Dalies:

Latviešiem dziļas saknes Kanadā

Latviešiem dziļas saknes Kanadā
  • 29. Feb. 2020

Grāmatas recenzija: Viesturs Zariņš. Latvian Pioneers, Socialists, and Refugees in Manitoba. An illustrated journey through the history of Latvians in Manitoba (1895-2018), autora izdevums, 2019, 239 lpp.

Latvieši vienmēr, pat vēl pirms Latvijas valsts dibināšanas, devušies plašajā pasaulē meklēt laimi un labāku dzīvi. Kāds devies tikai ziņkārības dzīts, kāds meklējot piedzīvojumus, kāds lai apgādātu ģimeni, kāds polītisku iemeslu dēļ. Ikvienam ir bijis īpašs iemesls, kā rezultātā šodien latviešus var sastapt visos kontinentos, visās pasaules malās. Viesturam Zariņam grāmatā “Latvian Pioneers, Socialists, and Refugees in Manitoba. An illustrated journey through the history of Latvians in Manitoba (18952018)” izdevies sakopot šos stāstus, ņemot par pamatu Manitobu, un savīt kopā ar vēstures notikumiem, iezīmējot vispārēju ainu latviešu izceļošanas vēsturē.

Vispirms jāatzīmē, ka grāmatu var lasīt ikviens, pat ja lasītājs neko nezina ne par Latviju un latviešiem, ne par Kanadu un Manitobu. Autors grāmatu sāk ar vēsturi, gan īsumā aprakstot situāciju Latvijā, gan iepazīstinot ar Manitobas vēsturi. Ik pa laikam tiek sniegti paskaidrojumi par attiecīgo situāciju un notikumiem, kā izceļošanu uz Brazīliju un citur zemes meklējumos, 1905. gada revolūciju, kaŗiem un okupācijām, tā kā lasītājam rodas diezgan skaidrs priekšstats par dažādiem iemesliem, kas ietekmēja latviešu pārvietošanos. Viesturs Zariņš nopietni pētījis ne tikai latviešus Manitobā, bet arī to ierašanos citās Kanadas provincēs. Grāmatu lasot, ik pa brīdim ienāk prātā doma, cik stundas autors pavadījis bibliotēkās un archīvos, šķirstot vecās avīzes un meklējot citus dokumentus, cik kilometrus nobraucis, apciemojot vēl palikušos pēctečus un pierakstot viņu stāstus. Ir paveikts milzīgs darbs, kas sakopots skaistā grāmatā.

Lasītākās ziņas valstī

Interesanti aprakstīts un uzskatāmi parādīts “toreiz” un “tagad”, vienu pie otras liekot senās fotografijas ar nesen uzņemtām.

Lasītājs gūst dziļi personīgu priekšstatu par pirmo ieceļotāju dzīvi, jo tie tiek nosaukti vārdos, izstāstīts viņu dzīves stāsts, cik nu precīzi un sīki to izdevies atrast. Viesturs Zariņš ir atradis pat pašu pirmo latvieti, kas ieradies Manitobā – John Aller (vai latviski – Jānis Allers) 1895. gadā no Ziemeļdakotas. Latviju pametis 1889. gadā pēc militārā dienesta cara armijā, izvairoties no iesaukšanas rezervistos.

Lasot dažādos dzīvesstāstus, nepamet doma, ka no ikviena no tiem varētu uzrakstīt atsevišķu romānu, tik interesanti tie izklausās. Un brīžiem traģiski. Atmiņā noteikti paliek John Schmidt (Jāņa Šmita) dzīves ceļš. Ārkārtīgi inteliģents un gudrs cilvēks, kas 19. gs. beigās Latvijā strādājis par skolotāju, notiesāts uz nāvi pēc 1905. gada revolūcijas, kad, kaut nebūdams sociālists, runājis pretī pastāvošai iekārtai, aizbēdzis uz Angliju, tad Saskačevanu un vēlāk Vinipegu, kur vadījis krievu bibliotēku, nodibinājis latviešu biedrību, sācis izdot pirmo Kanadas latviešu laikrakstu “Kanadeetis”, studējis teoloģiju Vinipegas Universitātē, mācījis imigrantiem angļu valodu un lasījis latviešu imigrantiem lekcijas par filozofiskiem un reliģiskiem tematiem. Pirmā pasaules kaŗa laikā devies atpakaļ uz Latviju, tomēr kaŗa apstākļu dēļtur nav nokļuvis. Vladivostokā, gaidot uz vīzu, lai dotos atpakaļ uz Kanadu, mācījis angļu valodu. 1919. gadā Vinipegā pārdevis māju un devies ar ģimeni uz neatkarīgo Latviju, kur vadījis Angļu valodas institūtu Rīgā. 1941. gada 14. jūnijā arestēts kā pretpadomju elements. Pēc gandrīz gada pavadīta ieslodzījumā, notiesāts uz 5 gadiem lēģerī, izsūtīts uz Sibiriju, kur miris bada nāvē. 

Grāmatā minētas tik daudz ģimenes, tik daudz uzvārdu, ka jābrīnās, kā autors pats var viņiem visiem izsekot. Katrā ziņā, lasītājam nav viegli, un brīžiem jāšķiŗ lapas atpakaļ, lai noķertu kādu pazaudētu pavedienu. Tomēr, ja nu kāds meklē savas saknes Manitobas latviešos, tad šī grāmata noteikti var palīdzēt atšķetināt radurakstus. Autors arī izskaidro latvisko uzvārdu rašanos, to pārveidošanu, angliskošanu pēc ieceļošanas, un pats atzīst, cik grūti tieši šo uzvārda maiņu un rakstības dēļ izsekot ģimenes locekļu ceļiem.

Pirmās latviešu lauksaimniecības veidojās uz ziemeļiem no Dauphin Sifton apkārtnē 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Neliela apmešanās vieta dibinājās Poplar Park un Libau apkārtnē, bet dažus gadus vēlāk liela kopiena veidojās uz austrumiem no Lac Du Bonnet  Newcombe, Lettonia, Bird River un Lee River. Latvieši ieradās arī Vinipegā. Visas šīs vietas parādītas kartē, lai lasītājs varētu labāk orientēties. Lasot grāmatu, ik pa laikam ieskatījos kartē, lai atsauktu atmiņā, kur kas atrodas. Līdz Otram pasaules kaŗam Manitobā bija lielākā latviešu koncentrācija Kanadā – no kopējiem 974 latviešiem, 484 dzīvoja Manitobā, 213 Albertā un tikai 119 Ontario.

Autors grāmatā sīki apraksta visas šīs galvenās latviešu pulcēšanās vietas, katrai veltot atsevišķu nodaļu. 

Zinot, cik nozīmīga ticība bija Otrā pasaules kaŗa trimdinieku dzīvē, salīdzinājumam, pirmajiem ieceļotājiem Manitobā ar garīgās aprūpes saņemšanu negāja tik viegli, dievkalpojumi notika tikai reizi vai divas gadā, kad ieradās kāds viesmācītājs. Tas pat ne vienmēr bija luterāņu mācītājs. Piemēram, pie latviešiem Dauphin apkaimē neviens mācītājs nebija ieradies pat 9 gadus, tāpēc viņi ar sajūsmu uzņēma baptistu mācītāju. Jebkuŗas ticības ļaudis bija izslāpuši pēc Dieva vārda un gāja klausīties dievkalpojumus.

Protams, minētas arī nesaprašanās un ķildas starp latviešiem, it sevišķi sociālistiem un pirmajiem ieceļotājiem. Sociālistiem veltīta liela nodaļa, izskaidrojot arī polītisko situāciju Latvijas territorijā.

Daudzi latvieši parādīja sevi kā veiksmīgus lauksaimniekus, uzņēmējus, ieviešot šajā pusē neredzētas inovācijas. Tomēr, lai arī lielais vairums latviešu iepirka zemi un ierīkoja saimniecības, tikai ar lauksaimniecību nevarēja pārtikt, nācās papildus darīt citus darbus.

Lai arī latvieši turējās kopā, rīkoja Jāņu svinības, Lieldienas, dančus, piknikus un citas sociālas sanākšanas, tomēr viņi diezgan ātri asimilējās. To veicināja arī aizliegums skolā runāt latviešu valodā. No pirmo iebraucēju pēcnācējiem neviens vairs nerunā latviski, tikai zina dažus vārdus.

Atsevišķa nodaļa veltīta arī Otrā pasaules kaŗa bēgļiem. Jau no pirmā kuģa, kas ieradās Kanadā 1947. gada 3. jūlijā, vairāki latvieši devās uz Manitobu. Vinipegas un Sifton apkārtnes latvieši ar bēgļiem ātri atrada kopīgu valodu, jo viņi nebija sociālisti. Personīgā līmenī notika arī sadarbība ar sociālistiem, bet tomēr plašākā mērogā atšķirības bija ļoti jūtamas. 

Sabiedriskā dzīve veidojās rosīga, dibinot biedrības, organizācijas, skolas, draudzes, piedaloties protestos pret padomju okupāciju. 1970. gadi bija Vinipegas latviešu zelta gadi, pēc tam to skaits strauji samazinājās, latviešiem izceļojot uz Ontario, Kvebeku un Albertu. Tomēr Manitobā par latviešu klātbūtni vēl arvien liecina latviski vietvārdi, norādot uz latviešu lielo ietekmi un zīmīgām pēdām Manitobas vēsturē.

Grāmatā daudz fotografiju, var apbrīnot autora veiksmi tās iegūt, lielo darbu meklēšanā un sagatavošanā. Mazliet traucē, ka zem fotografijām nav parakstu, to apraksti jāmeklē tekstā. Varbūt tas darīts ar gudru domu piespiest slinkos lasītājus izlasīt visu grāmatu? Fotografijas kādreiz arī atkārtojas citā nodaļā, radot nelielu samulsumu.

Viesturs Zariņš vairāku gadu gaŗumā paveicis milzu darbu, izstaigājot pirmo latviešu Manitobā ceļu un sakopojot to grāmatā. Lai arī grāmata ir specifiski veltīta Manitobai, tomēr parallēles var vilkt ar latviešu ierašanos citur Ziemeļamerikā. Varbūt lasītājam rodas jautājums – kāpēc tieši Manitoba pievilka tik daudz latviešu? Autors sniedz atbildi  tāpēc, ka zeme tika piedāvāta par brīvu.

Interesanta, vērtīga, ļoti informātīva lasāmviela, papildināta ar fotografijām un citiem dokumentiem. Ikvienam Kanadas latvietim vajadzētu šo grāmatu savā īpašumā, lai vajadzības gadījumā var ieskatīties, skaidrojot cittautiešiem latviešu saknes Kanadā.

Grāmatu var iegādāties Latviešu Centra Toronto Letsshop veikalā, arī internetā www.lettsshop.org.

Autore: Vita Gaiķe

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti