Dalies:

Latviešu kultūra un Pasaules latviešu kultūras konference

Latviešu kultūra un Pasaules latviešu kultūras konference
Latvijas Radio
  • 29. Sep. 2019

Konference notiek 29. un 30. septembrī Cēsu koncertzālē, un to rīko Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) sadarbībā ar Kultūras ministriju un Cēsu pilsētas domi. Pie viena diskusiju galda satikušās dažādu kultūras un mākslas nozaru personības, lai spriestu par tieši latviešiem aktuālām kultūras norisēm kā Latvijā, tā ārvalstīs. 

Konferences laikā plānotas četras diskusijas: Latviskā identitāte 21. gadsimta realitātē; Latviešu vizuālā māksla pasaulē - krustpunkti starp globālo un nacionālo; Dziesma un deja - latviskās piederības sajūtas kods: Dziesmusvētku tradīcijas attīstība ārzemēs; Latviešu mūzikas jaunrade pasaulē - akadēmiskās mūzikas skaņražu daiļraides konteksti un vadtēmas vēsturiskajā griezumā un mūsdienās.

PBLA Kultūras fonda valdes priekšsēdis Juris Ķeniņš (Kanāda) raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts stāsta, ka šāda konference tiek rīkota ik pa pāris gadiem. Tās mērķis - ne tikai iepazīstināt Latvijas latviešus ar diasporas latviešu kultūras aktualitātēm, bet pārrunāt arī dažādus tematus, piemēram Kultūras dienas vai Dziesmu svētkus, kas šogad notika Kanādā, Austrālijā, Īrijā un Brazīlijā - tātad ir iemesls  pārrunāt Dziesmu svētku attīstību gan Latvijā, gan ārpus tās. 

Lasītākās ziņas

Toronto Latviešu koncertapvienības valdes priekšsēdis Artūrs Jansons (Kanāda) teic, ka diskusijas par Dziesmu svētku attīstību ir ļoti svarīgas, jo Dziesmu svētki nav tikai mūzika, tiem ir arī politiska un sabiedriska nozīme. 

Amerikas Latviešu apvienības (ALA) kultūras nozares vadītāja Līga Ejupe īpaši uzsver diskusijas par identitāres jautājumiem, jo kultūra un identitāte ir savā starpā saistītas, tās nevar vienu no otras atdalīt. Tiem, kas dzīvo ārpus Latvijas, kultūra bieži ir arī identitāte. 

L. Ejupe teic, ka katram latvietim diasporā pienāk brīdis, kad viņam jāizvēlas, vai viņš turpmāk gribēs būt latvietis vai nē. Viņa uzsver, ka latvietība nav atkarīga no pilsonības. 

Arī Lielbritānijas Latviešu dokumentācijas centra un arhīva vadītāja, Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā Kultūras dokumentācijas nozares vadītāja Inese Auziņa-Smita uzsver, cik svarīgas ir diskusijas par latvisko identitāti. Tomēr viņa nožēlo, ka konferencē nav ieplānotas atsevišķas diskusijas par kultūras mantojuma saglabāšanu, kā arī par literatūru un valodu. 

I. Auziņa-Smita uzskata, ka svarīgi ir saglabāt ne tikai to, kas bijis mūsu priekštečiem, bet arī izveidot sistēmu, kas modernā veidā saglabātu to informāciju (nevis materiālus), kas rodas mūsdienās. Diasporas biedrības, skoliņas, teātri u.c. - gandrīz visi darbojas virtuālā vidē. Ja pēc 20 gadiem kāds gribētu rakstīt Lielbritānijas latviešu diasporas vēsturi, tad vai to varētu izdarīt no Facebook bildītēm? 

Latvijas Nacionālā bibliotēka šobrīd pēc izvēles principa internetā vāc materiālus par Latviju un latviešiem. Būtu labi, ja tādā veidā varētu arī vākt informāciju par diasporas latviešu organizācijām.

Līga Ejupe (ASV) piebilst, ka ASV, Vašingtonā, Kongresa bibliotēkas arhīvā, ir izveidota jauna nodaļa, kas vāc interneta tvītus, instagrammas, blogus. 

Eiropas Latviešu apvienības pārstāve PBLA valdē Karolīna Zobens-East (Lielbritānija) teic, ka kultūras saite ar Latviju diasporā ir ļoti svarīga, jo kultūra cilvēkiem dod iespēju justies tuvu ne tikai Latvijai, bet arī latviešiem. Ja cilvēks, piemēram, Lielbritānijā pievienojas latviešu korim, deju vai folkloras kopai, viņam uzreiz rodas saikne ar Latviju un latviešiem, aug viņa patriotisms. Vēl svarīgāk, ja Lielbritānijas kori un deju kopas var piedalīties svētkos Latvijā, jo tad viņiem rodas vēl lielāks iemesls nākt un piedalīties.

Svarīgi, ka latviešu organizācijām, piemēram, Daugavas vanagiem, pieder savi īpašumi, kur var notikt latviešu pasākumi. Līdz ar to latviešu kopām par saviem sarīkojumiem nav jāmaksā milzīga nauda. Tāpēc latviešu biedrībām un fondiem latvietības uzturēšanā ir liela nozīme. 

Runājot par kultūrvidi, ko apdzīvo diaspora, Latvijas Kultūras akadēmijas doktorante Ilze Upatniece (Vācija) stāsta par pētījumu, kuru veic sava promocijas darba ietvaros. Tajā pirmoreiz ir aptaujāti diasporas radošie profesionāļi gan Eiropā, gan pasaulē. Kaut gan anketēšana vēl nav noslēgusies, tomēr patlaban 40 % respondentu teic, ka pēdējos trīs gados viņi ir iesaistījušies dažādos kultūras projektos Latvijā. Savukārt 80 % no aptaujātajiem saka, ka viņiem būtu vēlme iesaistīties šādos procesos. Iespējams, ka interese iesaistīties ir lielāka par iespējām to darīt. 

Šī aptauja ir pirmais solis uz interneta platformu, kur radošās personības varētu tīkloties un apmainīties ar informāciju. 31. oktobrī un 1. novembrī Berlīnē notiks pirmais radošās diasporas sadarbības forums. Šis forums, pirmkārt, paredzēts radošajiem diasporas profesionāļiem, bet, otrkārt, ļoti lielā mērā - Latvijas kultūrpolitikas un kultūrizglītības veidotājiem, kā arī dažādu mākslas nozaru pasākumu producentiem, tā veidojot pēc iespējas lielāku ilgtermiņa sadarbību visām iesaistītajām pusēm.

 

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti