Dalies:

Latvija Amerikā: 13. Saeimas vēlēšanas – skrējiens uz finišu

Latvija Amerikā: 13. Saeimas vēlēšanas – skrējiens uz finišu
  • 19. Sep. 2018

Ja vēlēšanas notiek rudenī, īstā kampaņa faktiski sākas tad, kad visi ir atgriezušies no atvaļinājuma, bērni iet skolā un ierastais dzīves ritms atsācies, parasti ar pirmo septembri. Vasarā neviens nevēlas nopietni sekot polītikai vai domāt par sarežģītiem, pat nepatīkamiem jautājumiem.

Polītiskā atmiņa publikai esot apmēram divas nedēļas, tātad šogad Latvijā visasākās cīņas polītiķu un partiju starpā gaidāmas septembŗa beigās un oktobŗa sākumā. Šinī laika sprīdī atlikušie neizšķīrušies 20% vēlētāju izvēlēsies, par kuŗu partiju balsot. No tiem 20%, piektdaļa, atrodoties vēlēšanu kabīnē, pēdējā brīdi izvēlas partiju.

13. Saeimas vēlēšanās piedalās 16 partijas, augstākais skaits kopš 9. Saeimas vēlēšanām. Lai gan izvēle liekas varena, tās faktiski sīkāk saskalda vēlētāju balsis. Dažas partijas tīši jauc gaisu vēlētājiem. Piemēram, Jaunā vienotība (JV) sevi pozicionē kā centriska partija, bet CVK reģistrācijas pēdējā dienā kandidātos pierakstījās „Latvijas centriskā partija”. Tāpat pēdējā brīdī pieteicās mākslīgi radītā „Par alternatīvu”, maldinot „Attīstībai/Par!” (A/P!) vēlētājus. Lai nosūktu latviskām partijām vēlētājus, šoreiz kandidē partija „Latviešu nacionālisti”. Interese maldināt ir diviem spēkiem  Krievijas imperijas atjaunošanas atbalstītājiem un oligarchu aprindām.

Lasītākās ziņas

Interesanti, partijām „Progresīvie” un „Attīstība/Par!” ir līdzīgas programmas, kas nebūtu nekas īpašs, izņemot, ka polītologi apraksta Par! kā „progresīvu“ partiju.

Lielais partiju daudzums nozīmē, ka mazāks skaits partiju iegūs nepieciešamo piecu procentu atbalstu iekļūšanai Saiemā. Balsis neiekļuvušām partijām varētu būt starp desmit un divdesmit procentu no kopējā balsu skaita. Viens procents ir viens Saeimas deputāts. Neievēlēto partiju balsis sadala proporcionāli starp ievēlētām Saeimas partijām, kuŗas tādējādi iegūst neievēlētus deputātus. Šīs ir izniekotas balsis. Ievēlēt vienu deputātu izmaksā starp desmit un piecpadsmit tūkstošu eiro, bet iegūtais neievēlētais deputāts nemaksā neko! Ne gluži visiem. Tie paši spēki, kas maldina, arī uzpērk vai rada partijas, kuŗas nepārsniegs 5%. Lai gan tas maksā, katrs deputāts iegūts šādā veidā ir tomēr daudzreiz lētāks nekā „normāli” ievēlētais.

Uzpērk arī partijas, kuŗas pārsniedz 5%. Iemesls ir tā brīža izdevīgums. Pašlaik Rīgā ir pamatotas baumas, ka vecais oligarchs Ainārs Šlesers ir uzpircis Artusa Kaimiņa KPV.LV partiju, ar ko kopā ar ZZS un Saskaņu veidotu valdošo koaliciju. Pēc viņu rēķina, abām lielām partijām kopā nedaudz pietrūkst, lai pārsniegtu 50+ deputātu Saeimā.

Diasporas balsis ieskaita Rīgai. Līdz ar to Rīgas deputātu skaits ir pieaudzis. Šogad diasporas vēlētājam pievērš lielu uzmanību. Artuss Kaimiņš 12. Saeimas vēlēšanās bija pirmais, kuŗš apciemoja diasporu. Šogad 11 partiju pārstāvji viesosies diasporas rīkotās polītiskās debatēs Lielbritānijā. Vēlme rīkot līdzīgas sanāksmes radušās arī citviet Eiropā. Pat Saskaņas Vjačeslavs Dombrovskis tur piedalās, cerot īpaši uz krievu tautības Latvijas pilsoņu balsīm.

Populārākais polītiskais lamuvārds Latvijā šobrīd ir „populists”. Vārds tiek lietots vietā un nevietā. Tas ir devalvēts līdz bezjēdzībai. Fakts ir, ka visas partijas, vairāk vai mazāk, ir „populistiskas” un dēvē sevi kā „tautas gribas pārstāvjus”. Populisms arī nozīmē „tas kas ir populārs”.

SKDS aptaujā uz jautājumu “par ko tu balsotu” augusta sākuma rezultāti ir šādi: Saskaņa  21.5%, ZZS  11.5%, KPV LV  7.5%, Nacionālā Apvienība 6.1%, Jaunā Vienotība  5.1%, Attīstība/Par!  3.1%, Latvijas Reģionu apvienība  2.9%, un Jaunā konservatīvā partija  2.9%.

Pārējās ir sīkpartijas, kuŗām nav izredzes pārsniegt 5% barjēru, jo pašreizējais atbalsts nepārsniedz 2%: NSL  1.8%, LKS (Ždanokas partija)  1.2%, Progresīvie  0.9%. Pārējām piecām partijām atbalsts svārstās ap 0.1%. Balsojot par šīm, vēlētājs aizmet savu balsi miskastē. Neizšķīrušo skaits pieaudzis par vienu procentu kopš jūlija uz 23%. Tomēr līdz vēlēšanām skaitlis saruks.

Kā izvēlēties partiju, par kuŗu balsot? Ir argumenti, kas var palīdzēt vēlētājiem izšķirties par godīgu un racionālu partiju. Unikālu pieeju piedāvā agrāk aktīvais polītiķis Ģirts Kristovskis. Prezidenta izvēli nevar atstāt alkatīgu polītiķu, oligarchu un prokremlistu rokās. Vēlētājs var prasīt: “Vai vēlētāja iedomātā partija spēs kopīgi ar citām vienoties par nākamā prezidenta cienīgu kandidātu, piemēram, augsti kvalificēto un spējīgo Egilu Levitu?” Tas jau tagad stingri jāpieprasa, lai nākamā gada vasarā Prezidenta vēlēšanās deputātus var turēt pie vārda. Starp citām īpašībām Kristovskis min, ka Levits kā Prezidents dotu “jaunu impulsu taisnīgumam un tiesiskumam… efektīvu un atsaucīgu valsts pārvaldi”. Ja kandidāts vai viņa partija nevēlas atbildēt uz jautājumu par Levita kandidātūru vai atklāt savu vai partijas Prezidenta izvēli, viņu prioritāte nebūs valsts intereses, bet gan šauri alkatīgas.

Šādu pieeju var pielietot citos jautājumos, kuŗi palīdzētu izšķirties par ko balsot. Ļoti svarīgi jautājumi sekmīgai Latvijas nākotnei ir korupcijas apkaŗošana, Latvijas drošība un efektīvs un kvalitātīvs valsts pārvaldes modelis.

Mani drusku pārsteidz neparastā gatavība šoreiz atklāt savu partijas izvēli, īpaši jaunākiem cilvēkiem, bet arī citiem. Šķiet tā ir pārdomāta izvēle, kuŗa nemainīsies līdz vēlēšanu dienai. Ļaudis izjūt nedefinētu draudu, priekšnojautu par ko nezināmu. Ar savu agrīno izvēli viņi mēģina situāciju kaut kā kontrolēt vai novērst. Izvēlei jāatceras dažas lietas: nevēlēt par krievu imperijas atjaunošanas partijām (ZZS un Saskaņa), nebalsot par sīkpartijām un pielietot Kristovska “vērtību sietu”, lai izsijātu partijas, kas darbojas pret Latvijas valsts interesēm.

Raksta autors: Klāvs Zichmanis

Foto: Publicitātes attēls

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti