Dalies:

Latvija Amerikā: Juris Ķeniņš dalās iespaidos par piedzīvotoXXVI Vispārējos latviešu dziesmu un XVI deju svētkos III

Latvija Amerikā: Juris Ķeniņš dalās iespaidos par piedzīvotoXXVI Vispārējos latviešu dziesmu un XVI deju svētkos III
  • 13. Sep. 2018

Otrdienas rīts – Pasaules latviešu diena 2 – ausa drūma un drēgna. Devāmies no viesnīcas Ģertrūdes ielā uz Esplanādi, kur bija uzcelta varena skatuve, un būs vietas paredzētiem 1,000 dziedātājiem.  Mēģinājums 15 dziesmām ilgs visu dienu, un dažiem, kuŗiem naktsmājas bija patālu tautas tērpi jau mugurā vai līdzpaņemti. 

Dabīgi, uzkāpšanai uz skatuves pagāja laiciņš, un dziedātājus mudināja PLD koŗa nozares vadītājs Ilmārs Millers, diriģents no Igaunijas, kuŗš vada Somijas latviešu kori.  Dziedātājiem sēdvietas nebija, un stāvēsim visu mēģinājuma un koncerta laiku! Toties, ne kā lielā estrādē Mežaparkā, dziedātāji bija pasargāti no lietus un saules ar jumtu, kaut vienā vietā jumtam bija robs, bija sakrājies ūdens un nemitīgi pilēja uz dažiem altiem.

Dažas dziesmas bija izraudzītas no lielā koncerta repertuāra: Alfrēda Kalniņa “Dziedot dzimu” apdare un Lūcijas Garūtas “Mūsu Tēvs” no kantātes “Dievs, Tava zeme deg”. Varētu uzskatīt Volganga Dārziņa “Birzēm rotāts Gaiziņš” kā dziesmu no trimdas, jo Dārziņš pavadīja pēckaŗa gadus ASV rietumu krastā, kur bija iesaistīts pirmo Rietumkrasta dziesmu  svētku rīkošanā. Bet dziesma tapa 1933. g., toreiz jauneklim saņemot balvu par jaundarbu dziesmu svētku konkursā. Līdzīgi, PLD koncertā bija dziesma no Jāņa Kalniņa (Kanada) “Kuŗš putniņš dzied tik koši”, bet tā pirmo reizi parādījās jau 1929. g. Noteikti ne Dārziņš, ne Kalniņš, dziesmas sacerot, būtu varējuši iedomāties kādos virzienos viņu personīgās un mūzikālās dzīves griezīsies, ka būtu tādi ārzemju dziesmu svētki, kuŗos ņems dalību, vai pat ka tās dziesmas atgriezīsies tēvzemē, ar 1,000 ārpus Latvijas koristu balsīm.  No lielā koncerta repertuāra bija arī mana tēva tautasdziesmu apdare sieviešu korim (veltījums Toronto Daugavas Vanagu korim “Zīle”, diriģents/dibinātājs Arvīds Purvs) “Es meitiņa kā rozīte”, vienīgais skaņdarbs noslēguma koncertā no ārpus Latvijas! Arī dziedājām Jāņa Mediņa “Tev mūžam dzīvot, Latvija”. Jānis Mediņš pēc kaŗa dzīvoja Zviedrijā, bet, protams, dziesma tapa jau pirmajā Latvijas neatkarības posmā.

Lasītākās ziņas

Pārējais repertuārs bija latviešu autoru ārpus Latvijas “hiti”: Daces Aperānes “Ziedi, ziedi rudzu vārpa”, Alberta Jēruma “Ej, saulīte, drīz pie dieva”, Anitas Kuprisas “Ģērbies, saule, sudrabota”, Helmera Pavasara “Mazs bij’ tēva novadiņis”, Riharda Skultes “Še dziedāju, gavilēju” apdares un Anglijas postfolkloras grupas “Austrumkalns” “Suntažu līgotne” variants. (Vai latviešu komponisti ārpus Latvijas raksta tikai tautasdziesmu apdares?) Kā viens no PBLA pārstāvjiem šajā procesā, uzstājos par skaņdarbiem arī no Austrālijas un Dienvidamerikas, PBLA dalīborganizācijas, un rīkotāji labprāt pielika venecuēlieša Guntara Geduļa pazīstamo “Jūriņ’ prasa smalku tīklu” apdari.  Dziesma no Austrālijas nenāca prātā tikpat veikli, bet biju sastapis trešās paaudzes austrālietes Ellas Mačēnas daiļradi jau agrāk – superapdāvināta jaunkundze, ar labu skolu un lielisku izdomu. (Sidnejas orķestris – Sydney Symphony Orchestra, kuŗš uzstājas slavenā operas namā – izpildīs vienu no viņas skaņdarbiem šajā sezonā.) XV Latviešu dziesmu un deju svētki Kanadā bija jau pasūtinājuši jaundarbu kopkoŗa koncertam, un piedāvāju šo dziesmu PLD koncertam arī. Dziesma grūta, bet ar fantastiskām idejām, pie komponistes vecāsmātes Ainas Andersones aizkustinošā teksta “Vecmāmiņa svešumā”. (“... Nu esmu jau sirmgalve svešajā zemē, mans dzimtas koks izaudzis varens un stalts. Mans solis jau gurdens ar vecumu metas, un vējš sejā rudeni pūš” ...) Un tā šajā pasākumā, kā manuprāt pienākas, arī bija jaundarbs un pirmatskaņojums. Komponiste pati bija ieradusies svētkos, dziedāja korī un godu diriģēt jaundarbu piešķīra austrālietei Sandrai Birzei, Melburnas izcilā vīru koŗa “Veseris” spējīgā diriģente. Diriģentu kollēģijā vēl bija: no ASV Laura Padega Zamura (Ņujorka) un Krisīte Skare (Bostona – Baltimoras dziesmu svētku mūzikas nozares vadītāja), no Kanadas Vizma Maksiņa, savā laikā arī virsdiriģente “lielos” svētkos, no Frankfurtes Marks Opeskins un no Londonas Lilija Zobens un viņas dzīves biedrs Leslie East. (Viņš sevi ar kori iepazīstināja, ziņojot, ka viņš esot “īstais”!) Protams, arī bija pasākuma iniciātore, diriģente no Īrijas, šarmantā Inguna GrietiņaDārziņa un agrākminētais Ilmārs Millers no Igaunijas/ Somijas.

Bez sēdvietām koristiem, mēģinājums pagrūts, bet mūs atpirka ar lieliskām karstām pusdienām “Kaļķu vārtu” restorānā Līvu laukumā. Neteiktu, ka gluži negribīgi, bet noteikti ar lēnākiem soļiem atgriezāmies Esplanādē, šoreiz uz kāpnēm ar pieredzes veiklumu, un no pirmās nots atgriezās enerģija un dziedāšanas prieks. Vispār sajūsma estrādē bija milzīga, visiem šis unikāls pārdzīvojums, dziedot kā vienots 1,000 dziedātāju ārzemju koris, atkal tēvzemē. Koristu skaita uzvarētāji laikam bija vācieši ar 5 koŗiem, (no kopā 34), bet tālākie ceļotāji austrālieši (4 koŗi!) un Brazīlijas koris. Kanada bija labi pārstāvēta Rīgā ar 3 koŗiem un ap 130 dziedātājiem. 

Pirms divām dienām PLD konferences moderātors Ansis Bogustovs bija prasījis āķīgu jautājumu rīkotājiem: “Kuŗš tad apmeklēs tādu koncertu?” Protams tajā mirklī atbildes nebija. Bet žurnālists pats bija klāt vakarā, kad ieradās milzīga tautas masa. Pats no koŗa rēķināju, ka skatītājos, par spīti lietainam laikam, bija vismaz “četri koŗi” – respektīvi kādi 4,000 klausītāji. Satiku žurnālistu pēc koncerta un varēju viņam uzstādīt to pašu jautājumu. Šoreiz bija atbilde! (Kā bieži ziņoja presē un internetā, tikai uz galveniem koncertiem bija grūtības iegādāties biļetes. Vairums pasākumu bija bez maksas, un, dabīgi, bezbiļešu skatītāji gāja kur varēja. Esplanāde bija pilna, nemitīgie koncerti Vērmanes dārzā arī pārpildīti. Rīga mudžēja, dimdēja un skanēja visu nedēļu!) PLD koncerti ir vēl atrodami vairākos interneta portālos.

Starp 15 dziesmām bija arī dažas folkloras grupas – 7 bija ieradušās, to starpā ansamblis no Omskas, izsūtīto pēcteči.  Varena grupa! (Sibirijas pilsēta Omska nav nekāds miestiņš ar vairāk nekā 1,000,000 iedzīvotājiem – Krievijas astotā lielākā pilsēta.)

Uz koncertu bez Ellas Mačēnas bija ieradušies komponisti Dace Aperāne (ASV – bet dzimusi Kanadā) un Guntars Gedulis (Venecuēla, bet dzimis ASV), un visi trīs laipni uzrunāja koristus mēģinājumā. Koncertu veikli un ar smaidu vadīja Igaunijas folkloras kopas “Rēvele” vadītāja Laura Šmideberga, ne tikai pieteicēja, bet varena dziedātāja. Nesagaidīju, ka pieteicēja būs arī izpildītāja, bet, uznākot viņas kopai, viņa ievadīja to ar burvīgu solo dziedājumu.

Protams, pats kā dedzīgs rīkotājs, visur reklamēju dziesmu svētkus Kanadā, arī šiem koŗiem, izdalīju ledusskapja magnetiņus un tetovējumus, un manu, ka interese ir liela.

Līdz koncerta beigām, bija uznācis krietns lietiņš – to mēs paši nemanījām, jo bijām pasargāti, bet vērojot lietussargus, kuŗi pēkšņi parādījās klausītājos (bet tikai retam atstājot koncertu). Koncerta izskaņā virsdiriģentiem bija ziedi, un katru no 34 diriģentiem izsauca un pasniedza koka karoti, īpaši izgrebtu simtgades dziesmu svētkiem, un lepni, ar karotēm, stāvējām šim korim priekšā. Ceru, ka visi koŗi arī lepni par saviem diriģentiem un priekšniekiem, kuŗi viņus nogādāja tur.

Pēc koncerta lietus bija izlijis, un sekoja nemitīga fotografēšanās, ar koristiem, diriģentiem un komponistiem, pie dziesmu svētku uzstādītiem simboliem, un draugi un ģimenes savā starpā. Pasaules latviešu dienas bija izskanējušas! Apsveicu un pateicos rīkotājiem, bet sevišķi šī pasākuma dvēselei: Ingunai GrietiņaiDārziņai. Bravo!

Raksta autors: Juris Ķeniņš

Foto: Publicitātes attēls

Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti