Dalies:

Latvija Amerikā: Juris Ķeniņš dalās iespaidos par piedzīvotoXXVI Vispārējos latviešu dziesmu un XVI deju svētkos II

Latvija Amerikā: Juris Ķeniņš dalās iespaidos par piedzīvotoXXVI Vispārējos latviešu dziesmu un XVI deju svētkos II
  • 06. Sep. 2018

Jauna iniciātīva dziesmu svētkos Latvijā bija “Pasaules latviešu diena”, kuŗa, par spīti nosaukumam, ilga divas dienas, “pasaules latvieši” būdami tie, kuŗi dzīvo ārpus Latvijas. Šī ģeniālā pasākuma autore bija diriģente no Īrijas Inguna GrietiņaDārziņa, arī Eiropas Latviešu apvienības kultūras referente un PBLA Kultūras fonda priekšsēža vietniece. Priekšdarbi bija jau veikti, kad saņēmu ielūgumu kalpot rīcības komitejā, pārstāvot gan PBLA, gan akadēmiskās mūzikas intereses.  Pasākums bija Latvijas Nacionālā Kultūras Centra (LNKC) rīkots un atbalstīts kā daļa no vispārējiem dziesmu svētkiem, PBLA kā līdzrīkotāji, bet priekšgalā dedzīgā un spējīgā diriģente GrietiņaDārziņa.

Uz rīcības komitejas sēdi LNKC 2017. g. oktobrī bija ieradušies visi lielie dūži: PBLA topošā priekšsēde Kristīne Saulīte, LNKC vadītāja Signe Pujāte, dziesmu svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča, Aiga Vasiļevska, kuŗai bija atbildība par ansambļiem no ārpus Latvijas svētkos (kādi 80!), diriģenti Lilija Zobens un Ilmārs Millers un citi – pilna telpa! Momentā sapratu, ka šis notikums būs kārtīgi atbalstīts un kompetenti rīkots.

Piedalījos pārrunās par koŗa norisi: bija paredzēts, ka ārzemju kopkoris uzņemsies kādas 14 dziesmas, dažas no noslēguma koncerta repertuāra, bet vairums no autoriem ārpus Latvijas – mūsu “hiti”. Vienā lielā koncertā Rīgas Latviešu biedrības vēsturiskā namā piedalīsies 14 deju grupas, katra ar vienu deju, starpbrīdī folkloras grupas un pēc pārtraukuma kopkoris, kuŗā sagaidīja ap 300 dziedātāju – lielāku skaitu RLB uz skatuves nevar likt. Bija arī paredzēta konference kā daļa no gadskārtējā “Latvieši pasaulē – piederīgi mums” projekta, pārrunājot dziesmu svētku attīstību un nozīmi gan Latvijā gan ārpus.

Lasītākās ziņas

Kā pārsteigumu – galvenie rīkotāji laikam jau bija to sarunājuši savā starpā – man piedāvāja rīkot kamermūzikas koncertu šīs gaŗās dienas izskaņā. Biju pagodināts par piedāvājumu, tūlīt piekritu un sāku domāt par norisi: izpildītāji no ārpus Latvijas ar repertuāru arī tikai no trimdas/ diasporas. Protams, šādiem māksliniekiem nebija paredzēti honorāri – tie būtu tādi, kuŗi “gadās” svētkos: koristi, dejotāji, koncertmeistari, dzīves biedri svētku dalībniekiem, svētku viesi, bet visi profesionāli izpildītāji.

Visi sēdes dalībnieki atstāja LNKC telpas Pils laukumā ar saviem uzdevumiem un ķērās pie darba. Nākošos mēnešos tikāmies vairākas reizes SKYPE sēdēs, un elektroniska sarakste bija nemitīga. Drīz uzzinājām, ka ieinteresēto dalībnieku skaits bija stingri pieaudzis: bija pieteicies lielāks skaits dejotāju, bet no sagaidītiem 300 koristiem pieteicās 1,000! Noteikti nevarēja visu vienā dienā, un arī nebija vēlme izsijāt šos dedzīgos dalībniekus, kuŗi būs ceļojuši gaŗus gabalus. Atrisinājums vienkāršs: divas dienas. Pirmajā dienā būs konference, dejotāji un folkloristi RLB, otrā milzīgais kopkoris Esplanādē, kur būs jau uzstādīta varena estrāde citiem pasākumiem.  Kamermūzika vēl skanēs pirmajā vakarā, pēc deju koncerta, kā daļa no pasākuma svinīgās pieņemšanas, RLB kamermūzikai ļoti labvēlīgajā Zelta zālē, un sāku sazināties ar topošiem izpildītājiem no visas pasaules: Austrālijas, ASV, Francijas, Vācijas un, protams Kanadas – visi dedzīgi ieinteresēti piedalīties.

2. jūlija (pirmdienas) koncertiem mēģinājumi jau notika 30. jūnijā, sestdien. Biju sarunājis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas telpas, un no rīta – bez čella, bet cerību pilns, ar altvijolistu Arturu Jansonu ierādamies, lai satiktu pirmos izpildītājus: soprānu Ilzi Paegli no Francijas (savā laikā mācībspēks JVLMA) un koncertmeistari Ritu Strautiņu no Kanadas. Viņas mēģināja no abiem galiem trimdas autorus, no pirmajiem Jāni Mediņu un aktīvu šodien Lolitu Ritmani. Izcili izpildītāji – zināju, ka koncerts izdosies! Pēc tam sāka mēģināt stīgu kvartets: māsas Padegas – Silvija Padega Grendze un Laura Padega Zamura, Arturs Jansons un bezčellists. Pēkšņi ieradās čellists Jānis Laurs no Adelaides un piedāvāja savējo – viss tagad kārtībā. Tikai vēlāk dienā bija paredzēts mēģinājums čella duo – laikam nevarēsim dalīties ar vienu. Nebija ko baidīties: vienlaikus ieradās jaunā Latvijas zvaigzne, čelliste Emīlija Rozenšteina ar savējo, un mūsu meita Daina un znots Matt, kuŗi bija atbrīvojuši manējo no lidostas (un ar to bēdīgais Lufthansa stāsts bija cauri). Nu uzreiz, no nekā, čellu pārpilnība.

Izcili mūziķi sekoja viens otram, mēģinot pirmdienas vakara programmu. Bez agrākminētiem, arī bija altvijoliste Andra Dārziņa, uzaugusi Austrālijā, tagad dzīvo Vācijā, Toronto pianists Pēteris Zariņš, un pirmdien satiksim arī ansambli no Štutgartes ar pirmatskaņojumu (komponists/trompetists Valdis Bizuns) un vīru kori “Veseris” no Melburnas, ar diriģenti/ komponisti/solisti Sandru Birzi. Vienlaikus, JVLMA kalpoja kā iesildīšanās telpa koŗu kaŗa finālistiem (Latvijas Universitātes aulā, ap stūri), un satikām vairākus mums jau pazīstamus diriģentus (kamēr JVLMA dežurante skatījās koŗu kaŗa tiešraidi televizorā).  Tikai Latvijā!

2. jūlijā mūsu rīcībā visu dienu bija mīlīgā un greznā RLB Zelta zāle, un RLB mūzikas direktors, mūzikologs Arvīds Bomiks bija gādājis par visu: gaismām un klavieŗu (9 pēdu glaunais Steinway) skaņošanu. Atkal pēc kārtas ieradās visi izpildītāji, arī vīru koris Veseris, un štutgartieši aicināja kanadiešiem Jansonam, Ķeniņam un Zariņam piebiedroties komponista Valda Bizuna fifīgā pirmatskaņojumā.

Vienlaikus RLB lielā zālē notika konference par dziesmu svētkiem, ar uzsvaru tiem ārpus Latvijas. Pēc vairākiem priekšlasījumiem, vairākās paneļdiskusijās piedalījās kultūras ministre Dace Melbārde, LNKC direktore Signe Pujāte, deju meistars Jānis Purviņš, 2013. g. svētku noslēguma koncerta mākslinieciskais līdzvadītājs Ivars Cinkuss un citi Latvijas dziesmu svētku dižciltīgie. No ārpus Latvijas bija Austrālijas, ASV un Eiropas rīkotāji Jānis Čečiņš, Marisa Gudrā un Lilija Zobens. Pats biju ielūgts uz paneļdiskusijas posmu par nākotnes scenārijiem, kas mani nedaudz pārsteidza, būdams vecākais no dalībniekiem. Konferences moderators bija žurnālists Ansis Bogustovs, kuŗš iepriecināja publiku, bet nedaudz kaitināja svētku rīkotāju panelistus ar āķīgiem jautājumiem, kā: “Ja 1 no 7 latviešiem dzīvo ārzemēs, vai var pieņemt, ka 1 no 7 dziesmām lielajā koncertā ir no ārpus Latvijas?”  Mēs visi jau zinājām atbildi – diemžēl nē. Bet sekoja interesantas diskusijas: kāpēc nē? Protams, reģionālos svētkos Austrālijā, ASV, Eiropā un Kanadā uzsvars ir uz vietējiem komponistiem/choreografiem/daiļražiem. Bet Latvijā, visu latviešu svētkos? Tomēr šādas “Pasaules latviešu dienas” notika pirmo reizi svētkos, par ko jutu, ka visi (noteikti 1,000 dziedātāji) bija pateicīgi, un ir manuprāt liels solis uz priekšu, ievērojot 370,000 (pēc Ārlietu ministrijas oficiālā skaita) tautiešus, kuŗi dzīvo ārpus Latvijas.

Pēc konferences, turpat, notika ārzemju deju un folkloras koncerts, kuŗā piedalījās “mūsējie”: Dižais dancis un Daugaviņa, protams, abas grupas pie Kanadas choreografiem, Dižais dancis pie vadītājas Māras Simsones dejas, Daugaviņa pie Zigurda Miezīša.  Mārai Simsonei bija vēl nopelni, Londonas kopai dejojot viņas “Saules meitas vedības”. Kā “pārsteiguma” dalībnieki bija Rita Strautiņa – varens tenors, un es – pašvaks baritons. Bijām ielūgti dziedāt pavadījumu vienai dejai kopā ar mazu ansambli ārzemju diriģentu Anitas Kuprisas apdari “Ģērbies, saule, sudrabota”. Instrumentālo pavadījumu piedāvāja folkloras grupa “Austrumkalns” no Londonas. (Grupas nosaukums interesants: puse no grupas ir Lilijas Zobenas/Leslie East atvases, otra puse no Londonas Grīnbergiem: “Austrumkalns”!) Sākumā paredzēto 14 deju kopu vietā dejoja 20, ar sauju folkloras grupu pa starpu. Varens koncerts, kuŗš ieilga un lika kamermūzikas izpildītājiem pacietīgi gaidīt.

Pateicīgs esmu, ka uz kamermūzikas koncertu bija ieradušies jau minētā kultūras ministre un Kultūras centra direktore, no LNKC arī Lauris Goss, atbildīgs par koŗiem svētkos, un Aiga Vasiļevska, kuŗas galvenais pienākums bija kopas no ārpus Latvijas un šīs divas dienas, un svētku noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns.

Koncerts bija varens, iesākot ar, manā uztverē visas ārpus Latvijas komponistu “krusttēvu” Tālivaldi Ķeniņu (Mazā svīta stīgu kvartetam), sekojot komponistiem un izpildītājiem no visas pasaules, kombinācijās piedaloties māksliniekiem no Francijas un Kanadas, no Kanadas unASV, no Kanadas un Austrālijas, Kanadas un Vācijas, Vācijas, Austrālijas un Kanadas utt. Sadarbība burvīga un draudzīga, un rezultāts, spriežot pēc aplausiem, lielisks. Izpildītāji ir jau pieminēti, komponisti (alfabētiski): Dace Aperāne, Sandra Birze, Valdis Bizuns, Nic Gotham, Tālivaldis Ķeniņš, Ella Mačēna, Jānis Mediņš, Helmers Pavasars, Imants Ramiņš, Lolita Ritmane un Bruno Skulte.

Nākošā diena, ārzemju kopkoŗa dižkoncerts Esplanādē sāks mēģināt jau 9.30, bet tikai pēc pusnakts atstājām RLB, kamēr dalībnieku jaunākā paaudze ilgi vēl uzdzīvoja blakus telpā – svētki knapi iesākušies, un tie jau būs miegam parādā.

Raksta autors: Juris Ķeniņš

Foto: Evija Trifanova

Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti