Dalies:

Latviešu kaŗavīra stāsts - Dienas gaismā celts Robertam Dāvīdam Timermanim veltīts literārs piemineklis

Latviešu kaŗavīra stāsts - Dienas gaismā celts Robertam Dāvīdam Timermanim veltīts literārs piemineklis
  • 02. Feb. 2020

Gada sākumā Latvijas Kara muzejā atvērta jauna vēstures lappuse. Tur prezentēta Latvijas Universitātes (LU) vēsturnieku sarakstīta grāmata "Latviešu karavīra stāsts: Roberts Dāvīds Timermanis (1909-1945)". Tā vēsta par Austrālijas latvieša, LU fonda mecenāta Eigita Dāvja Timermaņa (Gogas) tēvu – nacionālās pretošanās kustības dalībnieku. 

Grāmatas lasītājiem būs iespēja iepazīt LU absolventu Robertu D. Timermani, kā arī izsekot viņa dzīvesstāstam no iestāšanās Kara skolā līdz pat Otrajam pasaules karam un darbībai pēckara nacionālo partizānu kustībā – pēdējam elpas vilcienam.


Eigits Dāvis Timermanis ar dzīvesbiedri Māru grāmatas atvēršanā Latvijas Kaŗa mūzejā.

Pasākumu vadītājs, divkārtējais LU fonda stipendiāts, LU Vēstures un filozofijas fakultātes vēstures students Jēkabs Akermanis uzsvēra, ka grāmatā aprakstītais ir apliecinājums, ka sarežģītie vēstures līkloči visspilgtāk atspoguļojas tieši cilvēku likteņos un dzīvesstāstos. Kā iesākot, tā noslēdzot grāmatas atvēršanas svētkus, vīru kopa “Vilki” sniedza pasākumam īpašu noskaņu, izpildot karavīru dziesmas. Arī viņi savulaik ir ieguvuši mecenāta E. D. Timermaņa atbalstu. 

Lasītākās ziņas valstī

Jauns ceļš uz Latvijas vēstures sapratni

LU fonda valdes priekšsēdētājs prof. emer. Ivars Lācis uzrunāja pasākuma viesus ar patriotisku atziņu: “Grāmatas galvenā varoņa Timermaņa dzīvē bija posms, par kuru bija vērts runāt, rakstīt un domāt. Ikviens mūsu nelielās kopienas pārstāvju darbs, ja tas ir darīts godīgi, atbildīgi, īstajā brīdī un līdz galam, ir kaut kas no mūsu Latvijas 100 gadiem. Atcerēsimies to un izturēsimies ar cieņu un godaprātu pret savu laiku un savām iespējām!”

Grāmata tapusi ar LU Akadēmiskā apgāda atbalstu. Tā direktore Aija Rozenšteine savā runā uzsvēra, ka grāmatas tapšanas procesā iesaistītie cilvēki savu darbu ir darījuši no sirds, un to var just. Rozenšteine novēlēja grāmatai labu lasītāju.

Latvijas Kara muzeja direktore Aija Fleija dalījās priekā, ka muzeja sienās Austrālijas latviešu – Eigita D. Timermaņa un Jāņa R. Vējiņa (1926-2012) – vārdi ir izskanējuši bieži. Ar saviem projektiem aktīvie tautieši organizējuši grāmatu izdošanu, tādējādi apliecinot, ka ir patiesi patrioti. Caur notikumu līdzdalībnieku stāstiem ir pavēries jauns ceļš uz Latvijas vēstures sapratni un iedziļināšanos šajā zinātnes laikā.

Caur latviešu karavīra dzīves prizmu


Grāmatas autori - LU vēsturnieki prof. Dr.hist. Ēriks Jēkabsons (pa labi) un Mg.hist. Reinis Ratnieks.

Grāmatas autori ir LU vēsturnieki – Trešās šķiras Triju zvaigžņu ordeņa saņēmējs prof. Dr.hist.Ēriks Jēkabsons un Mg.hist. Reinis Ratnieks. Abi ieskicēja grāmatas tapšanas nianses un uzsvēra, ka grāmata apraksta laiku, kad mēs – Latvija un latvieši – atradāmies vēstures krustcelēs. “Skatoties caur viena cilvēka un viņa līdzcilvēku dzīves prizmu cīņā pret padomju okupāciju, parādījās īpašības, kas vieno visus Latvijas nacionālos partizānus – mērķtiecīgums, cīņas gars, dzimtenes mīlestība, ko Roberts Timermanis parādīja līdz savai mūža pēdējai dienai,” tā autors Ratnieks. Vēsturnieks turpināja: “Atklāta kaut vai neliela, bet nozīmīga daļa no Latvijas vēstures, kas mūsu tautai ir ļoti būtiska un ļaus paskatīties plašāk uz mūsu vēsturi. Paldies partizāniem par viņu parādīto raksturu un turēšanos ļoti sarežģītajos apstākļos! Viņi bija saules stari Latvijai šai tumšajā un ļoti grūtajā laikā.” Projektu administrēja LU fonds.

Noslēgumā grāmatas mecenāts, galvenā varoņa dēls Goga dalījās ar savām atmiņām, kas veidojušās pirms 80 gadiem. “Cilvēks turpina dzīvot, kamēr vien tautā viņu atceras. Okupācijas režīms ilgu laiku bija “veiksmīgi” izdzēsis mana tēta atmiņu. Mēs neko nevarējām uzzināt vairāk nekā 40 gadu. Viņš vienkārši bija pazudis. Es vienmēr būšu parādnieks savam tētim un tūkstošiem citu, kuri gāja šo ceļu,” sacīja Eigits Timermanis.

Pasākumu plašā lokā apmeklēja Timermaņu dzimtas pārstāvji. Goga atzina, ka šis esot bijis lielākais saiets līdz šim. Grāmata nav paredzēta tirdzniecībai, bet ir pieejama LU bibliotēkās vai pret ziedojumu LU fonda birojā.

Autore: Brigita Zutere

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti