkanās armijas marodieŗiem un čekistiem prasīja deviņas latviešu patriotu dzīvības. Tie visi bija jauni cilvēki, kuŗu vidū bija arī Raganas aptiekāra dēls Pēteris Praškevics un students no Latgales Jānis Porietis, kuŗu sagūstīja, spīdzināja un nošāva pie Stalbes, viņš ir apbedīts Straupes kapos. Kopā ar kaŗavīriem kaujā piedalījās arī Sējas un Krimuldas pašaizsardzībnieki, kuŗus dēvē arī par pirmajiem partizāniem, kas pirmajās 1941. gada jūlija dienās izveidojās visā Latvijā ar pazīšanās zīmi − sarkanbaltsarkanas lentas apsēju ap roku. Sējas grupas vadītājs bija Latvijas armijas kapteinis Ernests Krasovskis no Murjāņu „Urdziņām”. No Sējas pagasta šajā kaujā piedalījās Jūlijs un Jānis Dālderi, Jānis Krūmiņš, Augusts Zeibots, Jānis un Artūrs Kušķi, Jūlijs Eglītis, Augusts Zeibots. Augusts Zeibots savulaik ir uzrakstījis sakopojumu „Partizānu kustības attīstība Sējas pagastā” – diemžēl līdz šim man nav izdevies atrast šo izdevumu. Kad kritušie cīnītāji tika apbedīti Inčukalna kapos, Augusts Zeibots ir stāvējis goda sardzē ar šauteni un sarkanbaltsarkanu lentu ap roku. Augustam Zeibotam piesprieda 10 gadus cietumā, un viņš nomira Dubrovlagā 1953. gadā.

Visi tie latviešu patrioti, kas neaizbrauca prom no Latvijas, kā Otto Kalniņš, Gunārs Kalniņš, tika agrāk vai vēlāk tiesāti, bet piederīgie 1949. gadā tika lopu vagonos deportēti uz Sibiriju. Vīriešu aresti sākās tūlīt pēc tam, kad sarkanā armija otrreiz bija okupējusi Latviju, jo Sējas aizsargi bija ļoti aktīvi iesaistījušies pretošanās kustībā, īpaši pēc traģiskajiem notikumiem Ziediņu mājās, kad par nacionālā karoga uzvilkšanu krievi nošāva Elzu Višs (49 gadi) un Elzu Martinovu (64 gadi). 1945. gada janvārī 67. armijas pretizlūkošanas nodaļa „Smerš” arestēja Augustu Zvaigzni, Alfrēdu Ozoliņu, Osvaldu Beņķi, Jāni Vikmani. Augustam Zvaigznem kaŗa tribunāls piesprieda nāves sodu nošaujot, pārējiem par dzimtenes (PSRS) nodevību − katram pa desmit gadiem. Ar to aresti Sējā nebeidzās, 1946. gadā arestēja Ernestu Dūci, Vilhelmu Ozoliņu, Jāni Bitnieku, Artūru Šauriņu un citus.

Šajos gados kopš pieminekļa atjaunošanas ir iestādīti no jauna astoņi ozoliņi, kaujas norises vietā uzlikta piemiņas zīme un iedibināta jauna tradicija − patriotisks lāpu gājiens Lāčplēša dienā gan Inčukalnā, gan Raganā. Par nerakstītu likumu kļuvusi pulcēšanās 4. jūlijā pulksten sešos vakarā pie skaisti sakoptā pieminekļa, lai pieminētu kritušos. Par šī piemiņas brīža svinīgu norisi ar goda sardzi allaž rūpējas Inčukalna Tautas nama vadītāja Inga Freimane.

Ir pagājuši gandrīz trīsdesmit gadi, kopš dzīvojam brīvā neatkarīgā Latvijā. Ir augusi mūsu labklājība, mēs esam aizsargāti, jo esam NATO, ir izaugusi jauna latviešu paaudze, kas nav piedzīvojusi kaŗu, traģiskus vēstures pagriezienus, var justies patiesi brīvi pilsoņi savā zemē, runāt savā valodā un mīlēt savu zemi, pieminot tos, kas atdeva savu dzīvību par mūsu brīvību.

Raksta autors: Pēteris Korsaks, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Sējas „Viesturos”
Foto: CC0 licence
Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti