Dalies:

Latvija Amerikā: Kad zāle bija zaļāka

Latvija Amerikā: Kad zāle bija zaļāka
  • 01. Feb. 2018

Cik gan dažādi mēs esam un cik dažādi uztveram vārdu Dzimtene. Aktuāli tas ir tagad, pirms mūsu valsts simtgades. Šī doma man radās, kad sociālajā tīklā izlasīju latviešu vietnē kādu diskusiju. Autors Anglijā dzīvojošs latvietis, kurš Dzimteni pametis ekonomiskās imigrācijas laikā. Publicēju viņa pieteikumu nepārveidotā tekstā, ar visām rakstības īpatnībām, kuras arī var daudz pastāstīt par rakstītāju:

“Sveiki ,labi pasen pedejo reizi piedalijos diskusija.Apstaklu spiests pec tris gadu prombutnes ,nacas uz paris dienam aizlidot uz Tevzemi,ja vel ta vinu var saukt.Dzivoju vidzemes centra ,maza provinces pilsetina .UZ ielam ierasto lauzu plusmu,es nesastapu ,ja nu kads ekskursants vai vecaka gada gajuma cilveks.Nepierasti tuks. daudzi maniem pazinam kas dzivo uz vietas brauc uz skandinaviju sezonas darbiem .ta izdzivo.runat .pa kadu patstavigu darbu ,ja nestrada valsts sektora nav ko domat.Vai es gribetu svinet valstij dzimsandienu ,drosi ka ne ,Es vienkarsi nesaprotu ka cilveki seit iztiek ar tik mazam algam.Es atsedos ka ierast pi sava mila ozola,kas parasti mani prieceja,soreiz man likas vis drums .Ari cilveki nav priecigas sejas .Es domaju ,ka Latvija ,ka tada uz kartes tik eksiste.Es biju priecigs ,ka laicigi bij pametis so valsti un nav jagrimst kopa ar kugi ,protams ja neparkapj piratu kugi.”

Un pēc šī pieteikuma diskusijas dalībnieki sadalījās divās nometnēs. Autora piekritēju pusē nostājās tie, kuri bija gatavi izliet žulti pār Latvijas valsti, korumpētajiem ierēdņiem, nepareiziem likumu lēmējiem un vispār, vispār, viss ir slikti, visur dubļi un netīrumi. Otrējie apgaismoja jautājuma gaišo pusi un ārpus Latvijas dzīvojošie izteica vēlmi kādreiz tomēr atgriezties dzīvot savās mājās. Un tad jau turpinājumā divi viedokļi, kur tik un tā katrs paliek pie sava, papildus funcija – negatīvie sāk veidot negatīvu viedokli par pretēji domājošajiem. Tātad, esat jūs prātiņā apdalīti, ka nesaprotat, ka Latvija ir dubļu bedre.

Saprotu, ka Gunara Janovska līdz galējai smeldzei aprakstītā Dzimtenes nostaļģija ir pagājis fakts. Tagad ir jebkurā mirklī iespējams, izmantojot internetu vai telefona sakarus, sazināties ar saviem mīļajiem jebkurā pasaules malā. Internetā izlasāmas ziņas par visiem notikumiem Latvijā un galu galā var nopirkt lētas aviobiļetes un kurā katrā brīdī aizlidot uz Latviju. Bet daži jau rauc degunu un teic, ka īstās mājas ir citviet, jo Latvija kā valsts ir pagrimusi un simtgades svinībām lietoto naudu labāk būtu izdalīt grūtdieņiem. Varbūt. Varbūt nevajag svētkus, varbūt būtu labi, ja visas dienas vienādas, lai nebūtu arī ne bagāto, ne nabago, bet visi valkātu vienādi pelēkas drānas un grauztu vienādi pelēku maizi. Jā gan, varu atzīties, ka daudzus gadus atpakaļ, lūkojoties Jaungada salūtā, pie sevis domāju: ja šo naudu vienkārši neizšautu gaisā, bet atdotu man, tad varētu nokārtot visas savas finansu problēmas vairākus gadus uz priekšu. It kā tā – atdot svētkiem domāto naudu tiem, kuriem tās trūkst – būtu labs darbs izdarīts. Bet, vai tā nebūtu vienkārša “zivju izdalīšana” “makšķeru iedošanas” vietā. Ļoti slidena tēma. Un nevar jau arī zināt, kā šo svētkiem domāto naudu izdalīs tie, kuri ir pie dalīšanas. Lasīju interviju ar Raimondu Paulu un maestro tajā minēja, ka svētku programma ir ļoti nopietna un nepriecīga. Jā, arī man nepatīk nopietni sērīgi pasākumi, kuros nikni paskatās uz kādu priecīgāku ģīmi. Iedomājieties, kā jūs justos, ja jūsu dzimšanas dienā ciemiņi vaimanātu – atceries, cik grūti tev nācās piedzimt, kā tava māte deviņus mēnešus mocījās, lai tevi iznēsātu, kā tu piedzimi septiņos mēnešos un visi domāja, ka tu nomirsi. Kāds vārgs augi un cik lielas grūtības savā dzīvē pārcieti. Tagad tev jau tik daudz gadu un krunku, drīz ņemsi un nomirsi.

Man nepatiktu gan. Tāpēc simtgadei novēlu: saules mūžu tev, mana māte, Latvija!

Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Raksta autore: Renāte Siliņa

Foto: CC0 licence


Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti