Dalies:

Latvija Amerikā: Caur mākslu iegūta nemirstība

Latvija Amerikā: Caur mākslu iegūta nemirstība
  • 15. Mar. 2018

Toronto pilsētas sejā savas pēdas neizdzēšami ir atstājis latviešu architekts Eižens Janišs (Dr. Eugene Janiss). Par viņu atgādina gan baznīcas, gan skolas, gan biroju un dzīvojamās ēkas un tirdzniecības centri. Viņa projektētajās celtnēs nav saskatāma nekāda līdzība. Katra ēka ir domās izauklēta un paceļas kā pierādījums un piemineklis mākslinieka fantazijai un iztēlei. To atzīst žurnālists Dave Leblanc laikraksta “The Globe and Mail” 15. februāŗa izdevumā rakstā par architektu “The Janiss genius: An architect who made his mark on Toronto”.

Eižens Janišs (1911 – 2004) studijas sāka Latvijā, bet bēgļu gaitas kopā ar sievu Mirdzu aizveda uz Vāciju, kur studijas tika turpinātas, iegūstot doktora gradu. Viņa meita Vija Janišs Tripp savās atmiņās par tēvu stāsta, ka viņš bija ļoti pedants vīrs. Visam bijis jābūt precīzi un kā viņš iecerējis. Arī viņa kollēģim bieži nācies krietni pacīnīties, jo architekts nevēlējies mainīt savas ieceres financiālu apsvērumu dēļ. Pat tad, ja viņa projektētais baznīcas tornis maksā par $100,000 vairāk nekā tradicionāli projektētām baznīcām. Lai pilnībā reālizētu savu redzējumu, E. Janišsprojektos iekļāva arī apgaismojumu un mēbeles.

Viņa prasīgums pret sevi un citiem, nepiekāpšanās vispāratzītām normām un formām rada jautājumu – vai viņš bija ģēnijs vai egoists?

Meita Vija nešauboties atzīst – ģēnijs, piebilstot, ka nav viegli atrasties līdzās cilvēkam, kas ir tik ļoti darbspējīgs un radošs. Viņa atceras, ka bērnībā tēvs bieži pēc vakariņām devies atpakaļ uz darbu. Architekta bijušais kollēģis Zviedrijā dzimušais Bruno J. Arnold piebilst, ka Janišs bijis ģēnijs ar izteiktu „ego”.

Eižens Janišs visu mūžu aizrāvās ar fotografēšanu, bet, tuvojoties pensijas vecumam, sāka gleznot, vēlāk arī mācījās veidot skulptūras. Vija atceras, ka tēvs nav varējis vienkārši apsēsties un lasīt grāmatu vai skatīties televīziju, viņam vajadzējis darboties.

1989. gadā Eižens Janišs izdeva grāmatu par sava mūža veikumu, kuŗā atceras, ka bērnībā, jautāts, kas viņš būs kad izaugs, nešaubīdamies atbildējis – izgudrotājs, cilvēks, kas rada un, cerams, iegūst nemirstību caur savu darbu.


Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti