Dalies:

Latvija Amerikā: Dziesmu vara maina vēstures gaitu Prof. Guntis Šmidchens aicina uz tikšanos Toronto

Latvija Amerikā: Dziesmu vara maina vēstures gaitu Prof. Guntis Šmidchens aicina uz tikšanos Toronto
  • 02. Apr. 2018

Kanadas Latviešu Centra Kursas zālē svētdien, 8. aprīlī, plkst. 14.00 referēs prof. Guntis Šmidchens par tematu kā mainījās vēstures gaita. Viņa pētījumu angļu valodā ar nosaukumu The Power of Song: Nonviolent National Culture in the Baltic Singing Revolution izdeva 2014. gadā un Latvijā tulkojumā 2017. g. kā Dziesmu Vara – nevardarbīgā nacionālā kultūra Baltijas dziesmotā revolūcijā. Citējot Latvijas radio: „Grāmatu vajadzētu izlasīt visiem, kas nodarbojas ar dziedāšanu, un tiem, kam interesē vēsture, mūsu pagātne, kuŗiem ir atmiņas par atmodu, un tādiem, kuŗiem tādu atmiņu nemaz nav.”

1990. gadu sakumā Guntis Šmidchens viesojās visās Baltijas valstīs un kļuva par dziesmotās revolūcijas aculiecinieku. Tas pamudināja viņu pētīt dziesmas un dziedāšanas fainomenu Baltijas nacionālās identitātes aspektā, kad Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji konfrontēja militāru lielvaru. Kā viņš pats saka: “Balsis saplūst un atbalsojas, pār muguru pārskrien tirpas. Šī dziedāšana pārveido cilvēkus racionāli un emocionāli, intelektuāli un instinktīvi. Un kad cilvēkus šādi iekustina, vēstures gaita var mainīties.”

Guntis Šmidchens (1963) ir Vašingtonas universitātes (Sietlā) Skandināvijas studiju departmenta asociētais profesors un Baltijas studiju programmas vadītājs. Pateicoties viņa vīzijai, entuziasmam un pūlēm, Vašingtonas Universitātē ir izveidots pirmklasīgs zinātniskās literātūras krājums Latviešu studijās. Guntis Šmidchens 1985. gadā ieguva bakalaura gradu lingvistikā – viņš tekoši runā igauņu, latviešu, lietuviešu valodās. Ieguvis maģistra gradus lingvistikā un krievu literāturā, kā arī folkloristikā un Krievijas un Austrumeiropas studijās. 1996. gadā Indianas Universitātē aizstāvējis doktora gradu folkloristikā.

Sirdslieta Guntim Šmidchenam bija dibinot Baltiešu studijas programmu (Baltic Studies Program), tādēļ pie piecdesmit valodām, kuŗas māca Vašingtonas Universitāte, klāt nākusi latviešu, lietuviešu un igauņu valodas mācība.

Par darbu Vašingtonas Universitātē un par draudzības veicināšanu starp ASV un Baltijas valstīm Guntis Šmidchens apbalvots ar Latvijas Atzinības krustu (IV pakāpi), par īpašu pakalpojumu Igaunijas Republikai ar Igaunijas Māras zemes krustu, kā arī PBLA balvu 2014. gadā. Guntis Šmidchens ir populārizējis Baltijas valstis starptautiski, publicējot rakstu serijas par folkloristikas vēsturi, izveidojis arī desmit ASV universitāšu Baltijas studiju vasaras institūtu (Baltic Studies Summer Institute), angliski tulkojis Imanta Ziedoņa dzejoļu ciklu „Motocikls”, 1997. 2001. g. ir loceklis konferencēs NATO paplašināšana un Baltijas valstis, 2009. – 2011. gadā bijis Baltijas studiju apvienības (Association for the Advancement of Baltic Studies) prezidents. Gadu gaitā viņa raksti lasāmi žurnalā Jaunā Gaita.

No kurienes radās dziesmotās revolūcijas labestīgās nevardarbīgās tautas mīlestības un pašlepnuma saknes? Jaunās Gaitas Nr. 284 intervijā Guntis Šmidchens atbild, citējot Vizmas Belševicas dzejoli TEV NEBŪS. „Bet tumšos laukos Skandinieki iet/ Un dainas taka zvaigžņu rasā paliek/ Pa melniem laukiem pavediens.” Skandinieki un tautas dziesma. Folkloras kustība izauga pretstatā valsts diktētajai padomju kultūrai. Skandenieki un viņu sekotāji. Un 1988. gada „Baltika”, kur pirmoreiz padomju okupācijas laikos pa Rīgas ielām oficiālā gājienā triju Baltijas valstu karogus nesa tieši folkloras ansambļu vadītāji.

Šogad pirmā svētdiena pēc Lieldienām, Baltā svētdiena, iekrīt 8. aprīlī. Liekas likumsakarīgi to svinēt kopā ar Gunti Šmidchenu un viņa vizuālo stāstījumu par Dziesmu Varu.

Teksta autore: Aija Zichmane

Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti