Dalies:

Latviešu pensionāri Toronto iesāk gadu ar laba vēlējumiem un skaistu koncertu

Latviešu pensionāri Toronto iesāk gadu ar laba vēlējumiem un skaistu koncertu
  • 26. Jan. 2020

„Laimīgu Jauno gadu”, „Spēku, prieku, veselību!” – skanēja laba vēlējumi, Toronto pensionāriem sanākot uz 2020. gada pirmo saietu 9. janvārī. Dzirdams bija arī vislabākais vēlējums: „Dieva svētību Jaunajā gadā!” Ja kādam tā ir, tad viss pārējais nāk pats no sevis!

Auseklis Zaķis novēlēja visiem laimīgu Jauno gadu, kaut gan gads ir sācies ar sēru vēsti: pēdējo dažu dienu laikā no mums ir sķīrušies divi apvienības biedri. Skumstot novēlam viņiem vieglas smiltis. Lai mūsu skaits nesamazinātos, aicināsim jaunus biedrus! Auseklis arī atgādināja, ka pilnsapulces dienā, kā parasti, biedru naudu samaksājušiem pensionāriem būs brīvas pusdienas. Tiem, kas vēlas braukt uz Šova festivālu, japieteicas pie Andŗa Liepiņa.

Ar labiem vēlējumiem savu stāstāmo sāka arī Gunta Dreifelde, kuŗai esot pozitīva sajūta par 2020. gadu. Viņa izteica pateicību Lienei Martinsonei, kuŗa pensionāru programmas vadījusi veselus 40 gadus. Jā, šodienas programma nebija avīzē, Gunta vainoja sevi un savu jaunās metodes telefonu. Iesākto iepazīstināšanas virkni viņa turpināšot nākamā saietā.

Lasītākās ziņas valstī

Šodienas programmā bija Latvijas Akadēmiskā koŗa „Latvija” Otavas koncerta pirmā daļa. Šis ir profesionāls koris, pastāv jau 77 gadus, kaut gan tā dziedātājiem vēl ilgi jagaida līdz šādam gadu skaitam. Tas ir ieguvis starptautisku atzinību, un pagājušā gadā ar diriģentu Māri Sirmo devās koncertturnejā uz Kanadu. Video redzējām un dzirdējām pusi no koncerta Otavā.

Pirmās četras dziesmas ievadīja mazliet reliģisku noskaņu ar tekstiem latīņu valodā. Tad sekoja latviešu komponistu Jāņa Kalniņa, Tālivalda Ķeniņa u.c. skaņdarbi ar latviešu dzejnieku tekstiem, kā arī pāris igauņu skaņražu darbi.

Koristiem ir tik tīras un skanīgas balsis, ka, liekas, katrs no viņiem varētu sniegt solo koncertu. Ar nepacietību gaidīsim koncerta otru daļu.

Mūzikāls baudījums

Atklājot Toronto pensionāru 16. janvāŗa saietu, valdes priekšsēdis Aauseklis Zaķis ar prieku ziņoja, ka apvienības biedru skaits atkal mazliet palielinājies, jo mūsu saimei pievienojusies Linda Lazda. Apsveicam! Auseklis tālāk atgādināja par Latvijas Universitātes 100 gadu pastāvēšanas atceres sarīkojumu svētdien Centrā, kā arī pieminēja brīvās pusdienas pensionāru apvienības pilnsapulces dienā kā kārdinājumu ierasties. Datums gan vēl netika paziņots.

Gunta Dreifelde ziņoja, ka nākamais saiets būšot veltīts Draudzīgā aicinājuma ierosmei ar Centra bibliotēkāri Aiju Zichmani. Gunta turpināja savu iepazīstināšanas programmu. Šoreiz viņas skats apstājās pie Kārinas Alksnis, par kuŗu īsumā pastāstīja viņas vedekla Sue. Otrs Guntas „upuris” bija Aleksandrs Visvaldis Šķepasts, dzimis un uzaudzis Daugavpilī. Jautājumam, vai viņu īsumā sauc par Sašu, kā tas parasts ar Aleksandriem, viņš atbildēja noraidoši. Bet par Valdi gan viņu saucot!

Programma bija Latvijas Valsts akadēmiskā koŗa „Latvija” Otavas koncerta otra daļa ar māksliniecisko vadītāju un diriģentu Māri Sirmo. Kā pirmās šodien bija divas Riharda Dubras kompozicijas: „O, magnum mysterium” un „Tu skaisto Dīva dorza roze”. Nākošais komponists bija Ēriks Ešenvalds, par kuŗu Gunta vispirms pastāstīja, ka viņš studējis kompoziciju Oksfordā, bet maģistra gradu ieguvis Latvijas Universitātē. Pirmais viņa darbs bija „Gaismas upes”, tad sekoja divu sāmu tautasdziesmu apdares. Gunta stāstīja par sāmiem, kas pieder somuugru etniskam celmam, bet tagad ir izkaisīti pa visu pasauli bez savas zemes, savas valsts. Baltijas jūrā gan ir sala, ko mēs saucam par Sāmsalu, bet tas ir tikai tai dotais latviskais nosaukums. Ja nu visas pasaules sāmi apvienotos un pieprasītu pasaulei to atzīt par viņu tēvzemi, kas zina... Aizmirsts nebija arī Tālivaldis Ķeniņš un viņa „Svešie dārzi”, bet mums svešs bija Eriks Vitakrs (Eric Whitacre) ar „Leonardo sapņo par savu lidmašīnu” (Leonardo dreams of his flying machine).

Divu komponistu atšķirīgo pieeju tam pašam tematam varējām dzirdēt klausoties Mortena Lauridsena „O magnum mysterium” un salīdzinot to ar Dubras darbu, kaut gan jāatzīst, ka visā pilnībā to varēja darīt tikai tie, kas paši dzīvo mūzikas pasaulē.

Koncerts beidzās ar igauņu komponista Veljo Turmisa „Dzelzs apvārdošanu” no eposa „Kalevala” devītās nodaļas.          

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā" 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti