Dalies:

Latvieši ražo sērfinga dēļus “no naftas”

Latvieši ražo sērfinga dēļus “no naftas”
Foto: Karīna Miezāja
  • 03. May. 2019

Uzņēmuma “Polylabs” attīstība kā spogulī parāda vienu no Latvijas jaunuzņēmumu attīstības problēmām – tie veiksmīgi sāk Latvijā un rada ar milzu perspektīvām apveltītus uzņēmumus, bet vēlāk ir spiesti meklēt biznesa attīstību ārvalstīs.

2012. gadā jurists un sērfošanas entuziasts Kristiāns Grund­štoks kopā ar kādu labu paziņu ķērās pie abiem aktuālas problēmas – vai iespējams izgatavot “zaļu” un videi draudzīgu sērfinga dēli? Tā iekšpuse sastāv no polimēru materiāla poliuretāna, ko parasti ražo no naftas.

Sākuši Latvijā meklēt cilvēkus, kam ir pieredze darboties ar poliuretānu, viņi ātri vien nonākuši Koksnes ķīmijas institūtā, kas ir Latvijas lielākā autoritāte poliuretāna jautājumos.

Lasītākās ziņas

Tobrīd vēl nezinot, ka katram poliuretāna veidam ir sava, specifiska formula, abi entuziasti mēģinājuši izgatavot sērfinga dēli no izolācijas putām.

Bruņojušies ar putu paraugiem un internetā sameklēto informāciju un kontaktiem, abi draugi devušies uz Portugāli pie lielajiem sērfinga dēļu ražotājiem, kur saņēmuši “aukstu dušu” – viņiem paskaidrots, ka ar šādām putām sērfinga dēļus ražot nav iespējams, un sērfa dēļu ražošanai ir specifiska poliuretāna formula.

Atbraucot atpakaļ, rokas tomēr nolaistas nav – visa šī procesa gaitā ir konstatēts, ka Koksnes ķīmijas institūta plauktā guļ neizmantots izgudrojums, kas ļauj ražot poliolu – vienu no svarīgākajām poliuretāna sastāvdaļām no dabiskajām eļļām.

Noslēdzot ar institūtu licences līgumu par šī izgudrojuma izmantošanu, sākās uzņēmuma “Polylabs” attīstība.

Zaļš un lēts

Poliuretāns ir pasaulē vispopulārākais polimēru materiāls. Poliuretānu 1937. gadā izgudroja vācu ķīmiķis Otto Baijers.

Tā izmantošanas iespējas ir ārkārtīgi plašas – sākot ar celtniecību un kuģu būvi (siltumizolācija), autobūvi (skaņas izolācija), ledusskapju siltumizolāciju, dažādiem riteņiem (iepirkuma ratiņiem, skrituļdēļiem, eskalatoros un liftos) un beidzot ar apavu pazolēm un mazgājamajām švammītēm.

Poliuretānu izgatavo no vairākām šķidrām ķīmiskām vielām, šo vielu kopums tiek saukts par formulāciju jeb sistēmu. Mainot formulācijas sastāvdaļas un proporcijas, tiek iegūti poliuretāni ar dažādām īpašībām.

Viena no svarīgākajām formulācijas sastāvdaļām, apjomu ziņā vislielākā (80–90%) ir polioli – ķīmiskas vielas, kas tradicionāli tiek iegūtas, pārstrādājot naftu.

Lai iegūtu poliuretānu, visas šķidrās vielas tiek savienotas noteiktā temperatūras un spiediena režīmā, masa daudzos gadījumos tiek uzpūsta, un tad visam tiek ļauts sacietēt.

Jau vairāk nekā 10 gadus poliolus iespējams izgatavot arī no atjaunojamiem produktiem, kas ļauj iegūt biopoliuretānu, taču līdz šim tas bijis gandrīz divas reizes dārgāks par tradicionālo, kas būtiski ierobežoja tā izplatību.

No tehnisko īpašību viedokļa biopolioli un no tiem ražotais poliuretāns neatšķiras no tradicionālā veidā ražotā.

Taču tie atbilst ekoloģiskajiem sertifikātiem, rada ogļskābās gāzes izmešu samazinājumu, nav atkarīgi no naftas cenu svārstībām un ir ieguvums mārketinga aspektā, jo tirgus pieprasa bioloģiskos produktus.

SIA “Polylabs” izmantotās inovācijas būtība ir poliolu ražošana no rapšu vai tallu (tiek iegūta kā blakusprodukts celulozes ražošanas procesā) eļļām, taču laikam gan svarīgākais aspekts ir tieši cena – tā ir tāda pati kā no naftas ražotajiem polioliem un tātad gandrīz divas reizes zemāka nekā līdz šim ražotajiem biopolioliem.

Šīs starpības iemesls ir Latvijas Koksnes ķīmijas institūtā (KĶI) radītā unikālā tehnoloģija, tā patentēta 2008. gadā. Tā ir gandrīz pusgadsimtu ilga darba un pieredzes šajā jomā rezultāts.

Jāpiebilst, ka Koksnes ķīmijas institūts savulaik veidojis poliuretāna formulācijas padomju kosmosa kuģu siltumizolācijai, bet tagad sadarbojas ar Eiropas kosmosa aģentūru un kompāniju “Airbus” attiecīgi nesējraķetes “Ariane” izolācijas materiālu jautājumos.

KĶI radītās tehnoloģijas būtība – vienas pakāpes sintēze, kas samazina izmaksas, un pilnīga bezatkritumu ražošana. Jāatzīmē, ka “Polylabs” neapstājas pie esošajiem produktiem un turpina pētījumus pie jaunu produktu izstrādes.

Viens no interesantākajiem šobrīd ir poliols, kas bāzēts uz specifiskiem, grūti pārstrādājamiem PET atkritumiem. Tas būs cenas ziņā ļoti pieejams un atrisinās Eiropas mēroga PET atkritumu problēmu, kas šobrīd tiek risināta ar dedzināšanu.

Saskaņā ar 2018. gada datiem globālais poliolu tirgus ir 23,3 miljardi ASV dolāru un tas aug par 8,5% gadā. Lai gan biopoliolu tirgus ir krietni mazāks – 3,13 miljardi dolāru, tomēr tā izaugsmes temps – 9,5% gadā – ir lielāks.

Kopumā nozare nespēj apmierināt pieprasījumu pēc biopolioliem par saprātīgu cenu, tas bremzē biopoliolu tirgus izaugsmi, neskatoties uz patērētāju, valstu un starptautisko organizāciju spiedienu uz ražotājiem.

Trīs gadi līdz rezultātam

“Polylabs” attīstības sākumā, 2014. gadā, par perspektīvām izdevies pārliecināt investīciju fondu “FlyCap” un divus “biznesa eņģeļus”.

Ar iegūtajiem 200 tūkstošiem eiro izdevās izgudrojumu mērogot no laboratorijas uz industriālu apjomu un pielāgot ražošanas ciklu, un atrast Olainē rūpnīcu, kur saražot līdz 3000 tonnu poliolu gadā.

Saražoti paraugi, ar kuriem iepazīstināti partneri un konkurenti.

Tādi nozarē pazīstami uzņēmumi kā “BASF”, “Dow” un “Covestero” ir ne tikai tiešie “Polylabs” konkurenti, bet arī sadarbības partneri, jo tie visi ir testējuši “Polylabs” produktus un izrāda interesi par tiem – sadarbība ļautu tiem paplašināt piedāvājuma portfeli ar “zaļo” piedāvājumu.

Uzņēmuma pirmie trīs darbības gadi bijuši praktiski bez atdeves. 2017. gadā izdevies pārdot pirmo poliolu partiju un tas esot ļoti labs, gandrīz neticams rezultāts, stāsta uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Kristiāns Grundštoks.

“Nozares pieredze un pētījumi liecina, ka parastais laiks, kas paiet, aizvedot produktu no laboratorijas stadijas līdz pirmajai pārdošanai, ir pieci līdz seši gadi. Mūsu ārvalstu partneri netic, ka mums izdevies nonākt līdz pārdošanai trijos.”

2018. gadā “Polylabs” apgrozījums gandrīz desmitkāršojies un 2019. gadā plānots tā pieaugums vēl piecas reizes – līdz gandrīz pusmiljonam eiro.

Nākotnes perspektīvas Roterdamā

Tomēr jau tuvākajos gados “Polylabs” jāsper nākamais solis – būtiski jāpalielina ražošanas apjomi. Nepieciešama jaunas rūpnīcas būve ar vairāk nekā trīs reizes lielāku ražošanas jaudu – 10 tūkstošiem tonnu gadā.

Lēmums vēl tiks pieņemts, taču šobrīd visticamākā tās atrašanās vieta – Roterdamas osta, kurā atrodas naftas pārstrādes rūpnīca un kas ir ļoti ieinteresēta ogļ­skābās gāzes izmešu samazināšanā.

Tā kā biopoliolu ražošana ir ogļskābās gāzes izmešu ziņā ļoti efektīva ražošana – katra tonna biopoliola sasaista 830 kg CO2, tad Roterdama piedāvā rūpnīcas būvei nepieciešamās investīcijas un vietu.

Bet kāpēc ne Latvijā? “Pagaidām vēl nav izdevies Latvijā atrast investoru, kas būtu gatavs ieguldīt ražotnes būvei nepieciešamos piecus līdz septiņus miljonus eiro, pat neskatoties uz Eiropas fondu līdzfinansējuma iespējām.”

“Domāju, ka tas saistīts ar ierobežotām ķīmijas nozares zināšanām un attiecīgi neticību šai industrijai. Lielākā daļa vietējo investoru fokusējas uz tiem saprotamākiem projektiem, kur ātrāk iespējams atpelnīt savas investīcijas, piemēram, IT.”

“Industriālā ķīmijas nozare ir salīdzinoši daudz lēnāka, taču ar lielāku ilgtermiņa izaugsmi. Latvijā trūkst investoru, kas būtu fokusēti uz ražošanu un tieši ķīmisko ražošanu,” saka K. Grund­štoks.

“Tādēļ visticamākā jaunās rūpnīcas atrašanās vieta ir tur, kur šādi investori ir, – Nīderlande. Šobrīd sarunu ziņā esam tikuši ļoti tuvu rezultātam ar vairākiem Nīderlandes investoriem. Tāpat esam izveidojuši ļoti labas attiecības ar Roterdamas ostu. Šāda scenārija īstenošanās gadījumā Latvijā plānojam paturēt jaunu produktu izpētes centru, bet ražošanu veikt Nīderlandē.”

Atgriežoties pie sērfinga – vismaz pagaidām “zaļais” dēlis, no kā šis stāsts sākās, tā arī nav radīts. Lai gan sērferi ir tuvi dabai, atkarīgi no tās un pārdzīvo par pieaugošo jūru un okeānu piesārņojumu, viens no svarīgākajiem sērfinga dēļu ražošanas industrijas aspektiem esot tas, ka dēlim jābūt mirdzoši baltam – tāda ir pašreizējā mode un stils ,un tie ir svarīgāki nekā dabai draudzīgie apsvērumi.

“Mums likās, ka visi ir dabas bērni, tādi paši kā mēs, un atziņa, ka tā gluži nav, mūs šokēja,” stāsta Kristiāns. “Tā kā lielākā daļa sērfinga dēļu tiek pārklāti ar caurspīdīgu pārklājumu, mirdzošais baltums ir tieši atkarīgs no tā, cik balts ir poliuretāns, kas pilda dēli. Pagaidām pietiekami baltu dēli no dabiskajiem materiāliem izdevies radīt nav, mēs tam pievērsīsimies nākotnē.”

UZZIŅA:

“Polylabs” dibināts 2014. gadā, sākumā tajā strādā vien daži cilvēki. Sākotnējais investīciju apjoms pirmajos gados – 200 tūkst. eiro, tās iegūtas ar investīciju fonda “FlyCap” un privāto investoru palīdzību. 2015.–2016. gada laikā radīti trīs industriālai ražošanai gatavi produkti, pieci attīstības stadijā.

2017. gadā uzsākta ražošana – “Polylabs” ārpakalpojuma ražotne var saražot līdz 3000 t biopoliolu gadā (0,16% no globālā biopoliolu tirgus). Apgrozījums 2017. gadā – 11 tūkst. eiro, 2018. gadā – 98 tūkst. eiro.

2019. gadā plānota apgrozījuma palielināšana līdz 450 tūkst. eiro. 2020. gadā paredzēta jaunas ražotnes būve ar jaudu 10 000 t gadā (0,53% no globālā biopoliolu tirgus), nepieciešamais investīciju apjoms ~ 5–7 milj. eiro. Plānotais apgrozījums 2020. gadā – 3,75 milj. eiro.

Autors: LA.lv

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti