Dalies:

Latvija Amerikā: Kanādas Dokumentālo filmu organizācija apbalvo Ritu Zoe Dirsi

Latvija Amerikā: Kanādas Dokumentālo filmu organizācija apbalvo Ritu Zoe Dirsi
  • 28. Feb. 2019

Pērnā gada 8. decembrī Kanadas Dokumentālo filmu organizācija (DOC) pagodināja nopelniem bagāto kinematografi Ritu Zoe Dirsi ar Rogers – DOC Luminary godalgu 5. gadskārtējā DOC apbalvošanas ceremonijāToronto. Uzvarētāju izvēlēja žūrija, kuŗas sastāvā ir filmētāji un producenti no visas Kanadas. Šai pašā mēnesī Dirsi arī pagodināja ar WIFT (Women in Film & Television) godalgu kategorijā Padomdevējas sievietēm (Mentorship).

Dirse ir celmlauzēju kinematografe un līdzdarbniece fainomenālam skaitam dokumentālo filmu savā ilgā un vairākkārt godalgotā karjērā. Viņa ir strādājusi visādās lomās, gan kā kameras operātore, fotografēšanas direktore (DOP), rakstītāja un režisore. Filmas ar viņas piedalīšanos ir bieži godalgotas vai nominētas godalgai, to starpā „Forbidden Love: The Unashamed Stories of Lesbian Lives”, kas 1993. gadā ieguva Genie un Prix du Public internacionālā filmu festivālā Creitel, Francijā. „Erotica” nominēja kā labāko dokumentālfilmu 1997. gada Ģenies godalgai un 1998. gadā par labāko kinematografiju Hot Docs festivālā Toronto. „Shadowmaker” vinnēja 1998. gada Genies godalgu, „Balkan Journeys” atzinības godalgu 1997. gadā Golden Gate Awards Kalifornijā.

Rita ir izvairījusies no lodēm dažādās kaŗa zonās Latvijā, Balkānos un Turcijā. Viņa piedalījās filmējot „Baltic Fire” barikāžu laikā, kad nošāva Andri Slapiņu un ievainoja Gvido Zvaigzni. Filma „Baltic Fire” tika raidīta TVO un padarīja Ritu pazīstamu latviešu un lietuviešu sabiedrībās. Citēju Baņutu Rubesu: „Ritai bija vienmēr jābūt neatlaidīgai un jāsmeļ no savas dzimtas spīta, lai varētu īstenot savus sapņus. Viņa dzīvoja atmodas laikam stipri līdz, gan Lietuvā, gan Latvijā, un no tā izauga viņas svarīgā filma „Baltic Fire”, kas ķeŗ šo vienreizējo laika garšu.”

Lasītākās ziņas valstī

Taču latvieši visā pasaulē vislabāk pazīst Ritu par viņas iniciātīvu raidījumā „Madame President” CBC kanālā par bijušo Latvijas prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu.

Ritas sens paziņa Dāvis Maksiņš par filmu meistari saka: “Rita man no mūsu pirmām pazīšanās dienām ir atmiņā kā spēcīga sieviete ar pārliecinātu skatu uz pasauli. Arī pirmā filmēšanas etapā Baņutas Rubesas lugas “Varoņdarbi” mēģinājumā bija redzams nenoliedzams talants, kur filmējot viņai neredzētu lugu, viņa pārsteidzoši veiksmīgi un precīzi izsekoja aktieŗu kustībai. Biju patīkami pārsteigts.

 Ar gadiem Rita kļuva savā skatā internacionāla un ar pārliecinošu pietuvināšanos sieviešu tiesību jautājumiem.

 Viņu arī aizrāva Latvijas un Lietuvas skats uz pasauli. Filma pa Vairu VīķiFreibergu bija viņas dvēseles darbs, un mani tiešām satrauca tā polītika un neveiksmes ar producentiem, kas neļāva šai filmai parādīties Ritas vīzijā, ņemot vērā, ka viņa Vairu bija pazinusi jau sen.

Rita mani vienmēr pārsteidz ar savu dzīves pozitīvismu, arī tad, ja pašai vai ģimenes locekļiem ar veselību klibo. Daļēji Ritas veiksme ir rakstīta viņas spējās kontaktēties ar cilvēkiem no visiem sabiedriskiem slāņiem. “

Viņas sižeti bieži uzrunā sieviešu tiesības un viņu tiekšanos pēc vienlīdzīgām iespējām, Kanadas Pirmo Nāciju apspiestību („Kahnesatake: 270 Years of Resistance”) un citu minoritāšu apspiestību. Viņa ir filmējusi neskaitāmas zemes no Taizemes līdz Toronto, visos kontinentos, atskaitot Austrāliju.

Rita arī nododas izaudzināt jaunu paaudzi, īpaši sievietes, kinematografijā, mācot Sheridan kolledžā. Lynne Fernie, Programmer Emeritus Hot Docs Canadian International Documentary festivālam, saka par savu kollēģi Zoe: „She has always stressed the importance of mentoring both men and women, and bringing women into all areas of film and documentary production. I’ve seen firsthand how Zoe put her craft as well as her politics into practice on set: she taught emerging women cinematographers, worked with crews and put the subjects of our films at ease.”

Kā rakstniece Rita Dirse izcēlās ar saviem rakstiem akadēmiskā žurnālistikā, īpaši uzrunājot kinematografiju no sievietes perspektīvas, diskutējot, vai tiešām atšķiŗas (un kā) vīriešu un sieviešu acs aiz kameras. Viņa izskaidro savu teoriju rakstā „Skatiena dzimums kinematografijā: Sieviete ar filmēšanas aparātu” („The Gender of the Gaze in Cinematography: A Woman with a Movie Camera”). Rita Zoe studēja psīcholoģiju un Education Toronto Universitātē, bet sāka savu karjēru 1979. gadā Toronto, iestājoties filmēšanas arodbiedrībā IATSE 644, kas tradicionāli sastāvēja tikai no vīriešiem un kur viņa gadījās būt vienīgā sieviete. Taču darbs interesēja Ritu vairāk nekā kollēģu dzimums. 1982. gadā Rita pārcēlās uz Montreālu, lai strādātu National Film Board nākamos 17 gadus, filmējot vairāk nekā 70(!) dokumentālfilmas tanī laikā. 1997. gadā Dirse dibināja pati savu firmu Zoe Dirse Productions un turpina strādāt kā patstāvīga kinematografe un filmu režisore, visjaunākās pabeigtās filmas „Patron Saint” 2014. gadā un „Finn: The Oyster” 2015. gadā.

Rita Zoe Dirse ir pilntiesīgs biedrs Kanadas Kinematografu Sabiedrībā CSC (Canadian Society of Cinematographers) un Fotografijas direktoru DOP (Director of Photography) Kvebekas arodbiedrībā AQTIS.

 Ritas tēvs ir lietuvietis, māte, latviete. 1920. gados lietuvieši izceļoja uz dienvidrietumu Ontario un tur uzsāka kopienu, audzējot tabaku. Pēc Otra pasaules kaŗa Ritas vecāki viņiem piebiedrojās, un Rita pavadīja laimīgu bērnību, palīdzot vecākiem darbā. Kad Ritas tēvs un māte satikās un brūtējās, viņu kopējā valoda bija vācu. Kad radās ģimene, valodas mainījās uz lietuviešu un latviešu. Nerakstītais ģimenes likums bija, ka ienākot istabā jārunā tajā valodā, kas bija dzimtā valoda tam, ko sastapi. Tā Rita jūtas vienādi ērti latviešu, lietuviešu un angļu valodās, piedevām arī prot franciski, jo tik ilgi dzīvoja Montreālā. Kad 1970. gados Rita atradās Lietuvā ar kādu skolēnu grupu, vietējie nevarēja saprast, kas tā ir par sievieti, kas runā lietuviski ar Rīgas akcentu, pie tam būdama no Kanadas!

Daži torontieši pazīst Ritu un viņas mammu, nelaiķi Birutu, dz. Ozoliņu, no Saulaines, kur viņa pavadīja seniora gadus un laimīgi iedzīvojās „Saulainē mums labi klājas” sabiedrībā. Rita atceras, ka māte  nometnē bija vadītāja. Dirse dzīvo Toronto ar vīru, amerikāņu drāmaturgu Sheldon, kuŗš apbrīno, „ka tik mazām valstīm kā Latvijai un Lietuvai ir tik daudzi, kas interesējas par kultūru”.

Autore: Gunta Dreifelde
Foto: Publicitātes attēls
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti