Dalies:

Latviešu iluzioniste Pecolli: Ja tu spēj to iztēloties, tu spēj to izdarīt

Latviešu iluzioniste Pecolli: Ja tu spēj to iztēloties, tu spēj to izdarīt
Foto: Publicitātes attēls
  • 12. Mar. 2020

Iluzionisms nav tikai melna cepure, balts trusītis un baloži, smejoties saka iluzioniste un māksliniece Dace Pecolli. Viņa kopā ar vīru Enriko Pecolli jau ceturtdaļgadsimtu ir tandēms dzīvē un uz skatuves, un pašu spēkiem iekarojuši pasaules skatītāju mīlestību. Pašreiz Pecolli ar trupu ir tūrē ASV. Intervijā latviesi.com Dace stāsta par latviešu auditoriju kā augstāko mērauklu izrādes kvalitātei, par vajadzību ļauties sapņošanai un cirka pasaules “zelta vidusceļa” meklējumiem starp tradīcijām un moderno.

Dace Pecolli pēc izglītības ir pedagoģe, taču pirms 25 gadiem lielā mīlestība - Boloņas universitātes doktors aktiermeistarībā, režijā un teātra vēsturē Enriko Pecolli – ieveda iluzionisma pasaulē. Kopš tā brīža abi kopā radījuši maģisku ceļojumu sev un skatītājiem. Pirmos 15 gadus viņi uzstājās kā duets, bet tad saprata – laiks augt. Izveidoja starptautisku trupu un lielformāta cirka uzvedumu “Underwater Bubble Show”. Ar šo un citiem uzvedumiem apbraukātas 76 pasaules valstis.

Lasītākās ziņas

Stāstot par savu darbu, Dace bieži joko un smejas. No viņas burtiski plūst enerģija. Turklāt tā tiek ielikta ne tikai profesionālajā jomā, bet “arī stādot, audzējot un ravējot”.

“Esam lieli darba rūķi,” smej Dace, stāstot par neizsīkstošu vēlmi radīt – dažādās dzīves jomās.

Panākumu atslēga – ideālais partneris

“Cilvēki, kuri mūs labi pazīst, saka, ka mūsu lielais spēks ir tieši vienotībā un sadarbībā. Mēs esam kā alķīmisks motors, kas visu laiku viens otru uzmundrina, iedvesmo un ļoti radoši un efektīvi darbojas un iet uz priekšu,” stāsta māksliniece, “Mums vienmēr ir paticis sapņot un savus sapņus realizēt. Līdz šim mums tas ir izdevies. Esam realizējuši pat savas trakākās fantāzijas. Un tas ir brīnumainākais šajā dzīvē – ja tu par to spēj domāt, tad tu to vari arī izdarīt. Ķeries tik klāt!”

Šo 25 gadu laikā Dace un Enriko strādājuši ar visdažādākajiem iluzionisma žanriem – gan ar komisko iluzionismu, gan ar mikro maģiju, gan lielajām skatuves ilūzijām, gan ar mentālo maģiju. Sava līdz šim lielākā, piecpadsmit gadus lolotā sapņa piepildījums Dacei un Enriko būs šī gada oktobrī.

“Tikko esam iegādājušies bijušo kinoteātri “Liesma” Rīgā, kas ir aiz Gaismas pils. Šis bijušais kinoteātris taps par Iluzionustu Pecolli maģisko muzeju-teātri “Mystero”,” atklāj Dace, “Piecpadsmit gadu laikā esam sakrājuši lielu privātu kolekciju ar burvju mākslas priekšmetiem. Muzejs būs interaktīvs, kur cilvēki varēs paši izmēģināt dažādus burvju mākslas brīnumus. Mums būs teātris ar 300 skatītāju sēdvietām, kur regulāri notiks augstas klases iluzionistu priekšnesumi. Būs arī burvju triku veikaliņš. Būs arī korporatīvie pasākumi, kursi un semināri.”

Pecolli pārim vienmēr paticis darīt lietas, ko nedara citi.

“Ja kāds pagūst īstenot mūsu ideju pirmais, mēs aiz respekta pret viņu šo ideju atmetam un meklējam kaut ko jaunu. Šobrīt tapis scenārijs jau trešajai lielformāta cirka izrādei, ko veidosim kopā ar slavenu itāļu klaunu,” stāsta Dace, “Rutīna? Mēs nezinām, kas ir rutīna. Mums ideju ir pārpārēm un visi darbi ir saplānoti divus gadus uz priekšu.”

Latvijas publika – kvalitātes latiņa un “sūrākais” tests

No visām publikām latvieši ir visskeptiskākie un prasīgākie. Tāpēc jaunās izrādes vienmēr vispirms tiek izrādītas Latvijā.

“Ne jau skeptiķi negatīvā ziņā, bet latviešiem tā latiņa ir tik augstu uzlikta, ka viņi sakrustos rokas: “Paskatīsimies, paskatīsimies, kā tu mūs pārsteigsi.” Ja izdodas pārsteigt, iepriecināt, izsmīdināt un iesaistīt latvieti, tad es zinu, ka visur citur šī izrāde aizies kā pa sviestu.”

Agrāk Dacei šķitis, ka visatsaucīgākā un enerģiskākā publika ir ASV. Tad viņus pārspējuši alžīrieši, kurus izkonkurējuši taivānieši ar visskaļāko spiegšanu un vētrainākajiem aplausiem. Līdz brīdim, kad Pecolli trupa paviesojās Kolumbijā.

“Kolumbijā tomēr ir viskarstasinīgākā publika. Šobrīd mūsu topa pašā virsotnē ir Kolumbijas skatītāji. Tad, kad mēs uzstājāmies Kolumbijas teātra festivālā – pasaulē trešais lielākais teātra mākslas festivāls – bija tik liels pieprasījums, ka festivāla organizatori palūdza mums palikt vēl uz piecām papildizrādēm,” atceras Dace.

Ievest cilvēkus priekpilnā zemūdens pasaulē

“Mēs pirms 8 gadiem iestudējām izrādi “The Underwater Bubble Show”, kurā salikām kopā visu savu pieredzi darbā ar iluzionismu, ziepju burbuļiem un specefektiem. Piesaistījām arī citus māksliniekus – cirka māksliniekus, aktierus un mūziķus, lai šī izrāda būtu interesanta, dažādu skatuves mākslu pārstāvēta. Piemēram, mūsu izrādē galvenais tēls – Misters B – ir “Rīgas pantomīma” labākais mākslinieks Pēteris Rimšs,” stāsta Dace.

Zvaigzne izrādē ir arī Valērijs Komisarenko – kontorsionists jeb “elastīgais cilvēks”. 

“Viņš ir augumā garš puisis, pie diviem metriem. Un viņš ir neticamā ātrumā, dažās sekundēs ielien mazā caurspīdīgā kastītē un aiztasa vēl ciet vāciņu. Tas pārspēj Ginesa rekordu, taču nav oficiāli reģistrēts, jo reģistrācija ir sasodīti dārga...” teic Dace.

Paši Pecolli izrādē uzstājas ar burvju trikiem un ziepju burbuļiem, Dace izrādes laikā veido smilšu gleznas. Komanda ir laika gaitā mainījusies. Tajā ir ne vien daudz latviešu, bet arī mākslinieki no Francijas, Ukrainas, Polijas un Krievijas. Tērpus izrādei ir veidojusi latviešu māksliniece Elita Patmalniece.

Ar šo izrādi Pecolli trupa uzstājusies 22 pasaules valstīs, un 2018.gadā no pasaulē lielākas iluzionistu asociācijas tā saņēmusi balvu kā labākā izrāde ģimenēm.

Cirka attīstība – balansēšana uz zelta robežas

Pārmaiņas cirka pasaulē un aizliegums izmantot savvaļas dzīvniekus, kas noteikts daudzviet pasaulē, arī Latvijā, ir delikāta tēma, atzīst māksliniece.

“Protams, ka tās izsenis ir cirka tradīcijas – uzstāties ar eksotiskiem dzīvniekiem. No vienas puses, tas ir interesanti. Cilvēki varbūt pirmo un pēdējo reizi mūžā redz kādus interesantus dzīvniekus. Bet no otras puses, ja dresūra tiešām notiek sadistiski, tad, protams, es arī neesmu par to, ka lācim ir ar varu jāmāca braukt uz vienriteņa,” saka Dace, “Jautājums, vai tas, ka ir šāds aizliegums, ir 100% pareizi – varbūt jā, bet varbūt tomēr arī varēja vairāk kontrolēt, kā dzīvnieki dzīvo.”

Viņasprāt, savvaļas dzīvnieku imantošana cirkā bija lemta iznīcībai cita iemesla dēļ – eksotisku dzīvnieku uzturēšana pēc visām labturības prasībām kļūst aizvien dārgāka un aizvien mazāk cirka mākslinieku to varētu atļauties.

Par to, kas jaunās Rīgas cirka komandas vadībā stājies savvaļas dzīvnieku vietā, Pecolli pāris nav lielā sajūsmā. 

“Nedaudz nonivelējums un haltūra,” visai skarbi vērtē Dace, “Rīgā šobrīd viennozīmīgi tiek attīstīts un popularizēts mūsdienīgais cirks, kur izrādes ne vienmēr ir atbilstošas ģimenes auditorijai. Ļoti bieži tur mēģina kaut kādas sociālas un citas tēmas bīdīt cauri. Līdz ar to priekšnesumam vairs nav nekāda cita – mākslinieka cienīga meistarības līmeņa. Arī estētiskais baudījums nav nekāds.”

Viņas ieskatā cirka mākslas attīstība ir balansā starp klasiskām tradīcijām un modernām vēsmām.

“Ja iet to ceļu, ka atsakās no dzīvniekiem [cirkā], tad ir tomēr jānotur tās klasiskā cirka vērtīgākās lietas, pievienojot kaut ko modernu, mūsdienīgu redzējumu. Un tad var to visu estētiski, skaisti apvienot. Spilgts piemērs šādam “jaunā cirka” formātam ir “Cirque du Soleil” – Kanādas “Saules cirks”, kurā ir gan augsts profesionālais, tehniskais līmenis, gan skaists estētiskais baudījums un mūsdienu tehnoloģijas, dažādi specefekti.”

Tas ir virziens, uz kuru savās izrādēs tiecas arī Dace un Enriko. Otra mēraukla – lai izrāde nezaudē ģimeniskumu, iespēju to vienlīdz izbaudīt visām paaudzēm. To sabalansēt arī ir sava veida māksla.

“Ja mūsdienīgie cirki izvēlas kādu šauru, snobisku nišu un caur to realizē savu sociālo kaprīzi, tad viņiem pašiem ir jāuzņemas atbildība par to, ka tas varētu “neaiziet”, neiegūt plašu popularitāti un līdz ar to arī finansiāli izrādi būs grūti atpelnīt,” vērtē Dace, “Man mazliet bail, ka jaunais Rīgas cirks šobrīd iet to pašu ceļu. Novēlu viņiem veiksmi. Jebkurā brīdī esam gatavi palīdzēt un iesaistīties, ja mums to kāds vaicātu vai aicinātu.”

“Veiksmīgu biznesu neatbalstām”

“Cirque du Soleil” nav vienīgais labais mūsdienīga cirka trupas piemērs Kanādā. Tā šajā valsīt jau ir vesela kustība. Daļa no panākumu atslēgas, pēc Daces domām, ir valsts atbalsts.

“Kanādas valdība ļoti attīsta šo cirku veidošanu – dod dažādus grantus izrāžu iestudēšanai, vešanai viesizrādēs, telpu īrei, treniņzāļu īrei. Tāpēc Kanādā ir ļoti attīstījies šis žanrs. Latvijā, diemžēl, neatbalsta. Mēs neskaitāmas reizes esam rakstījuši par mūsu jaunajām izrādēm un festivāliem Kultūrkapitāla fondam. Man vienmēr ir atteikuši. Ierastā atbilde: “Kāpēc mums ir jāatbalsta veiksmīgi uzņēmēji?””

Stāsta neredzamā puse ir Pecolli piecreiz ieķīlātā ģimenes māja.

“Vispirms likām māju zem hipotēkas, lai nopirktu gaismas prožektorus, otrreiz, lai LED ekrānus nopirktu, lai tērpus sašūtu, jo visi “kultūrfondi” uzskatīja, ka mēs paši varam nopelnīt. Paldies dievam, varam. Bet būtu bijis skaisti, ja kādreiz mūs tomēr Latvija atbalstītu. Mēs gan tagad šeit, Amerikā, gan citās valstīs – nesam Latvijas vārdu,” uzskata Dace. Viņasprāt, šāds kultūras jomu iedalījums – vienus atbalstīsim, citus nē – ir viens no iemesliem, kādēļ cirka žanrs Latvijā nav līdz galam uzplaucis.

“Viss, kas ir panākts, ir panākts ar lielu darbu. Bet, tā kā mēs mīlam to darbu, tad mēs visu arī varam izdarīt.”

Iluzionisms ir kā “kinderola”

““Kinder Surprise” lielā veiksme ir tieši faktā, ka cilvēkiem ļoti patīk noslēpumi. Šī interese par noslēpumu, par noticēšanu brīnumam un neiespējamajam ir tas, kas piesaista arī iluzionismam. Zinātniskie pētījumi pierādījuši, ka mirklī, kad cilvēks notic uz skatuves notiekošajam brīnumam, viņam paplašinās acu zīlītes un viņa ķermenī izdalās bioķīmiska pozitīva viela, kas ir ļoti dziednieciska. Vai tas nav brīnišķīgi?”

Mākslinieki cirka pasaulē viens otru ļoti labi jūt un spēj saprasties – neatkarīgi no tautības. Viņi ir sava atsevišķa sabiedrība – ar saviem tikumiem un likumiem.

“Mūsu kolektīvs ir gadu gaitā sastāvējis no daudzām tautībām. Mūsu jaunajā lielformāta cirka izrādē “Ah... Liz” jeb “Sapņojot par brīnumzemi” ir mākslinieku komanda no Itālijas, Ukrainas, Krievijas, Latvijas un Amerikas,” raksturo Dace, “Tas, ko mēs vienmēr visi kopā darām - mēs uzburam prieku,” aizrautīgi stāsta Dace, “Ja mēs paši nebūsim dzīvespriecīgi un aizrautīgi, tad mēs nespētu to nodot saviem skatītājiem. Vispirms šim priekam ir jānāk no mums. Katrs mākslinieks, ko es esmu piesaistījusi savā izrādē, ir pozitīvā ziņā fanātiķis tajā lietā, ko viņš dara. Arī gaismas mākslinieki, arī video, audio – visi, kas ir iesaistīti manā izrādē, ir pozitīvā ziņā fanātiķi.”

Nometiet maskas un pelēkos mētelīšus!

“Nebaidieties sapņot”, sarunas noslēgumā pēkšņi saka Dace. Ne tikai lielos sapņus, bet arī mazos – ikdienas sapnīšus.

“Atrodiet tam mirkli laika savā ikdienā. Būsim pateicīgi par to, kas mums un jums – visiem ir. Mums tiek dots daudz. Viss skaistais un nepieciešamais ir mūsos pašos. Brīžiem, lai to sajustu, mums vajag nevis vairāk, bet mazāk,” saka iluzioniste, “Par to ir arī mūsu “Underwater Bubble Show” stāsts – galvenais varonis ir noskrējies biznesmenis, kurš jau ir tik ļoti ar savu “masku” saaudzis, ka viņš ir pazaudējis sevi, pazaudējis spēju komunicēt tiešajā ar cilvēkiem tepat blakus. Visa izrāde patiesībā ir ceļojums viņam pašam pie sevis. Beigās viņš tiek vaļā no savas maskas un pelēkā mētelīša un atklāj, ka visas krāsas vienmēr ir bijušas viņā pašā.”

“Underwater Bubble Show” tūres laikā ASV Pecolli trupai ir pieejamas brīvbiļetes, kuras viņi laipni gatavi dāvināt latviešiem ASV. Tūres datumi pieejami šeit un interesenti aicināti sazināties ar Daci Pecolli sociālajā tīklā Facebook. 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti