Dalies:

Latviesi.com TV: Reģionālie kultūras svētki Eiropā, Antalijā

Latviesi.com TV: Reģionālie kultūras svētki Eiropā, Antalijā
  • 15. May. 2018

No 27. aprīļa līdz 29. aprīlim Turcijas kūrortpilsētā Antālijā notika ceturtie Reģionālie kultūras svētki, kuros piedalījās latviešu kori, deju kolektīvi u.c. no 13 valstīm. Svētki notika par godu Latvijas simtgadei. Vienlaikus šie svētki bija arī latviešu māksliniecisko kolektīvu gatavošanās lielajiem simtgades Dziesmu un deju svētkiem un tos varētu dēvēt arī par mazajiem latviešu dziesmu un deju svētkiem. Tomēr, protams, nevieni svētki nav salīdzināmi ar to sajūtu, kas valda, dziedot kopkorī, īstajos Dziesmu svētkos. Tāpēc Reģionālo svētku dalībnieki atzina, ka gaida Simtgades Dziesmu un deju svētkus.

 

Lasītākās ziņas valstī

Judīte Kalna, koriste no Minhenes: „Es nebūšu vērotāja no malas, bet viena no tiem, kas šos svētkus rada.”

Toties Ilmārs Alksnis no Edinburgas Lielbritānijā ir dejotājs. Pēdējo reizi lielajos svētkos dejojis 1985. gadā. Viņš domā, ka tagad sajūtas būs citādas, jo „nebūs tādi rāmji, kā toreiz, kad nebijām brīvi”. „Gaidu, ka emocijas būs spilgtākas,” Ilmārs sacīja.

Eiropas Latviešu apvienības prezidija biedrs Māris Pūlis no Līdsas Lielbritānijā ir dejotāts kopš 1964. gada. Viņš vērtē, ka latviešu dejas tradīcijās daudz kas mainījies, arī padomju laiku ietekmē, tomēr ir kolektīvi, kas vēl cenšas turēties pie tradicionālām vērtībām.

Kas liek dejot, dzīvojot ārpus Latvijas, turklāt vēl braukt uz svētkiem tālu ceļu?

„Tā ir dzirkstelīte, ko nevar nodzēst. Un, jo vairāk dejo, jo šī dzirkstelīte veidojas lielāka. Tas ir dzinulis, kas neļauj apstāties,” atbildēja Ilmārs.

„Tas ir trakums, bet tāds veselīgs trakums, kas liek šādas lietas baudīti. Mēs esam priecīgi būt kopā kā latviešu tauta,” uzskata M. Pūlis.

Zane Gailīte no Minhenes Vācijā arī spriež, ka svarīgākais šādos pasākumos ir iespēja būt kopā ar citiem latviešiem, tostarp tiem, kuri dzīvo citās valstīs. Latvieši satiekas, lai kopā padziedātu: „Vācieši tā nedzied un viņiem nav Dziesmu svētku. Mums ir tas, kas nav nevienam citam.”

Svētku dalībnieki, smaidīgi un tērpušies krāšņajos latviešu tautastērpos, devās arī gājienā pa Antālijas vecpilsētas ielā. Notika ne tikai koncerti, bet arī mēģinājumi, meistarklases un domnīcas.  Judīte atzina, ka kora meistarklases apmeklējums bijis ļoti noderīgs: „Lielākā daļa no mums nav profesionāli dziedātāji.” Meistarklases palīdz uzlabot dziedāšanas meistarību. Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Turcijā Pēteris Kārlis Elferts, uzrunājot svētku dalībniekus, uzsvēra: „Mēs neesam nekādi ārzemju latvieši, mēs esam latvieši. Tas ir tas svarīgākais, kas mums jāatceras, lai kur arī mēs nedzīvotu: mēs esam daļa no Latvijas tautas, kas ir plašāka nekā Latvijas valsts teritorija. Es esmu Latvija, jūs esat Latvija. Kopā mēs esam Latvija. ”

„Kā cilvēka vērtību nenosaka tā augums, tā arī tautas vērtību nenosaka tās skaitliskais daudzums. Latvijai un latviešiem ir spēks!” turpināja Latviešu biedrības Turcijā vadītāja Skaidrīte Dzene. Viņa arī teica, ka šajos svētkos tautieši parāda Turcijai, kas ir Latvija un kas ir latvieši.  Signe Učare, galvenā svētku organizētāja Antālijā, piebilda, ka svarīgi arī bijis citur dzīvojošajiem latviešiem parādīt Turciju. Bijis prieks redzēt, ka tautiešiem viņas mītnes vieta patīk.

Latviešu ar dziesmām un dejām pieskandināja ne tikai Antāliju, bet arī netālo kūrortpilsētu Kemeru Vidusjūras krastā. Svētku dalībnieki uzstājās gan + 35 grādos saulē, gan saulrietā. Latviešu dziesmas un dejas izskanēja vietās, kur fonā redzami minareti un kalni. Vietējie iedzīvotāji ar dzīvu interesi vēroja latviešu kolektīvu uzstāšanos. Pat cienījama vecuma turku kundzes, melnos lakatos satinušās, filmēja mūsu dziedātājus un dejotājus.

Orčun Boldžan ir turks, bet atzīst sevi par Latvijas fanu. Viņš gan turku, gan angļu valodā blogo par Latviju. Instargram kontam, kurā Orčun stāsta par Latviju, ir 13 000 sekotāju. Latvijā iemīlējies pirms trim gadiem, kad bijis tur ceļojumā un augstu novērtējis Latvijas dabu, ēdienu un cilvēkus: „Kad esmu citās valstīs, esmu jutis negatīvu attieksmi tāpēc, ka esmu no Turcijas, taču Latvijā ļaudis ir ļoti draudzīgi. Ja pasaku ko latviski, redzu viņu acīs laimes dzirkstelīti.” Vidusmēra turks diemžēl jaucot Latviju ar Lietuvu vai domā, ka Latvijā dzīvo tikai krievi.

Te ir musulmaņu valsts, tāpēc latviešu un turku kultūras ir ļoti atšķirīgas, stāstīja svētku rīkotāja Antālijā Jana Fatmna Türkel. „Kad stāstīju vietējiem iedzīvotājiem, ka notiks šādi svētki un kāpēc tie ir vajadzīgi, viņi aizdomājās par to, ka viņiem nekā tāda nav un arī par atšķirībām starp kultūrām,” teica Jana. Jo sevišķi turkus interesējot tas, kā notiek latviešu Dziesmu un deju svētki, kā ir iespējams salikt skaistos deju rakstus.

Signe aplēsusi, ka Turcijā šobrīd dzīvo ap 600 latviešu. Biežāk latviešu sarīkojumi notiek Stambulā, kur arī dzīvo vairāk aktīvo latviešu.

Inguna Grietiņa – Dārziņa no Dublinas Īrijā ir Eiropas Latviešu apvienības kultūras referente un Eiropas Reģionālo kultūras svētku idejas autore un galvenā rīkotāja. Svētki notikuši Britu salās Īrijā, Ziemeļeiropā Zviedrijā, Viduseiropā Nīderlandē un kā pēdējie – Dienvideiropā Turcijā. Viņa vērtē, ka katrā vietā svētki nedaudz atšķīrušies, taču atsaucība  visur bijusi liela, jo svētkos ieinteresēti gan latvieši, gan vietējie. Turcijā un Īrijā publikai svētki bija pieejamāki, jo daudzi pasākumi norisa ārpus telpām.

Raidījums tapis sadarbībā ar Ārlietu ministriju un NEPLP sabiedriskā pasūtījuma ietvaros

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti