Dalies:

Latvija Amerikā: Ceļojums latviskā pasaulē

Latvija Amerikā: Ceļojums latviskā pasaulē
  • 15. Mar. 2018

Daudzveidīgs TLB Zinātņu kopas sarīkojums

Svētdien, 25. februārī, Barnabas baznīcas sarīkojumu telpās pēc dievkalpojuma notika Toronto Latviešu biedrības Zinātņu kopas īsreferātu sarīkojums. Piedalījās piecas referentes ieskaitot divas Sestdienas skolas pagājušā gada absolventes, un sarīkojumu vadīja TLB valdes priekšsēdis Patriks Rundāns. Sarīkojums bija samērā labi apmeklēts.

Alda Ezera un Karlīne Zubāne uzstājās kā pirmās un stāstīja savas atmiņas par ceļojumu ar “Sveika, Latvija!” 2017. g. vasarā. Ceļotāju grupā bijuši jaunieši no Kanadas, ASV un divi no Austrālijas, ar kuŗiem labi iepazinušās un sadraudzējušās ceļojuma laikā. Uz ekrāna parādījās Latvijas karte ar iezīmētu ceļojuma maršrutu. Abas meitenes mainījās savā stāstījumā, minot iespaidīgākos pieredzējumus. Abi Brāļu kapi ar daudzajiem kritušo brīvības cīnītāju vārdiem abām atstājuši dziļu iespaidu. Tāpat Brigaderes mūzejs un pasaku taka Tērvetē bijis ļoti interesants piedzīvojums. Peldoties Liepājas jūrmalā, viņas piedzīvojušas lielus viļņus.

Ceļotāju grupa tikusies arī ar kādas vietējās skolas vienaudžiem un vēlāk visi kopā tikušies ar Latvijas valsts prezidentu Raimondu Vējoni. Abas meitenes priecājās par iespēju piedalīties šinī ceļojumā, kur guvušas gan interesantu pieredzi, gan draugus, ar kuŗiem turpina sazināties caur epastu. Bijis patīkami divas nedēļas tikt prom no mammu uzraudzības, bet viņas atzinās, ka karbonādi gan negribēšot baudīt ilgāku laiku.

Abām meitenēm bija ļoti laba latviešu valoda, par ko liela pateicība pienākas vecākiem un Sestdienas skolai.

Ženija Vītola stāstīja par latviešu mūziķiem, kas ir atstājuši savus zīmogus arī Kanadas mūzikas vēsturē. Maris Vētra un Štrombergs ir sākuši savu mūzikālo rosmi Kanadas austrumu piekrastē, bet vēlāk pārcēlušies uz Toronto. Komponists Jānis Kalniņš palika Halifaksā, kur izcēlās ar rosmēm dažādās mūzikas nozarēs, tur nodibinot pat operu.

Tālivaldis Ķeniņš Toronto ieradies no Parīzes, nodibinājis Sv. Andreja draudzes kori un ilgus gadus strādājis Toronto universitātes mūzikas fakultātē, mācot kompoziciju. Viņš arī vadīja Kanadas komponistu apvienību.

Arvīds Purvs pārņēma Andreja draudzes koŗa vadību un vēlāk nodibināja sieviešu kori “Zīles”. Viņš arvien aktīvi darbojās Toronto latviešu koncertapvienībā un palīdzēja izkārtot vairākus koncertus.

Ramiņš ir labi pazīstams Britu Kolumbijas mūzikas pasaulē ar savām kompozicijām un citām rosmēm mūzikas laukā. Ivars Tauriņš, varbūt mazāk zināms starp latviešiem, ir tāfelmūzikas diriģents Toronto. Viņš ilgus gadus vada Barokas mūzikas ansambli un rīko koncertus, kuŗos mūziķi tērpjas tam laikmetam attiecīgos tērpos.

Gunta Dreifelde ir ievedusi operās virs skatuves dziesmu tekstu tulkojumus klausītāju valodā. To viņa iesāka Kanadas operā, bet tas tagad tiek pielietots Latvijā un visā pasaulē.

Laura Adlere vada aģentūru, kas palīdz mūziķiem izkārtot koncertu tūres Kanadā.

Pēc īsa pārtraukuma pie kafijas un maizītēm sarīkojums turpinājās ar Sarmītes Vilka stāstījumu par latviskiem cimdiem. Viņa teica, ka rakstītie cimdi ir iznesuši Latvijas vārdu pasaulē. Ārzemnieki ļoti jūsmojuši par latviskiem, rakstītiem cimdiem un adītājas vēlējušās iemācīties kā tos adīt. Pastāvot internacionāla adītāju ģilde, ko vada viena amerikāniete un kuŗā neesot neviena latviete. Šī ģilde apmāca adīšanu un publicē vairākas grāmatas par adīšanu daudzās valodās, arī jāpāņu valodā. Varēja apskatīt grāmatas angļu valodā arī par latviskiem cimdiem un to daudziem rakstiem. Interesanti bija dzirdēt, ka dažas adītājas bija ievērojušas adītās cepures latviešu sportistiem Olimpiādē un pēc redzējuma jau noadījušas četras tādas cepures. Tā mūsu latviskā kultūra pamazām kļūst internacionāla.

Pēdējā referātā R. Pērkone apskatīja Zentas Mauriņas vārdus: “Dzīve ir īsa, ja tu domā, ka tā ir tikai tava dzīve. Dzīve ir daudzkārtīga, ja tu domā par visiem tiem, kas nāks pēc tevis”. Jaunā un strauji mainīgā technoloģija ienes maiņas visās valodās, arī latviešu valodā. Daudz vārdu tiek latviskoti no angļu valodas, piemēram, „serviss” – pakalpojuma vietā, vai „investīcijas” – ieguldījumu vietā. Ja zudīs latviešu valoda, zudīs arī latviešu tauta lielo tautu jūrā un pasaule kļūs nabagāka. Bez latviešu valodas prasmes nākamās paaudzes nevarēs piekļūt latviešu kultūrai un dainu bagātam pūram. Tāpēc mūsu pienākums ir mācīt bērniem latviešu valodu, runāt mājās latviski, lasīt priekšā latviešu pasakas, ievadīt viņus latviešu grāmatu lasīšanā un latviešu sabiedriskās nodarbībās. Tikai tad mūsu un latviešu tautas dzīve būs daudzkārtīga.

Pēc katra referāta P. Rundāns pasniedza referentēm grāmatu ar ierakstu kā pateicību par piedalīšanos. Klausītāji varēja arī uzstādīt jautājumus referentēm, ko arī izmantoja un brīdi vēl pakavējās draudzīgās pārrunās.


Teksta autore: Rasma Pērkone

Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Lasītākās ziņas

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti