Dalies:

Latviešu kredītsabiedrība Toronto meklē jaunus ceļus

Latviešu kredītsabiedrība Toronto meklē jaunus ceļus
Laikraksts "Latvija Amērikā"
  • 07. Jul. 2019

Toronto Latviešu kredītsabiedrības Toronto ikgadējā gada sapulcē 19. jūnijā Latviešu Centrā Toronto kredītsabiedrības biedri uzzināja par pārmaiņām un jaunumiem kredītsabiedrības nākotnē.

Tā kā valdes priekšsēdis Juris Steprāns sapulcē nevarēja piedalīties, to vadīja vicepriekšsēdis Kārlis Vasarājs, nolasot arī valdes ziņojumu. Kredītsabiedrības sešdesmitais darbības gads ir bijis sekmīgs, to noslēdzot ar 40,000 $ peļņu. Aizvadītajā gadā biedriem izmaksāts 1.35 % no kontu atlikumiem pirmajā pusgadā un 1.50 % otrā pusgadā, kopsummā 509,000 $.

Kredītsabiedrības pamatkapitāls ir 4.7 miljoni $, kas ir 9.9 % no kredītiestādes aktīviem jeb divas reizes vairāk nekā noteikts likumā. Kārlis Vasarājs vērsa uzmanību, ka tas nozīmē, ka kredītsabiedrībai būtu vēlams izsniegt vairāk hipotēku.

Lasītākās ziņas valstī

Kredītsabiedrības debetkartes ir iecienītas, lai veiktu pirkumus veikalos vai izņemtu naudu no bankomātiem Kanadā vai kādā citā valstī.

Pēdējā desmitgadē, pieaugot konkurencei aizdevumu un noguldījumu nozarē, kā arī pieaugot normatīvajām prasībām, mazās kredītsabiedrības vai nu tiek slēgtas, vai arī domā par izmaiņām to darbībā. Apvienošanās ar lietuviešu kredītsabiedrību “Parama” nenotika, toties valdes priekšsēdis savā ziņojumā vēsta, ka kredītsabiedrība 26. aprīlī ir parakstījusi vienošanos ar Igauņu kredītsabiedrību par apvienošanās procesa sākšanu.

Arī kredītsabiedrības pārvaldnieks Andris Lagzdiņš ir apmierināts ar kredītsabiedrības finansiālās stabilitātes augšanu. Iepriekšējā gada ienākumu kopsumma no aizdevumiem un ieguldījumiem sasniedza 1,639,781 $ . Biedriem izmaksāti 543,632 $ par noguldījumiem LKS krājkontos, rezultātā iegūstot bruto peļņu 1,096,129 $ . Kopējie kredītsabiedrības gada izdevumi ir samazinājušies par 1.3 procentpunktiem.

Vēl arvien ļoti populāri ir naudas pārskaitījumi uz jebkuru banku Latvijā. Biedru sūtījumi iepriekšējā gadā sasniedza 2,700,000 $ . Kopš 1996. gada uz Latviju pārskaitīti 98,400,000 $ .

Aizdevumu pārzine Inga Irbeniece ziņoja, ka pagājušā darbības gadā piešķirti 15 aizdevumi 7,646,700 $ apmērā, noraidīti 4 aizdevumi.

Revīzijas komisija ir apmierināta ar valdes darbu un komisijas priekšsēdis Vilis Miklaševičs ziņo, ka nepastāv neizpildīti komisijas ieteikumi valdei vai pārvaldniekam.

Ārējais revidents Joe Bates no auditoru kompanijas MNP LLP kārtējo reizi uzteica kredītsabiedrības darbu. Viņa vērtējumam piekrita arī iekšējais revidents Rick Belsby.

Šogad pārvēlami četri kredītsabiedrības valdes locekļi  Aleks Jaunkalns, Arnolds Smiltnieks, Juris Steprāns un Kārlis Vasarājs. Viņi visi piekrīt turpināt darbu, un, tā kā neviens cits kandidāts nebija, tad visi tika pārvēlēti ar aklamāciju.

Arī iepriekšējie revidenti pēc revīzijas komisijas ieteikuma vienbalsīgi tika apstiprināti atkal vienam gadam.

Lielākās pārrunas izvērtās par turpmāko darbību. Kārlis Vasarājs paskaidroja par apvienošanās sarunām gan ar lietuviešu, gan igauņu kreditsabiedrībām. Tagad sarunās ar igauņiem tiek pieaicināts arī konsultants, kas ļoti palīdz izrunāt nepieciešamos jautājumus. Ir cerība, ka ar šo apvienošanos un digitālās bankošanās iespējām kredītsabiedrību varētu lietot arī latvieši ārpus lielākiem centriem. Vēl nav skaidri zināms, vai apvienošanās notiks, bet process notiek. Ja viss ritēs, kā cerēts, tad rudenī būs jāsasauc īpaša biedru sapulce, kas balsos par apvienošanos. Latviešu kredītsabiedrības mērķis ir turpināt nodrošināt augstas kvalitātes apkalpošanu, to darot latviešu valodā.

Jānis Grinvalds darbinieku un sabiedrisko attiecību komitejas uzdevumā sniedza divus svarīgus ziņojums. Pēc 40 nostrādātiem gadiem kreditsabiedrību nozarē un 31 gada nostrādāta Latviešu kredītsabiedrībā ar 31. decembri pensijā aiziet kredītsabiedrības pārvaldnieks Andris Lagzdiņš. Tikko ir parakstīts līgums ar Mārtiņu Gaidi, kas ar 9. jūliju pārņems pārvaldnieka amatu un turpinās kredītsabiedrību apvienošanās procesu. Jānis Grinvalds novēlēja Andrim patīkamu pelnīto atpūtu un Mārtiņam veiksmi jaunajā amatā.

Uz jautājumu, kas notiks, ja kredītsabiedrību apvienošanās nenotiks, kāda būs kredītsabiedrības nākotne, Kārlis Vasarājs paskaidro, ka ir plāns arī tādam scenārijam. Pirmkārt, kredītsabiedrība būs jāatver vairāk biedriem, ne tikai latviešiem. Otrkārt, jāpāriet arī uz strādāšanu digitālā platformā. Noteikti jāmeklē veidi, kā izdot vairāk hipotēkas, jo mēs varam to atļauties. Tātad, arī ja kredītsabiedrības neapvienosies, latviešu kredītsabiedrības mērķis ir augt.

Gada sapulces noslēgumā ar kliņģeri un šampanieti tika atzīmēta kredītsabiedrības 60 gadu jubileja, vēlot vēl daudz veiksmīgus gadus!

Autors: Vita Gaiķe

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu " Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti