Dalies:

Latvija Amerikā: Intervija ar ģenerālmajoru Andi Dilānu

Latvija Amerikā: Intervija ar ģenerālmajoru Andi Dilānu
  • 22. Feb. 2019

Lūdzu pastāstiet lasītājiem par Baltijas Aizsardzības kolledžu (BALTDEFCOL) Tartu un par jūsu pienākumiem komandanta amatā.

Baltijas Aizsardzības kolledža (BALTDEFCOL) tika izveidota 1999. gada 25. februārī un tas nozīmē, ka šajā mēnesī mēs atzīmēsim divdesmito gadadienu. Ideja par kopīgu Baltijas valstu (Igaunijas, Latvijas un Lietuvas) militāro izglītības iestādi, kur apmācīt komandējošā sastāva un ģenerālštāba virsniekus, pielietojot Rietumu valstu militārās izglītības tradicijas, NATO standartus un īstenojot apmācību angļu valodā, radās pāris gadus agrāk un juridiski tas tika noformēts 1998. gadā, parakstot nodoma protokolu par kolledžas izveidi. Jāuzsveŗ, ka tas notika ciešā sadarbībā un ar milzīgu un ļoti lietderīgu Rietumvalstu atbalstu un praktisko iesaisti, nosūtot savus virsniekus un mācību spēkus darbam un studijām Tartu, Igaunijā, kur arī ir izvietota Baltijas Aizsardzības kolledža. Īpašs paldies institūcijas izveidē jāsaka Zviedrijai, kuŗa sākotnēji vadīja un koordinēja šo projektu, un Dānijai, kuŗa nominēja savu ģenerāli kolledžas komandanta amatam kopš tās izveidošanas līdz 2004. gada beigām. Kanada ar savu personālu mums pievienojās 2005.2009. g. laika posmā un atgriezās kolledžā 2017. gada vasarā. Kopš tā brīža mans vietnieks ir pulkvedis no Kanadas un arī starp apmācamajiem studentiem ir virsnieki no Kanadas.

 Gan juridiski, gan techniski, gan arī financiāli BALTDEFCOL pieder trīs Baltijas valstīm. Tas nozīmē, ka Igaunija, Latvija un Lietuva nosaka kolledžas mērķus, uzdevumus, attīstības tendences un militārās izglītības vajadzības un akadēmiskos standartus, kā arī plāno un pilnībā sedz visus ar kolledžā īstenoto militārās izglītības programmu un iestādes uzturēšanu saistītos financiālos izdevumus.

Lasītākās ziņas valstī

Neraugoties uz to, ka kolledža pieder trim valstīm, reālitātē tā ir patiesi starptautiska un daudznacionāla, ko viennozīmīgi vēlamies saglabāt arī nākotnē. Piemēram, šajā mācību gadā skolas personālu veido pārstāvji no 13 valstīm un šobrīd pie mums studē virsnieki un civīlie ierēdņi no 17 dažādām valstīm. 20 gadu laikā, kopš dibināta kolledža, to ir absolvējušas 1,383 personas no 40 valstīm. Pie mums kvalitātīvu un mūsdienu situācijai atbilstošu militāro izglītību angļu valodā iegūst militārpersonas un civīldienesta ierēdņi no NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kā arī no partneŗvalstīm (Ukrainas, Gruzijas un Moldovas), kuŗu izglītību sponsorē Baltijas valstis.

2018./2019. g. akadēmiskajā mācību gadā mēs īstenojam četras izglītības programmas Apvienotās vadības un štāba virsnieku kursā (Joint Command and General Staff Course), Civīldienesta ierēdņu kursā (Civil Servants’ Course), Augstākās komandvadības kursā (Higher Command Studies Course) un Stratēģiskā līmeņa vadības kursā (Senior Leaders’ Course). Ar nākamo mācību gadu uzsāksim piekto izglītības programmu, kas ir domāta Augstākajiem instruktoriem (Command Senior Enlisted Leaders Course).

Runājot par Latvijas pārstāvjiem, šajā mācību gadā militārās zinības Apvienotās vadības un štāba virsnieku kursā apgūst 14 virsnieki un 1 civīldienesta ierēdnis, Civīldienesta ierēdņu kursā – 3 ierēdņi no dažādām drošības struktūrām, bet Augstākās komandvadības kursā  1 Nacionālo Bruņoto spēku pulkvedis  un 1 civīldienesta ierēdnis no Aizsardzības ministrijas.

Baltijas aizsardzības kolledža nav konkurents nedz Latvijas Nacionālai Aizsardzības akadēmijai (NAA), nedz Igaunijas, nedz arī Lietuvas nacionālajām militārajām akadēmijām. Tieši tādēļ BALTDEFCOL tika izveidota – lai nevajadzīgi nešķiestu gan cilvēku, gan financiālos resursus, bet kopīgiem spēkiem nodrošinātu kvalitātīvu un profesionālu militāro izglītību operācionālajā un stratēģiskajā līmenī (War College level), jo šā līmeņa programmas nacionālajās militārajās mācību iestādēs netiek īstenotas. Mēs Tartu nemācām kadetus, lai viņi kļūtu par virsniekiem, mēs nemācām arī jaunākos virsniekus (leitnantuskapteiņus), bet to dara katra valsts atsevišķi un pie sevis. Mēs izglītojam vecākos virsniekus (majorspulkvedis) un augstākos virsniekus (ģenerāļus/ admirāļus) un attiecīgā līmeņa civīldienesta ierēdņus, un mūsu programmas tiek koordinētas tā, lai nepārklātos un lai nepaliktu nenosegtas jomas, ko nepieciešams zināt un prast mūsu nākamajiem līdeŗiem. 

Jāpiebilst, ka BALTDEFCOL sadarbībā ar Latvijas NAA īsteno maģistra (MA) līmeņa programmu Militārās vadības un drošības zinātnēs. Te liels paldies ir jāsaka Latvijai, kuŗa piedāvā šo iespēju (bez maksas) visiem BALTDEFCOL Apvienotās vadības un štāba virsnieku kursa klausītājiem, kas sekmīgi apguvuši šo programmu. Katrai institūcijai ir savas funkcijas un uzdevumi, bet faktiski un kopumā mēs viena otru papildinām.

BALTDEFCOL komandanta amatā esmu kopš 2016. augusta un šo amatu rotācijas kārtībā ieņem Baltijas valstu pārstāvji. Respektīvi es šo amatu pieņēmu no Lietuvas ģenerāļa un nodošu 2020. gadā Igaunijas ģenerālim. Komandanta galvenais uzdevums un atbildība ir nodrošināt kvalitātīvu profesionālo izglītības programmu īstenošanu, organizēt un nodrošināt mācību institūcijas sekmīgu darbību. Protams, ka es to nedaru viens, to dara maza, bet ļoti profesionāla un multinacionāla grupa. Kopīgi mēs dodam savu pienesumu militārajās zinātnēs un pētniecībā par Baltijas valstu reģiona drošību un izaicinājumiem, kā arī sekmējam kolledžas pazīstamību un dodam savu ieguldījumu kollektīvajā aizsardzībā un atturēšanā.

Kas, jūsuprāt, būtu jādara, lai veicinātu patriotisma stiprināšanu Latvijas iedzīvotājos?

Par patriotu nepiedzimst, par patriotu top. Valstiskā audzināšana ir mūsu visu (sabiedrības) kopējais uzdevums. Tā nav tikai aktīva dalība Lāčplēša dienas vai 18. novembŗa dienas pasākumos, kuŗi starp citu pēdējos gados ir kļuvuši par lielākajiem Latvijas svētkiem un tiek atzīmēti gan kopīgos pasākumos, gan arī individuāli katrā ģimenē. Tēvzemes mīlestība sākas mājās un ģimenē un patriots sevi pierāda ne tikai vārdos, bet arī darbos un katru dienu kalpojot savai valstij un tautai. Godaprāts, attieksme, ticība sev un Latvijai tiek kopta un veidota tālāk gan skolā, gan sabiedrībā. Tā tiek īstenota caur pasākumiem, dziesmām, dzejoļiem, tradicijām, vēstures zināšanām un valodas kopšanu. No aizsardzības resora raugoties, mēs darām daudz, gan NBS ietvaros rīkojot un piedaloties dažādos pasākumos, gan zīmīgu pienesumu dod Jaunsardzes organizācija, kuŗa tiešā veidā organizē, apmāca un sekmē skolēnu un jauniešu attīstību, kā arī noteikti patriotismu veicinās arī tikko aizsāktā valsts aizsardzības mācība skolās.

Īstenībā man jau šķiet, ka mēs, latvieši, sevi tā kā noniecinām un sabiedrībā ir izveidojies stereotips, ka mums viss ir slikti un arī ar patriotismu, bet īstenībā tā nav. Es personīgi ticu gan Latvijai, gan mūsu tautai un it sevišķi mūsu jaunatnei un kopīgi mēs spējam un spēsim nosargāt Valsts neatkarību un demokratiskās vērtības.Protams, vienmēr var vairāk un labāk, un vietā ir Raiņa vārdi:  “Ir katram roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu iet!”. Latvija šobrīd ir ceļā uz Visaptveŗošo valsts aizsardzību un šī koncepcija paredz, ka katram valsts pilsonim, visām valsts, kā arī daudzām nevalstiskajam institūcijas, privātajam biznesam, katram sabiedrības pārstāvim ir sava loma un uzdevumi gatavībā pārvarēt jebkuŗu krizi, kas apdraud valstiskumu. 

Tikko nomainījās Latvijas aizsardzības ministrs. Ko sagaidāt no Arta Pabrika aizsardzības ministra postenī?

A. Pabrikam tā ir atgriešanās Aizsardzības ministra postenī, jo viņš jau vadīja ministriju kopš 2010. g. novembŗa līdz 2014. g. janvārim un šajā laika posmā vairāk nekā divus gadus līdz 2012. gada 20. decembrim es pildīju Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Štāba priekšnieka/NBS komandieŗa vietnieka amatu; respektīvi man ir pieredze dienēt Pabrika vadībā, un neapšaubāmi esmu gatavs to darīt šī brīža kapacitātē. Burtiski tikko (1. februārī, Rīgā) man bija iespēja tikties ar ministru un pārrunāt Baltijas aizsardzības kolledžas aktuālitātes un iepazīstināt ministru ar nākotnes attīstību un jaunumiem profesionālās militārās izglītības jomā.  

Iepazīstoties ar valdības deklarāciju un prioritātēm drošības un aizsardzības jomā,  var lasīt “.. stiprināsim iekšējo drošību un turpināsim stabili uzņemto kursu kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Valsts aizsardzības sistēmas virsmērķis ir nodrošināt valsts aizsardzību pret mūsdienu konvencionālajiem un nekonvencionālajiem apdraudējumiem. Valsts aizsardzībai ir jābūt visaptverošai un jāveicina sabiedrības noturība pret ārēju ietekmi un piederība Latvijai un nacionālajām vērtībām…” Kā jau iepriekš pieminēju, ceļš uz Visaptverošo aizsardzības sistēmu ir loģisks, svarīgs un vajadzīgs Latvijas interesēm. Turklāt tas ir piemērots brīdis, jo jaunajam parlamentam savā sasaukumā līdz sava otra darbības gada 1. oktobrim ir jāapstiprina Valsts aizsardzības koncepciju, kur tiek precīzēti noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie mērķi, pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kaŗa laikā. Diskusija par visaptveŗošu valsts aizsardzības stratēģiju ir sākusies un galvenais to novest līdz pieņemšanai un īstenošanai dzīvē. Lai ministram un mums visiem tas izdodas!

Jums ir pieredze arī starptautiskās misijās. Kā saredzat Latvijas kaŗavīru lomu miera sargāšanā pasaulē?

Kopš 1996. gada sākuma Latvijas NBS regulāri piedalās miera uzturēšanas/miera nodrošināšanas/ starptautiskās glābšanas un humānās operācijās. Mana personīga pieredze, dalība starptautiskajā misijā sasitās ar pirmo NATO miera uzturēšanas spēku operāciju Balkānos – Implementation Force (IFOR), kas vēlāk tika transformēta uz Stabilization Force (SFOR), kur misijas laikā Bosnijā un Hercogovinā 1996.g./ 1997. g. pildīju Baltijas miera uzturēšanas bataljonu (BALTBAT) Latvijas apakšvienības komandieŗa pienākumus.

Dienēt Afganistānā un Irākā man personīgi nesanāca, bet kā NBS Štāba Operātīvās plānošanas departamenta priekšniekam man nācās vadīt plānošanu, risināt organizātoriskos jautājumus un pārraudzīt pirmo Latvijas kaŗavīru un vienību nosūtīšanu gan uz Afganistānu 2002. g., gan uz Irāku 2003. g. Protams, esmu pabijis abās šajās valstīs un  iedziļinājies kaŗavīru ikdienā un vajadzībās, lai uzlabotu plānošanas procesus un, galvenais, kaŗavīru sagatavotību, militārās spējas šādu uzdevumu izpildei.

Latvijai kā pilnvērtīgai NATO un ES dalībvalstij vienmēr jābūt gatavai piedalīties ne tikai humānās palīdzības un/ vai  miera nodrošināšanas operācijās, bet arī pilnas intensitātes kaujas un kollektīvās aizsardzības operācijās, kā to nosaka NATO 5. paragrafs. Tādēļ jāstiprina savas kaujas spējas aizsargāt savu valsti un jābūt gataviem palīdzēt saviem sabiedrotajiem un partneŗiem grūtā brīdi. Tādējādi, palīdzot citiem, mēs zinām un esam pārliecināti, ka nepieciešamības gadījumā sabiedrotie palīdzēs arī mums.

Kas pēc jūsu domām ir Latvijas un NATO spēku Baltijas valstīs lielākais izaicinājums miera nosargāšanā Eiropā un cik lieli ir draudi?

Šī gada janvārī NATO Militārās komitejas 29 dalībvalstu bruņoto spēku komandieŗi pārapstiprināja, ka NATO lielākais izaicinājums ir starptautiskais terrorisms un Krievija. Nevar apgalvot, ka mēs esam pasargāti Baltijā no terrora draudiem. Drīzāk mēs izjūtam tā sekas, tāpat kā visa Eiropa attiecībā uz kaŗa bēgļiem un migrantiem, kuŗi ierodas kontinentā meklējot glābiņu un patvērumu. Terrorisms neapdraud Latvijas neatkarību un suverēnitāti, bet Krievijas uzvedība un darbības gan. To apliecina notikumi un darbības Krimā, Ukrainas austrumos, Sīrijā. To apliecina bruņošanās, militāro spēju attīstība un militārās mācības Rietumu virzienā. To apliecina starptautisko līgumu pārkāpšana, starptautisko tiesību principu un normu neievērošana. To apliecina incidenti kibertelpā un informātīvajā telpā, kas vērsti, lai ietekmētu demokratiskus procesus un grautu tiesiskumu citās valstīs. Uzskaitījumu var vēl turpināt, bet kopumā, tā kā mums ir kopīga robeža ar Krievijas Federāciju un atrodamies tās informātīvajā un ekonomiskajā ietekmes zonā, mūsu galvenais izaicinājums un apdraudējums nāk no turienes. Tādēļ NATO vienotība un saliedētība ir mūsu drošības garants. Milzīgs paldies Kanadai un tās kaujas grupā esošajām vēl 8 NATO dalībvalstīm, kā arī ASV, kas ikdienā atrodas Latvijā un pilda savus uzdevumus, kopā ar Latvijas kaŗavīriem veicinot reģionālo drošību un aizsardzību. Kanadas pagājušā gada lēmums vēl uz četriem gadiem turpināt stiprināt drošību reģionā, turpinot vadīt NATO Paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā, mūsu bijušā premjērministra vārdiem runājot patiešām ir lieliska dāvana Latvijas simtgadē. Esam pateicīgi Kanadai par šo nenovērtējamo atbalstu mūsu reģiona stiprināšanā. Latvijas sabiedrība to augstu novērtē.

Jūsu vizītes mērķis Kanadā. Cik nozīmīga ir sadarbība starp Kanadas un Baltijas valstu kolledžām un kādi ir svarīgākie sadarbības virzieni un mērķi?

Kanadā plānoju apmeklēt Kanadas Spēku kolledžu Toronto un piedalīties Otavas konferencē par aizsardzību un drošību 2019.

BALTDEFCOL ir ilgstoša sadarbība gan ar Kanadu, gan ar Kanadas Spēku kolledžu. Vairāki virsnieki no Kanadas apguvuši militāro izglītību BALTDEFCOL un, kā jau minēju, studē arī šobrīd un mans vietnieks/štāba priekšnieks arī ir no Kanadas.

Papildus BALTDEFCOL komandanta pienākumiem esmu arī Latvijas kontingenta Igaunijā vecākais nacionālais pārstāvis. Raugoties no šīs pozicijas, priecājos, ka arī Latvijas virsnieki apgūst militāro izglītību Kanadas Spēku kolledžā. Sanāk ļoti laba pieredzes apmaiņa un vēl ciešākas savstarpējās sadarbības nostiprināšana.

Kanadas Spēku kolledža ir atbalstījusi BALTDEFCOL ar vieslektoriem – ekspertiem dažādās jomās. Mūsu kolledžas mācībspēki ir papildinājuši zināšanas Kanadas Spēku kolledžas kursos. 2017. gadā kopā ar BALTDEFCOL pārstāvju grupu apmeklēju Kanadas Spēku kolledžu, pārrunājām sadarbību un dalījos pārdomās par Krieviju ar kolledžas studentiem un personālu. Šīs vizītes laikā paskatīsimies, kā varam stiprināt sadarbību militāro vingrinājumu jomā, tālmācībā, lektoru apmaiņā un apmainīties ar pieredzi katras kolledžas specifiskajās zināšanās. Mēs kā zināšanu centrs par Krieviju noteikti varētu padalīties ar pieredzi šajā jomā. Ar vienu vārdu sakot, mums paveŗas plašs sadarbības lauks, galvenais rast gribu un vēlmi to īstenot.

Nobeidzot gribu pateikties latviešiem Kanadā par aktīvo iesaisti un atbalstu jautājumos, kuŗi skaŗ Latvijas un Kanadas savstarpējo sadarbību. Liels paldies un uz turpmāko sadarbību!         

Autore: Vita Gaiķe
Foto: Publicitātes attēls
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti