Dalies:

Latvieši sadarbībā ar ASV armiju rada pasaulē pirmo virtuālo traumu simulatoru mediķu apmācībām

Latvieši sadarbībā ar ASV armiju rada pasaulē pirmo virtuālo traumu simulatoru mediķu apmācībām
  • 27. Oct. 2019

Sandis Kondrāts un Jānis Kondrāts, uzņēmuma “Exo- nicus Inc.” līdzīpašnieki, sadarbībā ar ASV armijas mediķiem un ar Vašingtonas štata latviešu diasporas atbalstu, radījuši pasaulē pirmo pielietojamo virtuālo apmācības programmu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai traumu gadījumos.

Sandi, atceros, kad pirms vairākiem gadiem tikāmies kādā latviešu pasākumā Sanfrancisko, tu man stāstīji par uzņēmumu “Anatomy Next”, kas ir virtuāls mācību līdzeklis medicīnas studentiem. Šodien varu abus brāļus Kondrātus apsveikt ar lielisku panākumu – radīts uzņēmums “Exonicus inc.” un sadarbība ar ASV armijas mediķiem! Kā veidojusies jūsu dzīve, lai nonāktu līdz šai sadarbības programmai?

Sandis. Dzimis un audzis esmu Talsos, talsenieks. Četrpadsmit gadu vecumā pārcēlos uz lielpilsētu Rīgu, gribēju mācīties tēlniecību Lietišķās mākslas koledžā, un pēc tam – Mākslas akadēmijā. Tātad – mākslinieks! Akadēmijas pēdējos gados iesāku taisīt smilšu skulptūras un ceļot pa smilšu skulptūru festivāliem. Es ieraudzīju pasauli, un manī sāka rasties protests pret Latvijā ierasto mākslas vidi – izstādīt darbus salonos, prasīt naudu Kultūrkapitāla fondam....

Lasītākās ziņas valstī

Mākslu vajag pielietot – marketinga kampaņās, kāzās, ledus skulptūru bāros un taisīt darbus, par kuŗiem maksā. Domāju, ka svarīgi veidot šādu apriti: māksla – nauda – sabiedrība. Kopā ar kolēģiem, tādiem pašiem “pretī runātājiem”, iesākām Smilšu skulptūru festivālu un nodibinājām ledus skulptūru biznesu.

Jānis. Esmu septiņus gadus jaunāks un jau kopš bērnības, braucu līdzi Sandim uz dažādiem skulptūru festivāliem, kur viņš taisīja gan ledus, gan smilšu skulptūras. Ļoti bieži kaut kur devāmies kopā. Jau skolas laikā man patika matemātika, fizika, visas techniskās zinātnes. Esmu beidzis Rīgas Technisko Universitāti kā informācijas technoloģiju speciālists, IT projektu vadītājs.

Pēc augstskolas četrus ar pusi gadus strādāju uzņēmumā “Latvijas vēstnesis”, izstrādājot informācijas sistēmas. Ja Sandis nodarbojās ar mākslu, tad es – ar loģiku skaitļiem, matemātiku... Tā arī, manuprāt, ir mūsu abu “pievienotā vērtība”. Sandis var- būt meklēja loģiskāku cilvēku, un es savukārt piesaistos radošam, mākslinieciskam prātam. Radniecība ir viens, bet mūsu dažādās smadzeņu puslodes – šī kombinācija, spēj radīt kaut ko vērtīgu, vajadzīgu un, cerams, arī veiksmīgu.

Un tomēr – dalība smilšu skulptūru festivālos un uzņēmuma radīšana ir dažādi ceļi. Sandi, kā tu nonāci līdz idejai radīt savu uzņēmumu?

Sandis. Es vairākus gadus pavadīju, klaiņojot pa pasauli un taisot smilšu un ledus skulptūras. Ar laiku sāku to darīt automātiski; man kļuva garlaicīgi, un, lai paplašinātu savu apziņu, sāku klausīties audio lekcijas no Stenforda universitātes par uzņēmējdarbību. Tur bija arī intervijas ar veiksmīgākajiem ASV uzņēmējiem kā, piemēram, Zakerbergu un citiem.

2013. gadā taisīju Dānijā smilšu skulptūras, biju līdz ceļiem dubļos un domāju: “Kaut kas ir jāmaina dzīvē. Man ir divas rokas, divas kājas, man ir viena dzīve ... ir laiks ...” Klausījos grāmatu par ASV ekonomikas vēsturi, un pēkšņi vējš man uzpūta virsū kaut kādu dēļa gabalu, nosita mani pie zemes, man bija pat neliels smadzeņu satricinājums, un tad es nolēmu: “Viss, pietiek! Pietiek nodarboties ar hipiju dzīves veidu!”. Izlēmu iesākt savu biznesu.

Tomēr jaunam projektam ir vajadzīgi sadarbības partneŗi un financiālā bāze.

Sandis. Tas nenotika vienā dienā. Kopā ar kollēgu Uldi Zariņu, nolēmām izveidot anatomijas mācību grāmatu māksliniekiem. Uldis Zariņš bija radījis anatomiskos zīmējumus, man savukārt bija tiesības iesākt naudas vākšanas kampaņu “Kickstarter” fondā. Divatā nofilmējām video, iesākām kampaņu, savācām 23 tūkstošus dolaru, un tas veidoja mūsu finanču bāzi. Tā radās grāmata un interneta platforma “Anatomy for sculptors” (“Anatomija skulptoriem”).

Jānis. Mūsu ceļi bijuši ļoti dažādi. Es nodarbojos ar programmēšanu, biju tepat Latvijā, ceļoju tikai atvaļinājuma laikā. Mana motivācija vairāk ir karjēras kāpnes, profesionālā attīstība, loģiska iešana uz priekšu. 2015. gadā pametu “Latvijas Vēstnesi” un devos uz Sietlu, kur tajā laikā dzīvoja Sandis. Gribēju atrast programmētāja darbu ASV, bet tik īsā laikā tas neizdevās. Tad Sandis piedāvāja dalību uzņēmumā “Exonicus”, jo uzņēmumam bija vajadzīgs “techniskais cilvēks”. Tā es pievienojos “Exonicus”, veidoju mājas lapu un citus digitālos produktus.

Kā izveidojās sadarbība ar Vašingtonas universitāti ASV pilsētā Sietlā?

Sandis. Par mūsu grāmatu “Anatomy for sculptors” radās interese arī mediķiem, un nonācām pie “Anatomy Next”, kas ir virtuāla anatomijas apmācību programma medicīnas studentiem. Mēs šo trīsdimensiju apmācības programmu būvējām un virzījām tālāk vairākus gadus, un no tās radās virkne citu projektu. Tie bija: anatomija ortopēdiem, zobārstiem, plastiskajiem chirurgiem.

Viens no tiem – arī traumu simulātors Amerikas armijas mediķiem. Atrast kopīgu valodu ar ārstiem mums palīdzēja arī ASV dzīvojošs latvietis, medicīnas zinātņu doktors, Vašingtonas universitātes profesors Pauls Keire, kuŗš jau iepriekš bija mūs atbalstījis, būdams konsultants anatomijas programmai; viņš mūs iepazīstināja arī ar citu universitāšu mediķiem.

Kā notika liktenīgā satikšanās ar sadarbības partneri Kailu Kouperusu (Kyle Couperus) no ASV armijas?

Jānis. Tas notika pilnīgi neplānoti. Viesojoties ASV, kā parasti apmetos pie Viļņa Klepera, mūsu investora un arī Sanda krusttēva, kuŗš agrāk bija strādājis militārajā sfairā, bet tagad viņam pieder vīna darītava Sietlas apkārtnē. Toreiz biju paņēmis līdzi Hololens brilles (brilles, kas ļauj attēlu ieraudzīt trīs dimen- sijās) un galvaskausa 3D paplašinātās reālitātes programmu.

Kādu dienu Vilnis man saka: “Pie mums ir atbraucis viens ASV armijas ārsts, viņš ar sievu degustē mūsu vīnus. Paņem tās savas brilles, nāc parādi viņam to galvaskausa programmu!” Es arī aizgāju un parādīju šim ārstam mūsu brilles un to galvaskausu. Tas bija dakteris Kails Kouperuss, viņš “iedegās” par šo programmu, un viņa acīs tas bija pilnīgs “kosmoss”. No tās dienas mums izveidojās labs kontakts, pēc tam vairākkārtīgi satikāmies, radās šī kopīgā aizraušanās. Mūsu tikšanās reizēs piedalījās arī profesors Pauls Keire.

Kails Kouperuss ir armijas ārsts, neatliekamās medicīniskās palīdzības instruktors ASV armijas Madiganas medicīnas centrā un apmāca jaunos mediķus. Viņš pats ir ļoti radošs cilvēks, viņam ir arī citi sasniegumi, un mūsu programmā viņš redzēja iespēju radīt kaut ko jaunu, innovatīvu, vajadzīgu savam centram, sadarbojoties ar mums kā partneŗiem.

Kā darbojas jūsu produkts?

Sandis. Savā virtuālajā programmā esam izveidojuši neatliekamās palīdzības telpu un četras galvenās ievainojumu grupas: iekšējā un ārējā asiņošana, iekšējo orgānu ievainojumi un krūšu kurvja ievainojumi vai pneimo- torakss. Tie ir traumu veidi, no kuŗiem kareivji visbiežāk iet bojā.

Spēlētājam tiek uzliktas īpašas brilles un uz rokām arī ir īpašas uzmavas, kas ļauj atainot roku kustības uz ekrāna. Galvenais spēlētājs ir ārsts, un tiek izspēlēts scenārijs: tiek ievests ievainotais, ārsts nomazgā rokas, veic apskati, pieprasa nepieciešamos izmeklējumus, nosaka diagnozi un ārstēšanu. Apmācāmajam vai šīs izglītojošās spēles dalībniekam ir piecas minūtes laika pareiza lēmuma pieņemšanai, lai glābtu kareivja dzīvību. Notiek ilgstoša vingrināšanās šajā digitālajā vidē, kas orientēta uz pareizā lēmuma pieņemšanu. Šobrīd esam izveidojuši produktu tā, ka varam simulēt veselas mediķu komandas darbu, izmantojot multipleijeri.

Vai ASV armijā šis produkts jau tiek lietots mediķu treniņam?

Sandis. Tieši tagad ASV armijas medicīnas centrā Madiganā mūsu projektu lieto un testē, un Kails Kouperuss to prezentē 26. oktobrī Amerikas Neatliekamās palīdzības ārstu konferencē Den- verā (American College of Emer- gency Physicians). Sanantonio armijas medicīnas centrs Dalasā arī ir ieinteresējies par mūsu produktu.

Pasaulē arī citur strādā pie traumu simulātoru attīstības. Kas jūsu simulātoru atšķiŗ no citiem šādiem produktiem?

Jānis. Ir divi līdzīgi – radīti Oksfordas universitātē Lielbritanijā un Stenforda universitātē ASV. Tie vēl ir agrīnas attīstības stadijā, bet tāds kā mūsējais nav neviens. Mums ir daudz labāka izšķirtspēja un, līdz ar to, reālistiskāka pieredze. Mūsu simulātorā monitorā un uz ekrāna redzam pacienta fizioloģiskos rādītājus (sirds ritmu, asins spiedie- nu, elektrokardiogrammu, utt.), un vēl – mums ir novērtējuma sistēma.

Izstrādātajā scēnārijā darbības, ko veic apmācāmais, ir piesaistītas punktu sistēmai. Kad tests pabeigts, var redzēt, kas izdarīts pareizi, kas – nepareizi, un cik punktus apmācāmais savācis. Līdz ar to varu teikt, ka mūsu traumu simulātors ir unikāls, bet arī tas vēl jāturpina attīstīt.

Vai esat startējuši ar savu jaunuzņēmumu kādā biznesa akselerātorā?

Sandis. Ar “Anatomy Next” piedalījāmies akselerātorā “Startup Wise Guys”. Tas bija apzināts lē- mums, jo ar anatomijas grāmatu māksliniekiem mēs bijām sasnieguši zināmu apgrozījumu, bet nesapratām, kā turpināt, ko darīt tālāk. Trīs mēnešu laikā šādā akseleratorā tevi izjauc pa detaļām, notīra visas skrūvītes un tad beigās mēģina salikt atpakaļ (smejas). Kādreiz salikt vairs nevar, jo kaut kas ir pazudis, bet mūsu gadījumā kaut kādi caurumi tika aizpildīti, un viss nostrādāja. Tas ir process, kuŗam izejot cauri, pilnīgi viss tiek pārvērtēts un tiek sakārtotas lietas, kas tieši nepieciešamas biznesam: domāšana, struktūra, uzņēmuma prioritātes, financiālā bāze. Rezultātā arī piesaistījām 500 tūkstošus eiro lielu kapitālu.

Kā rādās “Exonicus.Inc.” un kā radās “ SIA Anatomy Next”?

Jānis. 2013. gadā Sandis no- dibināja ASV reģistrētu uzņēmumu “Exonicus LCC”, 2015. gadā uzņēmums tika pārveidots par “Exonicus Inc.”, un pievienojās Uldis Zariņš un Jānis Kondrāts. Savukārt Latvijā tika dibināts meitas uzņēmums “SIA Anatomy Next”, un šo zīmola nosaukumulietojām, komercializējot mūsu produktus: grāmatu skulptoriem un virtuālo anatomijas mācību līdzekli medicīnas studentiem.

2019. gadā mums bija deviņi lieli investori, kas uzskatīja, ka uzņēmuma daudzie virzieni – grā- matas, apmācību līdzekļi mediķiem un traumu simulātors – kavē šo virzienu attīstību. Tika pieņemts stratēģisks lēmums šos zīmolus atdalīt un izveidot divus neatkarīgus uzņēmumus – “SIA Anatomy Next”, kas nodarbojas ar anatomijas apmācību mate- riāliem māksliniekiem un medicīnas studentiem, un “Exonicus Inc.”, kas nodarbojas tikai ar traumu simulātoru. Mēs, Sandis un Jānis Kondrāti, strādājam “Exonicus Inc.” uzņēmumā.

Produkts ir sarežģīts. Kādi speciālisti piedalījās tā izstrādē?

Jānis. Pamatā darbs tika veikts Latvijā, mēs te pazīstam augstas klases speciālistus, tas ir vieglāk un arī lētāk. Amerikā nekas no produkta netika izstrādāts, bet Kails Kouperuss strādāja kā produkta attīstītājs. Viņš izdomāja galveno ideju, palīdzēja ar medicīnas konsultācijām, domāja par praktisko pielietojumu un piesaistīja savam centram pro- grammas ieviešanai 250 tūkstošu dolaru valsts dotāciju. Latvijā mēs bijām 6-7 cilvēku komanda, tajā skaitā pieredzējis program- mētājs un augstas klases 3D mākslinieks.

Jāni, tu nupat esi atgriezies no lielas aizsardzībai veltītas sanāksmes Briselē. Kā Eiropā reaģē uz jūsu traumu simulātoru, un kāda ir interese?

Jānis. Divas dienas piedalījos Eiropas Aizsardzības aģentūras (European Defense Agency) kon- ferencē, Telemedicīnas seminārā kopā ar militārās medicīnas konsultantu Jāni Grigali. Ar virtuālās realitātes produktu mēs bijām vienīgie, un domājam, strādājot tālāk pie mūsu traumu simulātora, arī pieteikties Eiropas Aizsardzības fonda atbalstam. Parallēli militārajai sfairai, cenšamies uzrunāt arī Civilās me dicīnas simulācijas centrus, kuŗi darbojas ar treniņu manekeniem, dažādiem simulāciju atribūtiem medicīnisko situāciju imitācijai. Astoņi no šiem centriem ir atsaukušies un vēlas pievienoties starptautiskam medicīniskam pētījumam ar mūsu virtuālo simulatoru, kas pasaulē ir pilnīgs jaunums. Pētījumi ir ļoti nepieciešami, lai varētu pārliecināt mūsu potenciālos klientus, ka mūsu produkts ir pielietojams un efektīvs.

Sandis. Jānis nodarbojas ar marketingu Eiropā, bet es – ASV. Uzņēmumi un iestādes, kam tiek piedāvāts traumu simulātors, pieder pie viskonservātīvākās kategorijas. Tās ir: medicīna, ļoti konservātīva nozare; izglītība, arī konservātīva; militārā nozare, vienmēr saistīta ar valstu valdī- bām – tātad arī ļoti konservātīva.

Savukārt, lai pārliecinātu Eiropas klientus, ir jāpierāda, ka produkts jau sekmīgi tiek lietots ASV. Eiropieši ļoti uzticas Amerikas pieredzei.

Kādi ir “Exonicus Inc.” nā- kotnes plāni?

Jānis. Galvenā prioritāte ir iegūt papildu financējumu, lai varam turpināt produkta attīstību, tāpēc mums ir vajadzīgi šie pētījumi un pielietojamības testi. Nākotnes vīzijā tas būtu multinacionāls treniņu simulators, kuŗā cilvēki, kas atrodas dažādās valstīs un treniņu centros, vienlaicīgi var virtuāli atrasties šajā kaujas laukā vai negadījuma vietā, un trenēties kopā kā komanda, lai glābtu cietušo dzīvības.

Sandis: Pirmā versija ir izgatavota un piegādāta testēšanai un lietošanai gan ASV, gan Eiropā. Mēs gribētu savu produktu izplatīt NATO un mūsu tuvu sabiedroto valstu vidū kā, piemēram, Somijā, kas nav NATO dalībvalsts, un Ukrainā, kur tagad ir daudz ievainoto. Turpināsim sadarboties ar Latvijas Aizsardzības ministriju, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciju, Amerikas tirdzniecības palātu Latvijā.

Kādas jūsu tīri personiskās īpašības palīdz pārvarēt šķēršļus, attīstot savu uzņēmumu, cīnoties ar konservātīviem, lēni reaģējošiem klientiem?

Sandis. Es nebaidos ar cilvēkiem runāt, iepazīties, komunicēt. Rezultātā izveidojas attiecības ar cilvēkiem no valdības, militārās vai medicīnas sfairas. Jāsaprot, ka tajos kabinetos ir cilvēki, un ar viņiem var iepazīties, sadraudzēties, viņos ieklausīties. Un arī viņi sāk ieskatīties, ko tad es piedāvāju. Tieši cilvēciskie kontakti man ir palīdzējuši virzīt mūsu produktu attiecīgajiem klientiem.

Jānis. Esmu mērķtiecīgs, man patīk sastādīt rīcības plānu un to īstenot. Uzņēmumā ir svarīgi domāt par stratēģiju, mērķiem un vīziju, visu laiku to piemērojot reālitātei, kas arī visu laiku mainās. Mūsu ģimenē visi – brāļi, tētis, mamma – mēs visi esam ļoti neatlaidīgi, spītīgi, mēs nepadodamies nekādu grūtību priekšā – tas mums visiem kopīgs.

Autors: Taira Zoldnere

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Laiks"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti