Dalies:

Latvija Amerikā: Igauņu jaunā mūzikas vērtību glabātuve atklāta

Latvija Amerikā: Igauņu jaunā mūzikas vērtību glabātuve atklāta
  • 27. Dec. 2018

Viena no vērtīgākajām Igaunijas 100 dāvanām tautai – Arvo Perta centra atvēršanas svētki bija svētki ne vien Perta mūzikas cienītājiem visā plašajā pasaulē, bet galvenokārt pašiem igauņiem. Tā ir patiesi iespaidīga celtne apmēram 36 kilometrus no Tallinas priežu sila vidū. Garām iet tikai pašaurs ceļš, kuŗš savienots vienā galā ar ciematu Laulasmā, bet otrs gals pieved pie jūras. Lūk, šajā meža vidū uzcelta lieliska architektūras un ainavas simbioze (architekts Fuensants Njeto, Enrike Sobehano). Piecu stūru celtne kokā un stiklā ir kā ārpasaulīgs objekts, kuŗš nolaidies tieši šajā vietā. Vieta ir tiešām pasakaina un Arvo Perts priecājas par šo centra namu, jo šeit ir visi apstākļi, lai apstātos no mūsdienu dzīves ritma un ieklausītos rudens meža klusajās balsīs un pašam sevī. Tieši tas, kas komponistam visā viņa dzīves laikā bija tāls nepiepildāms sapnis.

Par Arvo Perta dzīvi un mūzikālo darbību Padomju gados Igaunijā esmu jau „L. A.” Rakstījis. Arī to, ka kopš 1970. gadu sākuma Maskavas varas vīri bija tā pārskaitušies par komponista uzdrīkstēšanos rakstīt „antisociālistiskā reālisma” tradicijām svešu un piedevām – garīgu mūziku, ka viņa daiļrade tika nosodīta un piedevām aizliegta izpildīšanai. Par to bija parūpējušies arī daži viņa kollēģi – „krituši eņģeļi par visu vairāk nīst pārējos eņģeļus”. Un rezultātā, komponists palika bez iztikas līdzekļiem. Dzīves apstākļi jau tā bija smagi: 70. gadu sākumā ierodoties pie Arvo ciemos nelielā 2 – istabu dzīvoklītī lielā standarttipa „chruščovkā”, redzēju cik saspiesti ģimene ar 2 maziem bērniem dzīvoja. Taču tieši šeit Arvo Perts atrada savu „Tabula rasa” – sarunu ar klusumu. Kā igauņiem pierasts, pie durvīm bija noliktas kurpes, divi pāŗi pieaugušo, divi mazi. Pa māju staigāja zeķēs. Eksistēt radošam garam pilnīgā izolācijā bija neiedomājami. Kaut viņa darbi bija pazīstami ārzemēs, tos sāka atskaņot aizvien izcilāki un slavenāki orķestri, koŗi, solisti, Padomijā viņš bija jau „persona non grata” un 1980. gadā lika viņam aizbraukt no PSRS.

Dzīvodams Rietumberlīnē, viņš ražīgi strādāja savā jaunveidotajā kompozicijas technikā, kas vēlāk tika saukta „tintinadulum” (zvanu spēles). Taču tā bija ne vien kompozicijas paņēmienu kopa, kas piešķīra Perta darbiem tūlītēju atpazīstamību, neparastu skaistumu, kas teicam iekļāvās Perta kristīgajā pasaules uztverē. Šī mūzika 70. – 80. gadu raibo avangardisma stilu mozaikā neiederējās, bet tā ieguva neparasti plašu rezonansi daudzu klausītāju vidū.

Lasītākās ziņas valstī

Darbs sekoja darbam: „Tabula rasa” 70. gadu beigās, ko Rīgā atskaņoja Gidons Krēmers, Tatjana Grindenko (vij.) instrumentāla ansambļa pavadījumā bija aizsākums šim „jaunam garīguma” vilnim, kuŗš uzplauka daudzās sociālisma un nesociālisma valstīs. Šis stils bija kā svaiga gaisa malks 20. gadsimta avangardisko eksperimentu jau piesmakušajā atmosfairā. Jaunajam garīgumam bija daudzi sekotāji – komponisti arī Latvijā. Taču Arvo Perts vienmēr gāja tālāk, neieslēdzās sevis atrastajā filozofijā. Katrs jauns viņa opuss bija kārtējais pārsteigums viņa pielūdzējiem.

Latvijā Arvo Perta darbus regulāri atskaņoja galvenokārt mūsu koŗi. Viņa autorvakars Sv. Jāņa baznīcā 2002. gadā bija tikai aizsākums plašākai mūzikas izplatībai Latvijā. Šī mūzika pievērsa mūzikai daudzus „nedzirdīgus” klausītājus, jo te bija gan klasisks līdzsvars, loģika, ārpasaulīgs skaistums vienībā ar iekšējās pasaules ilgām pēc miera un klusuma līdzsvara.

2010. gadā Arvo Perts atgriezās dzimtenē. Pasaulē pazīstamais un iemīļotais komponists nebija mainījis savu uzvedību – tikpat vienkāršs, draudzīgs, uzmanīgs kā jaunības gados. Mainījis bija gan savu piederību 3 reliģijām: protestantismam, katolicismam, ortodoksijai. Vairs nenēsā talārveida apģērbu, arī gaŗos matus pakausī noīsinājies. Kopā ar sievu Noru un dēlu Maiklu viņi dzīvoja parasti visai noslēgti. Arī kā agrāk. Taču agrākos draugus neaizmirst.

Laulasmā uzceltais Arvo Perta centrs, kuŗa atklāšana notika oktobŗa vidū, izceļas ne tikai ar neparasto izvietojumu priežu silā, bet arī ar savu funkcionālitāti. Tajā atrodas 3 dažādas archīva nodaļas, kuŗās pareizos apstākļos glabājas komponista nošu materiāli, dienasgrāmatas, skices, grafiskie viņa darbu uzmetumi. Citā glabājas filmas, negātīvi, bet 3. nodaļā digitālais archīvs pieejams pētniekiem.

Ēkā ir kafejnīca, te ir servisa dienests. Koncertzāle ar 150 vietām ir ar lielisku akustiku, te tiks rādītas filmas, rīkoti koncerti. Bērniem ir sava filmu skatīšanās vieta.

Līdzekļi neparastā nama uzbūvei iegūti gan no valsts, gan privātajiem ziedotājiem. Ieguldījums no valsts puses bija pāri par 8 miljoniem eiro.

Kā apgalvoja Perta dēls Maikls Perts, kuŗš uzņēmies Centra menedžera pienākumus, stiklotās sienas ir īpaši izturīgas un enerģijas taupīgas. Ēku apkure ir ģeotermiska – 20 zemes urbumi, katrs 1000 metru dziļumā dod līdzsvarotu apsildes efektu. Vasarā šie urbumi telpu atvēsina. Laulasmā ciemā atrodas Arvo Perta māja. Šeit viņš ievācās, atgriežoties no emigrācijas. No viņa mājas loga var redzēt centra iekšpagalma kapellas kupolu, kuŗā ir pareizticīgo ikonas. Un no kupola skatu torņa var redzēt jūru. Lieliska dāvana Arvo Pertam un visai Igaunijas tautai!

Autors: Pauls Dambis
Foto: CC0 licence
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti