Dalies:

Latvija Amerikā: Indiānas Latviešu pensionāru biedrība droši raugās nākotnē

Latvija Amerikā: Indiānas Latviešu pensionāru biedrība  droši raugās nākotnē
  • 02. Apr. 2018

Indiānas Latviešu pensionāru biedrības februāŗa saiets, kas reizē bija arī biedrības 2018. gada pilnsapulce, notika – kā parasti – mēneša pēdējā trešdienā, šoreiz 28. datumā, Indiānāpoles Latviešu sabiedriskā centra Rīgas zālē pulcinot četrdesmit divus apmeklētājus – 84% (!) no pašreizējā biedru skaita, tā ka bija pat jāienes papildus galds un krēsli.

Salīdzinājumam atcerēsimies, ka pērngada pilnsapulcē piedalījās 36 biedri, aizpērn – 25, bet 2015. gadā – 26 biedri. Diemžēl, aizvadītajā gadā mūžībā aizgāja piecas biedres: 96 g.v. Lilija Middleton, dz. Dimza, 12. maijā Grīnfīldā, Indiānā; 77 g.v. Laima Bērziņa, dz. Karlova, 29. jūlijā; 97 g.v. Austra Anna Piņķe, dz. Pļavniece, atr. Gāle, 11. oktobrī Blūmingtonā, Indiānā; 86 g.v. Maija Astrīda Vanaga, dz. Gulbe, 12. oktobrī Kārmelā, Indiānā; un bez 17 d., 55 g.v. Ilze Ālere – Crouch 18. decembrī. Biedrībai pašlaik tādēļ ir piecdesmit aktīvi, biedru naudu samaksājuši dalībnieki.

Ar gaŗāku lūgšanu un kopīgi noskaitīto tēvreizi saietu ievadīja Latviešu ev. lut. draudzes Indiānāpolē ērģelnieks Kārlis Rūsa. Ar oranži dzelteniem neļķu ziediem tika apsveiktas četras klātesošās februārī dzimušās biedres – Ramona Freimane (4. februārī), Olga Kauliņa (6. febr.), Jautra Ķelpe (17. febr. piepildījās apaļi astoņdesmit gadi) un Dzintra Platace (17. febr.). Viens cits šī mēneša jubilārs saietā nebija klāt. Ziedus pasniedza Dagnija Grīna, bet fotografijās to visu dokumentēja Ilze Kocha. Gavilnieces suminot, klātesošie kopīgi nodziedāja veltījumu „Daudz baltu dieniņu!”

Lasītākās ziņas

Pēc ILPB priekšnieces Ligitas Krūmkalnas ieteikuma, par pilnsapulces vadītāju apstiprināja Jāni Auziņu, bet par sekretāri – Veltu Kirchneri, abus ar aklamāciju. Plašus un vispusīgus pārskatus par biedrības pagājušā gada darbību sniedza gan priekšniece, gan kasiere/biedrzine Rasma Kārkliņa. Iepriekšējos četrus gadus pēc kārtas bija izpalicis parastais revīzijas komisijas ziņojums, un pēdējās divās valdes vēlēšanās revīzijas komisija pat netika pieminēta, arī ne pērngad... Kā liels pārsteigums tādēļ nāca ziņojums, ka divas revidentes – Franciska Sventecka un Marija Sventecka – 21. februārī pārbaudījušas ILPB kasi un attaisnojošos dokumentus, visu atrodot labā kārtībā!...

Pērngada budžets, kuŗā bija paredzēti 1630 dolāri ienākumos un 1860 dolāri izdevumos, tā radot 230 dolāru iztrūkumu, patiesībā ienesa 812 dolārus vairāk – 2442 dol., bet arī izdevumu bija par 288.09 dol. vairāk – 2148.09 dol., iztrūkuma vietā tādējādi dodot 293.91 dol. atlikumu! Savukārt, šī gada budžeta projektā paredzēti 2100 dolāri ienākumos un 2500 dolāri izdevumos, tā radot 400 dolāru iztrūkumu, ko paredzēts segt no iekrātajiem biedrības līdzekļiem, kas 2017. gada 31. decembrī bankā uzrādīja 7242.50 dolārus (2016. gada 31. decembrī – 6948.59 dol.). Tā kā pagājušā gada budžeta izpildījums un šī gada budžeta projekts visiem biedriem jau savlaicīgi bija piesūtīts kopā ar šī gada februāŗa „Indiānas Latviešu pensionāru biedrības Apkārtrakstu”, tad par tiem nekādu plašāku pārrunu nebija un abi tika pieņemti ar aklamāciju. Biedru maksa paliek līdzšinējā – piecpadsmit dolāru gadā.

Sakarā ar biedrības šī gada pilnsapulci, kopīgās pusdienas šoreiz atkal bija par brīvu, un klātesošie varēja mieloties ar valdes locekles Māras Rozenbergas un palīga Ivara Eglīša sarūpētajām trejādām pankūkām – plānajām, ar gaļu pildītajām un ar sieru pildītajām – un tradicionālajām piedevām – skābu krējumu, trejādiem ievārījumiem un augļiem – zemenēm, melonēm un vīnogām. Ļoti bagātīgs bija arī pašu apmeklētāju sanestais kafijas un sulas galds.

Saieta mūzikālajā daļā, pianistes Veltas Kirchneres klavieŗu pavadījumā, astoņās dziesmās atcerējāmies un nopriecājāmies par skaisto Latvijas dabu. Braši izsoļojuši „Tautas maršu”, priekā vērojām, cik „Strauja, strauja upe tecēj’” Līdz ar raudošo daiļo „Staburadzi” nobirdinājuši pa asarai, ar lepnumu noskatījāmies, kā „Rindām auga, auga ozoliņi” un pastaigādājāmies „Vaidavas” krastos. Redzējuši, kā „Upe nesa ozoliņu”, mazliet paciemojāmies pie mazās „Lulu” un tad, kopā ar Brāļiem Laiviniekiem, jautri uzziņģējām: „Ko palīdz man krusttēvs, kas bagāts, bet skops,/ Ko palīdz man mute, kad viens tur tik zobs?” Kaut gan visiem jau savlaicīgi bija izdalītas četras lapas ar skandējamo dziesmu tekstiem, dziedāšana tā īsti tomēr neveicās. Nu ja, kā sacīja sēdētāja pie blakus galda, „Kā tu, cilvēks, ziņģēsi, kārtīgu granapipku neierāvis?...”

Teksta autors: Gundārs Grīslītis

Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Foto: CC0 licence

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti