Dalies:

Latviešu skola Stambulā - izaicinājums atšķirīgā kultūrvidē

Latviešu skola Stambulā - izaicinājums atšķirīgā kultūrvidē
Publicitātes foto
  • 31. Jul. 2019

Viena no jaunākājām diasporām ir izveidojusies Turcijā, kur šobrīd dzīvo ap 100 iebraucēju no Latvijas. Lielākā latviešu koncentrācija ir Stambulā, tur jau ceturto gadu darbojas latviešu skola “Pipariņi”.

Stambulas latviešu skolas “Pipariņi” skolotāja Skaidrīte Dzene stāsta par skolas rašanās vēsturi, kultūras sadursmēm un Turcijā dzīvojošo latviešu motivāciju mācīt savus bērnus latviskās tradīcijās.

Turcijā ir viena no jaunākajām diasporām, cik latviešu tur dzīvo?

Lasītākās ziņas valstī

Mēs vienmēr minam, dažreiz par daudz uzminam, es teiktu, ka ir 100 ģimenes, visu laiku notiek kustība. Stambulā ir visvairāk cilvēku no Latvijas. Ģimenēs, kurās ir bērni, lielākoties sievietes ir ieprecējušies Turcijā, tāpēc maz vīriešu, galvenokārt sievietes no Latvijas. Iebraukšanas iemesi ir arī studijas. Jā, jauna diaspora. Laikā, kad ir atvērtas robežas, iespējama ceļošana, cilvēki satiekas, dibina ģimenes.

Ja uz Lielbritāniju lielākoties dodas peļņas, labāka darba meklējumos, tad ieceļošana Turcijā galvenokārt saistīta ar ģimeni. Man bija vieglāk atstāt savus darbus un pārcelties uz Turciju, lai atbalstītu vīru.

Ir ģimenes, kuras veidojas, ieprecoties Turcijā, bet pēc laika ģimene aizbrauc uz Latviju dzīvot.

Kā tapa “Pipariņš”?

Skola sāks ceturto sezonu, trīs jau esam veiksmīgi pavadījuši. Kļūstam pieredzējušāki. Sākumā bija lielāks uzrāviens, tāds ar “uh”, bija liela interese  - 15 bērni. Skolā mācās bērni no 3 līdz 10 gadiem, tagad ir 10 bērni. Bija viena skolotāja, kura sāka darbu, pielāgojām kopā programmu, stundu skaitu iespējamām nodarbībām, divas reizes mēnesī tiekamies. Lielākais izaicinājums valodas jomā ir dažādās valodas zināšanas, mēs tagad strādājam divos valodu līmeņos.

Pats svarīgākais no latviskā skolas programmā ir gadskārtu ritms. Valodai un tradīcijām pieejam no dzīvesziņas skatpunkta. Mēs dzīvojam musulmaņu valstī, tur citi svētki, akcenti un izpratne par visu. Skolā bērni gūst priekšstatu par to, kas ir  Ziemassvētki, Jāņi, Lieldienas, Mārtiņi. Mācību programmā jāieliek cits skatījums uz notikumiem - kas citās valstīs notiek citādi. Bērniem, kuri biežāk brauc uz Latviju, tas nav nekas jauns, jo ģimenēs ir Lieldienas ar olu krāsošanu un Ziemassvētki ar eglīti, bet bērniem, kuri nāk no musulmaņu ģimenēm, kur reliģijai ir ietekmējošā loma, tas ir jaunums. Tad mēs Ziemassvētkus rādām kā ziemas saulgriežus, ne Jēzus dzimšanas svētkus, Lieldienās svinam pavasara mošanos un pavasara saulgriežus, tāpēc arī visi pieejamie mācību materiāli jāpielāgo, ja nepieciešams, jāpārstrādā mūsu situācijai.

Vai latviskās dzīvesziņas jauktajās laulībās tiek pieņemtas un ģimenes atbalsta abu kultūru un valodu apgūšanu?

Ir ģimenes, kuras uzskata, ka nevajag mācīties, jo nav droši vienai sievai ar bērnu doties uz skolu, piemēram, ja ģimenei nav auto; ir ģimenes, kurās nevēlas otru valodu, turpretī citās ģimenēs arī otra puse vēlas valodu mācīties. Ir ģimenes, kuras skolā mācās, bet nepiedalās, piemēram, Lieldienu pasākumos, lai bērnu nemulsinātu, citā ģimenē tieši vīrs māca, lai bērni uzzina gan to, kas ir Ziemassvētki, gan to, kas ir Ramadans.

Turcijā ir milzu patriotisms, un es jūtu, ka mēs nevaram iedot pretī tieši tādu pašu patriotismu no latviskās puses.

Vēlme būt kopā ar citiem latviešiem ir svarīgākā motivācija, bet tajā ir nepieciešams arī vīra atbalsts.

Vecākiem jābūt motivētiem, svarīgi, lai bērniem skolā patiktu, tad bērns prasīs vecākiem, lai ved uz skolu, un tas motivēs ģimeni.

Vairāk lsm.lv

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti