Dalies:

Latvija Amerikā: Es redzēju Jāņu nakti Saulainē

Latvija Amerikā: Es redzēju Jāņu nakti Saulainē
  • 13. Jul. 2018

Kā nav maizītes bez garozas, tā nav latvieša bez Jāņiem. Vai tas būtu pareizs pieņēmums? Skaties un grozies kā gribi, bet, tuvojoties Ziedu (jūnijs) mēnesim, katrā latvietī pamostas Jāņu gars. Vienam tas ir stiprāks ar īstu vēlmi svinēt sekojot senajām tradicijām, otram rodas vajadzība būt svētku lieciniekam, bet trešam izjust saiti ar savu ģimeni un draugiem. Neskatoties uz atšķirīgu pieeju, kopsaucējs ir tikai viens  senseni svētki Jāņi.

Par to, kā senāk svinēti Jāņi, vēsta daudz rakstītu avotu, bet katram atmiņā ir savi Jāņi – kādi tie svinēti Latvijā, kādi tie svinēti visās pasaules malās, kur vien minusi latvieša pēda. Par to, ka mūsu pirmteči bijuši acīgi un jūtīgi dabas vērotāji, šaubu nav. Saules gads ir dabas dāvana. Saules ritms ir dzīvības sirdspuksts. Bez gaismas nav iedomājama diena, kad redzam darbus padarīt un viens otram labrītu teikt.

Vasaras saulgrieži ir Visuma pieturas punkts, kas ir visvairāk gaidīts un cildināts, taču svinami, kad visiem vasaras steigas darbi padarīti un var ievilkt elpu nākamam darba cēlienam, jo teju jau arī rudens steidzinās ar pakāpenisku ražas nogatavošanos. Arī diena sāks sarauties, bet Saule tomēr priecēs ar savu spožumu un siltumu.

Lasītākās ziņas valstī

16. jūnijā Saule bija dāsna tiem Jāņu bērniem, kas pulcējās Saulainē uz svētkiem, kur skanēja dainas un līgotnes, tika vīti visskaistākie vainagi, uz mēles kusa ķimeņu siers, dunēja zemīte zem deju soļa un šalkoja jautrība rotaļu līkločos. Daudziem svētku norise aizķērās pie viesmīlīga galda, kur risinājās sarunas, bet tas jau nemazina kopā būšanas spēku.

Svētki nerodas paši no sevis, tie tiek rūpīgi gatavoti. Elviga Sebre ir sumināma par Jāņu bērnu pulcināšnu un darbu iedalīšanu. Darbs ir viegls, kad to dara no sirds, un domubiedri atbalsta viens otru ar padomu un mudinājumu.

Saimniecei Metai Bāzei ar virtuves saimi darbs tek kā upe  mielasts pagatavots gardi un pasniegts tā, ka tas priecē ne tikai acis, bet arī stiprina miesu, jo nakts taču gaŗa, vajadzīgs spēks līgošanai līdz ausmai.

Svētki ir paaudžu mijas notikums, un par to liecināja tik daudzo jauniešu un bērnu skaņās balsis visa notikuma gaitā. Andras Dzintaras ņipri vadītie danči bija apliecinājums tam, ka griba ir noteicējs labam iznākumam. Īpaši rodas prieks, redzot cittautiešus piedalāmies dančos un norisē, jo viņi ir tie, kas mums netieši atgādina, cik esam bagātīgi apveltīti ar tradiciju un ticējumu pūru. Lai nu tas top arī par iedvesmu citiem kūtrākiem latviešiem un lai nākamie Jāņi būtu vēl skaņāki.

Šogad izpalika īpašs saulainietis  Guntis Tannis, kuŗa iedvesmojošais smaids vienmēr ir bijis Saulaines simbols viesmīlībai un pretimnākšanai. Lai arī Guntis ir aizsaukts aizsaulē, viņa labvēlība jūtama viņa draugos un ģimenē, kas turpina īstenot viņa sapņus un darbību.

Diemžēl pēc 40 gadu Jāņuguns dedzināšanas arī pūdelei bija jādodas atpūtā, bet Jāņu bērni cer, ka nākamgad tā atkal stalti sagaidīs līgotājus un tās gaisma būs mūsu redzīgās acis, kas iededzas īpaši Jāņos, lai sasauktos ar latviešiem visā pasaulē.

Jāņu vakars nerimās līdz ausmai  dančus spēlēja “Lusts” un “Komadieris un zaglis”, un lielais ugunskurs pļavā satuvināja svētku daudzinātājus. Ausmas sagaidītāji saķēra rīta rasu savos bikšu staros un brunču malās. Netrūka dziesmu, netrūka draudzības un nekad neaptrūks Jāņu spēka, jo:

Jāņu diena, svēta diena

Pār visāmi dieniņām;

Jāņu nakti Dieva dēls

Saules meitas sveicināja.

Līgo!

Līdz nākamajiem Jāņiem Saulainē!

Raksta autore: Agra Vāgnere

Foto: Jāņi Saulainē

Raksts publicēts sadarībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti