Dalies:

Latviešu skolotāja Bonnā Zane Priede: Sākam lūkot pēc jaunām, plašākām telpām, jo mums sāk kļūt par šauru

Latviešu skolotāja Bonnā Zane Priede: Sākam lūkot pēc jaunām, plašākām telpām, jo mums sāk kļūt par šauru
  • 12. May. 2016

Latviesi.com īsinterviju sērijā iepazīstinām ar aktīviem latviešiem pasaulē, kas grib un var!

Šonedēļ intervija ar Bonnas latviešu skoliņas "Kamolītis" skolotāju Zani Priedi.

1. Lūdzu, īsi iepazīstiniet ar Jūsu skoliņu!

Lasītākās ziņas valstī

Bonnas latviešu skoliņā "Kamolītis" patlaban aktīvi darbojas 25 bērni un jāsaka, ka regulāri nāk klāt jauni bērniņi. Lai arī mums mūsu skoliņas telpas ir ļoti mīļas, sākam lūkot pēc jaunām, plašākām telpām, jo mums sāk kļūt par šauru.

Skoliņā strādā trīs skolotājas, kas attiecīgi pasniedz latviešu valodu, mūziku un mākslu. Mūsu skoliņas bijusī skolniece Marlēna, kas skoliņā nāk no pirmās dienas, tagad ir skolotāju palīdze un liels atbalsts. Skoliņā ir arī ļoti atsaucīgi vecāki. Viņi vienmēr piedalās mūsu organizētajos pasākumos, kā arī veic dežuranta pienākumus nodarbību laikā, kas atvieglo mūsu darbu.

2. Kad un kāpēc nolēmāt veidot skoliņu?

Skoliņa sāka darboties 2009. gada novembrī. Pirmās nodarbības notika Baltiešu centrā Annaberga. Bet tad drīz sapratām, ka mums nepieciešamas savas skolai piemērotas telpas. Tādas atradām Godesberger Allee 70.

Skoliņu nolēmu veidot, domājot par savu dēlu. Nevēlējos, lai viņš man kādu dienu teiktu, ka vairs nevēlas runāt latviešu valodā, valodā, kuru šeit, Vācijā neviens nezina. Galvenā doma toreiz bija apzināt bērnus Bonnas apkārtnē un saaicināt viņus kopā. Tad mans dēls redzētu, ka mēs neesam vienīgie, kas runā latviešu valodā. Nu pagaidām tas ir attaisnojies. Viņš ļoti lepojas ar to, ka nāk no Latvijas, nekautrējas savu draugu priekšā runāt ar mani latviski, pat lepojas ar to. Un viņa draugi labprāt atkārto dzirdētos latviešu vārdus.

3. Ko esat sasnieguši darbības laikā? Kādi darbības un garīgie panākumi ir iegūti?

Galvenais sasniegums ir bērnu skaita pieaugums. Priecē, ka gandrīz visi, kas atnākuši uz iepazīšanās nodarbību, ir palikuši. Priecē, ka vecāki ir tik aktīvi, regulāri maksā skolas naudas, piedalās rīkotajos pasākumos, bez kurnēšanas maksā par ik gada ekskursiju, kas, jāatzīst, ir dārgs prieks. Mēs esam kā viena liela ģimene un vecāki savā starpā ļoti sadraudzējušies.

 

4. Kas ir lielākie izaicinājumi, ar ko saskaras Bonnas latviešu skoliņa "Kamolītis" ikdienas darbībā?

Lielākais izaicinājums, protams, ir valodas lietojums nodarbību laikā. Bērni ļoti labprāt sarunājas vāciski un visbiežākais aizrādījums mūsu skoliņā ir tas, ka šeit jārunā latviski.

Vēl liels izaicinājums ir mūsu vecākās grupiņas bērni, kuriem ir tīņu vecums un kurus nav viegli ieinteresēt. Bet, kad tas izdodas, prieks ir dubultīgs.

 

5. Kā Jūs ar to tiekat galā? Kādus risinājumus izmantojat? Iesakiet, lūdzu, kādus iedvesmojošus piemērus citur pasaulē (cilvēkus, organizācijas), kas šos izaicinājumus ir veiksmīgi pārvarējuši!

Mūsu skoliņā ir noteikums, ka bērniem ir jārunā latviski. Un pie tā ļoti stingri turamies. Skolotajām to nākas atkārtot ļoti bieži. Ja bērni nemāk kaut ko pateikt latviski, ļaujam to darīt vāciski, iztulkojam ar norunu, ka bērniņš to pēc tam atkārtos.

Mēģinām vecākās grupas bērnus aizraut ar dažādiem viņus interesējošiem uzdevumiem, piemēram, gatavojam skolas avīzi, to pārdodam, ļaujot ienākumus paturēt bērniem, vedam uz muzeju, ejam pārgājienos, repojam latviešu tautasdziesmas.

 

6. Kur Jūs gūstat iedvesmu savam darbam? Un noslēgumā - kas ir tas, ko Jūs vēlētos novēlēt citiem latviešu skoliņu pārstāvjiem un skolotājiem, kā arī tautiešiem visā pasaulē?

Iedvesmu gūstu no tā, ka ļoti mīlu un lepojos ar savu dzimteni. Iedvesmu man dod manis sastaptie vācieši, kas arī ir iemīlējuši Latviju un tādu nav mazums. Mani iedvesmo mani latviešu kolēģi visā plašajā pasaulē, kas arī dara šo darbu.

Savu novēlējumu visiem latviešiem plašajā pasaulē vēlos izteikt Jāņa Jaunsudrabiņa vārdiem:

„Latvi, lai kurā zemes daļā Tu nonāktu – piemini Latviju!

Turi Latviju dziļi ieslēgtu savā sirdī. Turi to kā lielāko dārgumu, ko nedrīkst pazaudēt. Jo zaudējis Latviju, tu zudīsi pats.”

(Jānis Jaunsudrabiņš)

Foto: No skoliņas arhīva

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti