Dalies:

Latvija Amerikā: Kanādas Kara muzejs nav vieta sarkanarmijas slavināšanai

Latvija Amerikā: Kanādas Kara muzejs nav vieta sarkanarmijas slavināšanai
  • 23. Aug. 2019
  • 05.12

LNAK un CEEC prezidenta Andŗa Ķesteŗa sašutuma pilna vēstule Kanadas Kaŗa mūzeja prezidentam

Šī gada maijā sarkanarmijas “uzvaras dienas” svinības plaši tika rīkotas arī Kanadas galvaspilsētā Otavā. Gadu no gada visām tautām, kas cietušas zem padomju okupācijas, izbrīnu rada tas, cik brīvi krievi Kanadā var vicināt savus sarkanos karogus ar sirpi un āmuru un citu simboliku un lepoties ar pastrādātajiem noziegumiem. Tomēr šogad vēl lielāku riebumu radīja viņu svinībām izvēlētā vieta  Kanadas Kaŗa mūzejā pie sarkanarmijas tanka.

Latvijas Nacionālās Apvienības Kanadā prezidents Andris Ķesteris, kas ir arī Centrālās un Austrumeiropas tautu padomes Kanadā (CEEC  Central and Eastern European Council in Canada) prezidents, savu sašutumu pauda vēstulē Kanadas Kaŗa mūzeja prezidentam Mark O’Neill, vēstules kopiju nosūtot arī Kanadas ārlietu ministrei Chrystia Freeland un aizsardzības ministram Harjit Sajjan.

Vēstuli Andris Ķesteris iesāk ar vārdiem: “Centrālās un Austrumeiropas tautu padome Kanadā izsaka dziļu sašutumu par to, ka Kanadas Kaŗa mūzeju sarkanarmijas atbalstītāji un sponsori nesen lietoja labi organizētai dezinformācijas un naida kurināšanas kampaņai.”

Lasītākās ziņas valstī

Tālāk vēstulē viņš izskaidro, ka CEEC pārstāv 4 miljonus kanadiešu, kam ir Centrālās un Austrumeiropas valstu saknes, un tajā apvienotas igauņu, latviešu, lietuviešu, ukraiņu, poļu, ungāru, albāņu, čechu un slovaku tautas, kas visas bijušas padomju tirannijas upuŗi gandrīz 70 gadus, līdz atguva savu brīvību. Miljoniem kanadiešu ir pēcnācēji tiem, kas bēga no sarkanā terrora.

Andris Ķesteris savā vēstulē norāda, ka nacistu vai padomju simbolu pieļaušana Kanadas pilsētu ielās ir cietsirdība pret upuŗiem, kas pārdzīvojuši terroru, masu slepkavības, badu un etnisko tīrīšanu. Viņš uzsveŗ, ka pēdējos gados jūtama dezinformācijas kampaņas pastiprināšanās, cenšoties cilvēktiesību pārkāpējus rādīt kā varoņus.

Vēstules noslēgumā Andris Ķesteris atgādina par Melnās lentes dienu 23. augustā, ko atzinis arī Kanadas parlaments, atzīmējot noziedzīgo nacistiskās Vācijas un padomju Krievijas pakta parakstīšanas dienu. Ievērojot nesenos notikumus, viņš iesaka šo dienu atzīmēt Kanadas Kaŗa mūzejā.

Savā atbildes vēstulē Kaŗa mūzeja direktors Mark O’Neill izsaka nožēlu par notikušo, jo tāda aģitācijas akcija neiederas mūzeja mandātā, un sola, ka turpmāk tas neatkārtosies.

Arī Kanadas ukraiņu kopiena dedzīgi reaģēja uz šo gadījumu, ar spēcīgām vēstulēm griežoties pie vairākiem ministriem.

No notikušā redzam, cik veikli šie spēki spēj izmantot kāda cilvēka naīvu neuzmanību, lai iznestu pasaulē savu sagrozīto vēsturi. Šis piemērs rāda, cik svarīgi būtu mācīt Kanadas skolā ne tikai par nacistu ļaunajiem darbiem, bet arī padomju terroru. Ar reālu atbalstu mūsu centrālajām jumta organizācijām mums jābūt visu laiku modriem, skaidrojot patiesos notikumus.

Raksta autore: Vita Gaiķe

Foto: Publicitātes attēls

Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti