Dalies:

Latvieši izveido unikālu materiālu un ražo triecienizturīgu apģērbu sportistiem

Latvieši izveido unikālu materiālu un ražo triecienizturīgu apģērbu sportistiem
  • 07. Apr. 2019

“Sports kļūst arvien ātrāks, dinamiskāks un arī agresī­vāks. Vajag sevi aizsargāt,” saka Andis Blinds, viens no latviešu uzņēmējiem, kas šajā pavasarī dosies uz Latvijas – ASV biznesa forumu Spotlight Latvia Denverā. Uzņēmums ražo triecienizturīgu apģērbu sportistiem un sporta akse­suārus.

Andi, kā tu kļuvi par uz­­ņēmēju, turklāt ražojot tik specifisku produktu?

Andis Blinds smejas: „Mana izglītība ir pilnīgi pretēja tam, ko es daru. Bakalaura gradu ieguvu polītoloģijā un maģistra gradu – sabiedrības vadībā Lat­vijas Universitātē. Esmu strā­dājis dažādus darbus, tomēr ideja par savu uzņēmumu man bijusi vienmēr. Man vienmēr ir licies, ka ir labi, ja esi pats sev priekšnieks.

Lasītākās ziņas

Viss sākās ar manu hobiju – florbolu. Latvijā florbolu spēlē, bet Zviedrijā un Skandināvijas valstīs tas ir viens no vispo­pulārākajiem sporta veidiem. Tomēr pasaulē florbols ir maz pazīstams. Es biju Latvijas florbola izlases vārtsargs, kad man radās problēmas ar ceļgaliem. Divus gadus nevarēju spēlēt, jo vajadzēja saārstēt ceļu traumas. Kad atkal atsāku, mani neap­­mierināja neviens no piedā­vā­tajiem ceļu sargiem. Un tad es kā jokojoties teicu, ka uztaisīšu pats savus ceļu sargus. Ceļu aizsargi, ko sev uztaisīju, šobrīd populāritātes ziņā ir pirmajā vietā pasaulē florbola vārt­sargiem, un mūsu zīmols ir kļuvis par kvalitātes standartu. 1.martā nosvinējām uzņēmuma septīto dzimšanas dienu, un ir labi apzināties, ka Blindsave ir kompānija numur viens flor­bola vārtsargiem.

Šobrīd piedāvājam arī sporta aizsargājošo apģērbu basket­bolā, handbolā, un strādājam pie aizsargiem futbolam.”

Kas ir tik īpašs jūsu piedā­vātajam sporta apģērbam?

Pirms diviem gadiem sākām attīstīt jaunu technoloģiju, un esam izstrādājuši unikālu ma­­teriālu, kas izcili aizsargā no triecieniem, ir ļoti viegls, bet pati unikālākā īpašība – tas pieņem ķermeņa formu. Mūsu materiāls reaģē uz temperatūru – uzvelkot tas liekas paciets un stīvs, bet, sasilstot ķermeņa temperatūrā, materiāls paliek mīksts un elastīgs, pielāgojas ķermenim, sāk pieņemt kon­­krētās figūras formu. Jo vairāk kustamies, jo labāk aizsargs piemērojas ķermenim. Spor­tistiem vislabāk patīk tas, ka mūsu apģērbs netraucē kus­tēties, pieguļ, un galvenais –  ļoti labi aizsargā.

Kā jūs nonācāt pie šī unikālā materiāla?

Mums jau bija iestrādes ar Latvijas ražotājiem, strādājot pie florbola vārtsargu aizsar­giem. Jāsaka, ka man paveicās, jo esmu saticis izcilus, gudrus cilvēkus, kas strādā ar po­­li­uretānu. Viņi saprata šo sporta problēmu, varēja to risināt, un rezultātā izstrādājām mūsu unikālo materiālu. Testējot ma­­teriālu, sadarbojāmies arī ar Rīgas Technisko universitāti. Varu teikt, ka materiāla iz­­strā­des pamatā ir nopietna zinātne. Tas ir poliuretāns, kas pasaulē pazīstams jau sen, bet tam piejauktas citas vielas, izveidojot formulu, kas mums der vislabāk. Latvijā ir vairākas poliuretāna rūpnīcas, ar tām mēs arī sa­­strādājamies.

Kā notiek gala produkta izveide?

Jā, tas ir interesants process. Vispirms speciālo materiālu pēc formas izlej uz īpaša auduma, ko pasūtinām no Itālijas, tad šo polsteri uzšuj uz attiecīgā sporta apģērba – vai tas būtu ceļa sargs, vai elkoņa vai ribu aizsargs. Tas var būt iešūts sporta šortos, piedurknē, jebkur. Grūti pat atrast latvisko terminu, bet angliski apģērbs saucas “padded compression”. Šūšana notiek Latvijā, un mums ir ļoti laba sadarbība ar vairākām rūpnīcām jau ilgus gadus.

Izklausās, ka aizsargājošs apģērbs profesionālā sportā ir nepieciešams?

Sports kļūst ātrāks, dina­mis­kāks un agresīvāks, un traumas notiek ļoti bieži. Sporta pro­fesionālim daudz izdevīgāk ir kaut vai katru spēli uzvilkt jaunu aizsargtērpu nekā vienreiz dabūt traumu un nespēlēt. Līdz ar to domāju, ka pie­pra­sījums pēc specifiskiem aizsargiem sportā tikai pieaugs. Bas­ketbolā, piemēram, sargi nav obligāti jāizmanto, bet tas kļūst arvien traumatiskāks sporta veids, un aizsargu nepie­cie­ša­mība palielinās. Tajā pašā laikā arī cilvēkiem ir jāmaina sava domāšana – sargi ir jāvalkā visu laiku, nevis tikai tad, kad trauma jau notikusi. Ļoti iesakāmi aizsargapģērbi ir arī amatie­ŗiem, kuŗiem varbūt pietrūkst fiziskās sagatavotības, un tāpēc bieži gadās traumas. Ir svarīgi, ka tajā brīdī, kad ir kāds trieciens, apģērbs to absorbē, un šis trieciens neaiziet tālāk un neievaino saites un muskuļus.

Jūsu produkts domāts spe­cifiski sporta komandām, un Latvijas tirgus tomēr ir iero­bežots. Kur un kā jūs atrodat noietu savam produktam?

Tā kā viss sākās ar florbolu, tad jau pašā iesākumā bija skaidrs, ka galvenokārt būs jā­­meklē tirgus ārpus Latvijas. Esmu strādājis uzņēmumā, kur mans darbs bija saistīts ar eksportu, tāpēc varu teikt, ka šī lieta man jau bija labi pazīs­tama. Mūsu lielākais tirgus ir Amerika, jo tur visvairāk spēlē basketbolu un arī dažādus citus kontakta sporta veidus, bez tam Amerika ir arī līderis pirkt­spējas ziņā. Tomēr tirgus mums ir visur, kur ir basketbols un pirktspēja. Lielākie Eiropas tirgi ir Skandināvija, Spānija, Itālija, Vācija, Šveice un citas valstis, bet tirgojam arī uz Honkongu, Austrāliju – visur, kur spēlē basketbolu. Mūsu klienti ir gan sporta veikali un izplatītāji, gan individuāli cilvēki, kas paši pērk tiešsaistē. Protams, ir labi, ka ir globālais interneta tirgus. Mēs reālizējam pasūtījumus no jeb­kuŗas vietas pasaulē, un šobrīd eksportējam 95% mūsu preču. Latvijā mūsu produktus var atrast gan sporta veikalos, gan var arī nākt tieši pie mums, tomēr neesam atkarīgi no Latvijas tirgus un pirktspējas.

Cik intensīva ir konkurence jūsu produktu tirgū?

Konkurence ir spēcīga. Lielās sporta kompanijas ražo līdzīgus produktus un ļoti cenšas aiz­­sargāt savu tirgu. Piemēram, Nike sponsorē NBA basketbola līgu Amerikā, un citas lielas kompanijas dara to pašu citos sporta veidos. Līdz ar to sportisti var vilkt mūsu aizsargus, bet nevar parādīt mūsu zīmolu, un mums praktiski nav ie­­spē­jams tur tikt iekšā. Tomēr īsti mūsu tirgus daļā strādā tikai viens ražotājs, bet citas lielās kompanijas, kas ir izmēģinājušas šāda aizsargapģērba ražošanu, nav bijušas īsti sekmīgas un neko daudz nepiedāvā. Tas tikai pierāda, ka šajā segmentā ir sarežģīti ražot produktus.

Kā ir ar rūpniecisko no­­slē­pumu un produkta aizsar­dzību, jo jūsu materiāls ir unikāls?

Ir divi ceļi, kā rīkoties ar unikālu materiālu, – mēs varētu izņemt licenci un tirgot šo materiālu vai arī lietot to sava zīmola radīšanai. Mēs ejam otro ceļu, un strādājam pie sava zīmola produktiem un atpa­zīs­tamības. Sportā raksturīgs tas, ka cilvēki tic kādam konkrētam zīmolam, un populārs zīmols var ražot jebko, bet cilvēki to pirks. Tā ir problēma, ar ko mēs saskaramies šobrīd. Techno­loģiski esam pārāki par kon­kurentiem, bet tie ir bijuši daudz ilgāk tirgū, un viņiem ir klientu uzticība. Mēs pie tā šobrīd aktīvi strādājam.

Piemēram, florbolā, kur tirgū esam sešus gadus, mūs jau ļoti kopē. Diemžēl, šogad viens no lielajiem zīmoliem ir nokopējis mūsu produktu pilnīgi ne­­kau­nīgi – viens pret vienu. Var atrast līdzīgu materiālu, mazliet pamainīt krāsu vai kādu vīli, un tas vairs neskaitās tas pats produkts. Ir ļoti grūti savu produktu aizsargāt. Tiesāties ar lielām kompanijām ar neiero­bežotiem līdzekļiem ir gandrīz bezcerīgi. Kaut arī esam re­­ģistrējuši savas preču zīmes, tomēr mums jāpaļaujas uz mūsu pircēju lojalitāti un jābūt ļoti uzmanīgiem. Mēs turpinām technoloģiski attīstīt savu ma­­teriālu, stiprināt zīmolu un klientu lojalitāti. Tas, protams, savā ziņā ir arī kompliments, ka citi mūs kopē, tomēr – mums ir jādomā, kā sevi nopietnāk pasargāt.

Ar kādu virsuzdevumu do­­sieties uz Latvijas biznesa forumu Amerikā?

Galvenais ir atrast jaunus tirgus, galvenokārt basketbolā. Mūsu lielākais izaicinājums ir tas, ka mūs nepazīst. Jā – mēs esam uztaisījuši vislabāko pro­­duktu, bet neviens jau to nezin! Vissarežģītākais un arī dārgākais process ir aiznest pa­­saulei ziņu, ka šis apģērbs ir vienreizējs, pasargās no trau­mām, ietaupīs naudu, nebūs jāārstējas.

Šajā vizītē Amerikā ceru atrast jaunus mārketinga kanālus, jaunus sadarbības partneŗus, veikalus, vairumtirgotājus. Šobrīd aktuāls jautājums ir arī par investoriem. Plānojam ieiet futbola tirgū, kas ir populārākais sporta veids pasaulē un būtu svarīgi tikties ar kādiem lieliem sporta investoriem, speciā­lis­tiem, kas saprot šo nozari.

No Latvijas ļoti grūti kaut ko darīt Amerikā, ir jābūt pašam uz vietas. Man ir bijusi ļoti laba sadarbība ar Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūru. LIAA pa­­līdzēja attīstīt uzņēmumu pašā iesākumā biznesa inkubatorā, atbalsta mūs, kad braucam uz izstādēm. Es priecātos, ja LIAA ar kādu līdzfinancējumu palī­dzētu arī potenciālos klientus “atvilkt” uz Latviju uz kādu sporta produktu konferenci – lai redz, kā produkts tiek ražots, lai redz Latviju, lai rodas uzticība.

Vai pasaulē populārie lat­­viešu basketbolisti arī lieto jūsu aizsargus?

Mums ir ļoti laba sadarbība ar NBA spēlētājiem Dāvi Bertānu no Sanantonio komandas un Dairi Bertānu, kas spēlē Ņūor­leānā. Latviešu basketbola spē­lētāji ir savi puikas, un cepuri viņiem nost, ka viņiem patīk un viņi izvēlas mūsu produktus. Mūsu produktus lieto arī slavena zviedru basketboliste WNBA līgā. Pamazām jau tos “superstārus” vācam, bet tas nav viegli.

Savu produktu reklamējam arī sociālajos medijos, internetā, sadarbojamies ar „influence­riem” un mediju personībām. Tie mums ir ļoti veiksmīgi palīdzējuši tieši Amerikā, jo tur ļoti populāri sekot kādam pro­­duktu apskatniekam vai recenzentam (reviewer).

Vai pašam arī vēl kādreiz iznāk laiks sportam?

Savu sporta karjēru beidzu pirms diviem gadiem Zviedrijā. Tagad šad tad paspēlēju florbolu, hokeju un basketbolu amatieŗu komandās, paskrienu, braucu ar riteni. Katrs sporta veids ir labs, jo uzvelku savus aizsargus, pats tad arī testēju savus pro­­duktus – cik tie ērti, kā pieguļ, kā reaģē uz sasilšanu.

Kādi ir tavi nākotnes plāni un sapņi, turpinot būvēt Blind­save?

Pats esmu ilgus gadus bijis sportists – spēlējis Latvijas iz­­lasē un Zviedrijā florbolu, bet šis sporta veids nav tik pro­fe­sionāls, tāpēc lielāku naudu ar profesionālu sportista karjēru man nav bijis lemts nopelnīt. Savu uzņēmumu zināmā mērā uztveru arī kā savu misiju pro­­fesionālajā sportā. Paša izveidotos ceļu sargus pirmo reizi uz­­vilku, spēlējot fināla spēli Lat­vijas čempionātā florbolā. Ne­­zi­­nu, kāpēc pēkšņi izlēmu spēlēt pats savos ceļu sargos. Tajā spēlē ne­­ielaidu nevienus vārtus. Kur vēl labāku zīmi, ka man tas viss ir jāturpina un jāattīsta? Man dau­dzi cilvēki teikuši, ka ar saviem sargiem esmu viņiem izglābis sporta karjēras. Es tiešām ticu tam, ko daru un ka ir jāturpina.

Te Andis atmet lielo no­­piet­nību un iesmejas: „Man gribas iekosties pasaules tirgū un arī citos sporta veidos sasniegt to lī­­meni, kāds mums ir šobrīd flor­­bolā,  tas ir – būt vieniem no va­­došajiem savā nozarē pasaulē. Otrs sapnis – varbūt kādreiz pie manām durvīm pieklauvēs Nike un teiks, ka viņiem patīk, ko mēs darām, un varbūt varam sadarboties?”

Autore: Taira Zoldnere
Foto: Ieva Čīka/LETA
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Laiks"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti