Dalies:

Latvija Amerikā: Jānis Liepiņš piedalās Latvijas simtgades jubilejas koncerta Vācijā veidošanā

Latvija Amerikā: Jānis Liepiņš piedalās Latvijas simtgades jubilejas koncerta Vācijā veidošanā
  • 20. Apr. 2018

Andrim Veismanim un viņa korim Ave sol Berlīne piedāvājusi savu smalko namu, kas agrāk saucās Schauspielhaus, tagad – Konzerthaus, aicinot Latvijas simt gadu pastāvēšanas jubilejā sniegt tur vācu publikai kādu jaundarbu. Veismanis par mūzikas autoru izraudzījies jauno komponistu Jēkabu Jančevski. Veismaņa vēlēšanās ir skaņdarbā iekļaut baltvācu, vecā Plīnija, arī Kanta tekstus un pāris latviešu tautas dziesmu. Tieku aicināts par teksta daļēju veidotāju, bet tik sarežģītu mūzikālu kolāžu es nespētu izveidot, kaut arī tikai teksta ziņā. Apņēmos gādāt vienīgi par Jākoba Lenca darbiem. Tā tad nu ir kāda trešā atgriešanās pie šī Vidzemes literāta, kas gan nemitīgi uzsvēris, ka viņš nav bijis radīts Vidzemei. Tēvs Kristians Lencs latviešu valodu prata labi, dēls Jākobs – vāji.

Mana mātesmāte ir dzimta dzelzaviete. Dzelzava aizvien ietilpusi Cesvaines draudzē. Vecāmāte ir Cesvaines baznīcā kristīta un iesvētīta, saprotams, ne vecā Kristiana Lenca laikos. Tomēr saistība ar Cesvaini mani mudināja interesēties par Lenciem, galvenokārt par Jākobu Lencu. Gan apskatīju arī respektējamo vecā Lenca sprediķu grāmatu, kam ap divi tūkstoši lappušu. Lasījis netiku, toties Jākoba Lenca dzejoļus un lugu “Kareivji” izlasīju, vairākus dzejoļus atdzejoju, un tos iespieda Literatūra un Māksla.

Kad astoņdesmitajos gados Rīgā no Berlīnes ieradās Zigrīda Damme, lai vāktu materiālus grāmatai par Jākobu Lencu, Rakstnieku savienība norīkoja mani par Dammes pavadoni. Laimīgā kārtā pavadoņa statuss tika uzticēts arī vēsturniekam Alnim Svelpim, kas bija Lenca dzīvi īpaši studējis. Tā es, aiz Svelpja muguras it ērti izgrozījies, varēju Dammei nemaz neatklāt, ka Lenca dzīvi pazīstu virspusēji. Damme mani tomēr izraudzīja par Cesvaines izrādītāju, zinot, ka man ir ar Cesvaini savas senas saites. Bet uz Cesvaini mēs nemaz netikām, jo varenajai PSRS bruņoto spēku vadībai, kuŗas augsti kungi rezidēja Latvijā, bija bailes no vācietes kā eventuālas spiedzes, un mums tika liegts uz Cesvaini doties. Nu jā, pa ceļam Damme būtu varējusi ielūkoties Mārcienas vai Bērzaunes slepenajos raķešu pagrabos.

Alnis Svelpis bija teicams senās Rīgas pazinējs un spēja Dammei parādīt visus mitekļus, ar kuŗiem saistīta Kristiana Lenca dzīve. Jākobam Lencam Rīga bija tikai caurbraucama vieta. Pēc Cesvaines Lenci nonāca Tērbatā, kur Jākobs beidza ģimnaziju. Studēja viņš Kēnigsbergā – teoloģiju, kā tēvs prasīja, bet students apmeklēja galvenokārt filozofijas lekcijas, sevišķā sajūsmā būdams par tām, kuŗas lasīja Imanuels Kants.

Augstskolu nebeidzis, Jākobs Lencs kļuva par Jelgavas (varbūt Dobeles) baronu Kleistu jaunekļu audzinātāju un kopā ar viņiem nonāca Strasburgā. Ar to sākās Lenca laiks Gētes sabiedrībā – papriekš Zēzenheimā, vēlāk Veimārā. Par Zēzenheimas mēnešiem, kad Gēte un Lencs bija mācītāja Briona meitas Frīderikes kavalaieŗi, Francis Lehārs ir uzrakstījis dziesmu spēli, ko Dailes teātris jau divdesmito gadu beigās sāka rādīt ar nosaukumu “Dzejnieka mīla”.

Veimāras galmā, spriežot pēc Gētes un citu veimāriešu raksturojumiem, Lencam ir sākušies maniakāli depresīvās psīchozes simptomi. Gēte panāca, ka Lencu no Veimāras galma izraida. Kādu laiku viņš tvērās Kochbergā, Šarlotes fon Šteinas aprūpēts, pēc tam bezmērķīgi klīda pa Eiropu, līdz nonāca Rīgā. Tēvs tai laikā bija Vidzemes ģenerālsuperintendents. Pret dēlu vecais Lencs izturējās rezervēti nevis viņa slimības dēļ, bet tāpēc, ka dēls nebija respektējis tēva gribu kļūt par mācītāju.

Slavas augstumi jaunekļa gados, Vētras un dziņu laika ideju ierosināšana, Veimāras galma viesis, bet ļoti bēdīgs īsā mūža gals: jaukā 1792. gada jūnija rītā Lencu atrod Maskavā uz ielas beigtu. Dažs vēsturnieks vērtē nāvi kā infarkta sekas, bet vairāk gan domājams, ka Maskavas tradiciju garā Lencs ir ticis fiziski iespaidots, cerot, ka ārzemnieka kabatā atradīsies vismaz kāds grasis vodkai.

Vienīgi Lenca nelaimju pilnā dzīve der mūzikālas drāmas pamatam.

Raksta autors: Jānis Liepiņš

Foto: CC0 licence

Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti