Dalies:

Latviešu valodas uzturēšana ārpus Latvijas - pienākums vai atbildība?

Latviešu valodas uzturēšana ārpus Latvijas - pienākums vai atbildība?
  • 26. Mar. 2019

Nedēļas nogales skolas pasaulē šobrīd ir vairāk nekā simts. Pagājušajā gadā Eiropas Latviešu apvienības datubāzē Eiropā vien bija reģistrētas 76 skolas. Vēlme latviešu valodu apgūt svešumā rodas, izjūtot vajadzību saglabāt saikni ar savām dzimtajām saknēm un latvietību, tā liecina raidījuma “Globālais latvietis. 21. gadsimts” izskanējušie viedokļi.

Kopš 2013. gada valsts finansiāli atbalsta nedēļas nogales skolas. Kā Latviešu valodas aģentūra dēvē, tika izveidots diasporas “grozs”, kurā iekļauti pasākumi, kas var nodrošināt stabilu pastāvēšanu un attīstību latviešu skolām ārpus Latvijas. “Šajā “grozā” ir fiansiāls atbalsts nedēļas nogales skolām, izglītojošiem pasākumiem, pedagogu tālākizglītībai, mācību metodisko līdzekļu izstrādei un grāmatu sūtījumiem diasporas skolu bibliotēkām,” informē Latviešu valodas aģentūras direktora vietniece, Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa.

Kā norāda Latviesi.com galvenais redaktors Kristaps Grasis, nedēļas nogales skolas patmatbūtība ietver bērnu un jauniešu vēlmi atrasties vidē, kas apvieno vienaudžus, kuri saskaras ar līdzīgu situāciju un stāstu ģimenē, tādā veidā rodot saikni ar latvietību. Tai pat laikā latviešu skolas būtiski atšķiras gan pa valstīm, gan reģioniem. “Tagad aizjūras valstīs lielākā daļa tomēr mācās ceturtās paaudzes trimdas atvases. Tur valodas prasmes varētu būt tapušas samērā vājas, kamēr Eiropā vismaz deviņdesmit procentu no bērniem, es teiktu, ir Latvijā vēl dzimuši vai nesen izbraukuši. Ja mēs runājam par pirmās paaudzes jaunās emigrācijas bērniem un ceturtās paaudzes trimdas atvasēm, tad starp valodas līmeņiem, vajadzībām un prasībām pastāv ļoti liela atšķirība,” skaidro K. Grasis.

Raidījums “Globālais latvietis. 21. gadsimts” sazinās ar tautieti Viniju Folkmani, kura Vācijā dzīvo kopš 2010. gada. Vinija ir arī Berlīnes latviešu skolas vadītāja. Skola dibināta 2011. gadā, sākotnēji skolā strādājuši 3 skolotāji un skolojušies 15 bērni un jaunieši. Šobrīd skolā latvisko izglītību apgūst 60 bērni 8 skolotāju vadībā. Kā norāda Vinija, skola sadarbojas ar Latviešu valodas aģentūru, kas rīko izglītojošus seminārus skolotājiem, uzsverot, ka tas ir ļoti būtiski, jo daļa nedēļas nogales skolas skolotāju nav profesionāli pedagogi.

Šobrīd latviešu bērniem ārvalstīs latviešu valodu iespējams apgūt arī tālmācības skolā “Class-Flow”. Martā latviešu valodu apgūst 120 bērni no 28 valstīm. Visvairāk mācās Apvienotajā Karalistē, ASV, Zviedrijā, Īrijā, Šveicē un Polijā. Visi skolēni ir sadalīti 22 grupās, katrā  grupā mācās 4-6 bērni ar līdzīgām valodu prasmēm un vecumu. “Skolotājs ar savu grupiņu saslēdzas tiešsaistē. Par tiešsaistes saziņas līdzekli mēs izmantojam “Skype”. Mācību materiāli tiek nosūtīti “Class-Flow” vidē,” skaidro "Class-Flow" tālmācĪbas skolas diasporas bērniem vadītāja Santa Kazāka, piebilstot, ka iespēja skoloties tālmācībā tikai paplašināsies. “Nākamajā gadā mēs ceram uz astoņām jaunām grupā. Tas būs apmēram četrdesmit pieci līdz piecdesmit bērni. Visus vecākus, kurus tas interesē, es aicinu no jūnija vidus sekot līdzi Latviešu valodas aģentūras mājas lapai.”

Sandra no Anglijas atzinīgi novērtē “Class-Flow” pedagogu darbu: “Es varu uzslavēt skolotājus, jo viņi spēj sagatavot materiālus un ieinteresēt tos bērnus. Jo reizēm es dzirdu, ka tie bērni kaut ko pukst, bet skolotāji viņus spēj ieinteresēt ar dažādiem interesantiem uzdevumiem un tēmām.”

Arī Daiga Goba no Zviedrijas pozitīvi vērtē skološanos tālmācībā un atzīst, ka dēla Darjusa latviešu valoda ir krietni uzlabojusies: “Problēma bija, ka mēs pārvācāmies uz Zviedriju, un zviedru valoda sāka ņemt virsroku pār latviešu valodu. Šobrīd tā stunda divreiz nedēļā ir milzīgs ieguvums, jo es tiešām jūtu, ka latviešu valoda ir nostabilizējusies. Viņš ir iemācījies rakstīt vairāk, raitāk lasa latviešu valodā. Tā kā es domāju, ka tās regulārās nodarbības divas reizes nedēļā ir ļoti palīdzējušas.”

Savukārt Baiba no Skotijas atzīst, ka  visiem trim viņas bērniem vienīgā valoda ir angļu valoda. Baiba gan stāsta, ka vecākā meita Sofija šobrīd ir atgriezusies pie latviešu valodas: “Sofija pagājušajā vasarā bija sešas nedēļas ciemos pie vecvecākiem. Un viņa saprata, ka tā valodas barjera viņai ir ļoti liela. Viņai bija ļoti grūti kontaktēties ar maniem vecākiem, gan arī vecākiem bija ļoti grūti saprast viņu. Līdz ar to mēs atsākām mācības.” Visticamāk, arī jaunākie bērni Elizabete un Mārtins apgūs latviešu valodu.

Kristaps Grasis uzsver, ka ar šo problēmu nāksies saskarties arvien biežāk, kad mītnes zemes valoda pārņems dzimto, it sevišķi valstīs, kur dominē angļu valoda: “Nāk dārziņos un sākumskolās un saka, ziniet, varbūt valsts valoda primāri būtu vislabākākais, tad bērnam būs mazāk grūtību. Nereti to iesaka cilvēki, kuriem pašiem nav bilingvālas pieredzes. Angliski runājošajās valstīs reti ir bilinvgālas vai multibilingvālas pieredzes.” Tomēr piebilst, lai gan gadās, ka kādā posmā latviešu valoda netiek izmantota, tā bieži vien atgriežas tautiešu dzīvēs vēlāk, kad sāk pietrūkt saikņu un piederības sajūtas.

Foto: CC0 licence

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti