Dalies:

Latviešiem Annabergā liela interese par kaimiņtautu literatūru

  • 09. Mar. 2020
Latviešiem Annabergā liela interese par kaimiņtautu literatūru
Latviešiem Annabergā liela interese par kaimiņtautu literatūru
Latviešiem Annabergā liela interese par kaimiņtautu literatūru
Latviešiem Annabergā liela interese par kaimiņtautu literatūru
Latviešiem Annabergā liela interese par kaimiņtautu literatūru
Latviešiem Annabergā liela interese par kaimiņtautu literatūru
Latviešiem Annabergā liela interese par kaimiņtautu literatūru
Latviešiem Annabergā liela interese par kaimiņtautu literatūru
Latviešiem Annabergā liela interese par kaimiņtautu literatūru
Latviešiem Annabergā liela interese par kaimiņtautu literatūru
Latviešiem Annabergā liela interese par kaimiņtautu literatūru
Latviešiem Annabergā liela interese par kaimiņtautu literatūru
Latviešiem Annabergā liela interese par kaimiņtautu literatūru
Latviešiem Annabergā liela interese par kaimiņtautu literatūru
Latviešiem Annabergā liela interese par kaimiņtautu literatūru
Latviešiem Annabergā liela interese par kaimiņtautu literatūru
Latviešiem Annabergā liela interese par kaimiņtautu literatūru

Katru pavasari uz Literatūras pulciņu vienīgajā baltiešu kopīpašumā pasaulē - Annabergā, Bonnā, Vācijā, sabrauc latvieši, viņu vācu radi un draugi. Katru gadu pulciņam ir savs, iepriekšējā reizē izvēlēts temats. Šoreiz pulciņš notika no 6. līdz 8. martam, un tas bija veltīts mūsu kaimiņu tautu - igauņu un lietuviešu jaunākajai literatūrai. Kopā sabrauca vairāk nekā 35 interesenti no Vācijas, Beļģijas, Luksemburgas un Latvijas.

Pirmajā vakarā visi sasēdās aplī un pastāstīja, kāda ir katra saistība ar kaimiņtautu literatūru, cik daudz vai maz ir lasīts, cik labi to pazīst. Vakars noslēdzās ar sirsnīgu tērzēšanu pie vīna glāzes, jo satikšanās prieks visiem tiešām bija liels. 

Galvenais goda viesis un runātājs bija dzejnieks, atdzejotājs un igauņu valodas un literatūras pārzinātājs Guntars Godiņš no Latvijas. Viņš stāstīja par latviski tulkoto 21. gadsimta igauņu prozu, kā arī atšķirīgo igauņu dzejā. Dzejnieks prata uzturēt neatslābstošu klausītāju uzmanību trīs stundu garumā, savu stāstījumu sākot jau ar igauņu tautasdziesmām, pasakām un paša tulkoto tautas eposu Kalevipoegu, ievijot jokus un anekdotes - igauņu uzskatus par saviem kaimiņiem latviešiem.  

Lasītākās ziņas valstī

Magdalene Huelmann un mājastēvs Andrejs Urdze stāstīja par lietuviešu literatūras attīstību, sākot ar Donelaiša “Gadalaikiem” līdz mūsdienām. Savukārt Laima Urdze - par igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka pasaules redzējumu. Tas tiešām bija vērtīgs ieskats kaimiņtautu literatūrā.

Otrās dienas vakarā mājas saimnieks Andrejs Urdze baltās pils lielajā zālē aizdedza kroņluktura sveces, iededzināja kamīnu - varēja sākties dzeju un dziesmu vakars. Guntars Godiņš lasīja savas dzejas, kas tapušas jau sākot no pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem. Klātesošie dziedāja igauņu un lietuviešu tautasdziesmas, tomēr vakara gaitā visvairāk tika dziedātas dziesmas latviešu valodā. Izturīgākie vakarētāji gulēt aizgāja tikai piecos no rīta. 

Neiztrūkstošs bija svētbrīdis Gitas Putces vadībā. Taču nākamā gada temats tika noskaidrots spraigās diskusijās, un tas būs: Valsts Drošības komitejas darbība literatūrā un dzīvē, Kultūras Sakaru komitejas ietekme. Tātad nākamgad ap šādu laiku aujiet kājas un dodieties uz Annabergu. Būs interesanti!

Autore: Ieva Freinberga

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti