Dalies:

Latvieši ir visur un latvieši ir dažādi, bet Latvija mūs vieno! Intervija ar Diasporas vēstnieku

Latvieši ir visur un latvieši ir dažādi, bet Latvija mūs vieno! Intervija ar Diasporas vēstnieku
  • 19. Jun. 2019

Latviešu diaspora, tautieši ārvalstīs – vajadzības un problēmas, cerības un nākotne. Gandrīz katram Latvijas iedzīvotājam kāds ģimenes loceklis vai draugs dzīvo ārpus Latvijas.  2018.gadā Saeima pieņēma Diasporas likums ar mērķi stiprināt diasporas latvisko identitāti un piederību Latvijai. Kā attīstīsies Latvijas un latviešu diasporas sadarbība?

Ar vēstnieku Aivaru Grozu pirmo reizi tikāmies  2017.gadā, kad apmeklēju Latvijas vēstniecību Indijā, un bija prieks šo pazīšanos atjaunot šogad, Amerikas latviešu apvienības 68.kongresā Denverā. Tomēr mūsu saruna norit Rīgā, vēstnieka darba kabinetā Latvijas Ārlietu ministrijā.

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieku diasporas jautājumos Aivaru Grozu intervē Taira Zoldnere.

Lasītākās ziņas valstī

2018.gada septembrī tika pieņemts Diasporas likums, kas atkal pievērsa sabiedrības uzmanību sadarbībai ar latviešiem ārvalstīs un varbūt viesa arī jaunas cerības tautiešos, kuri dzīvo ārpus Latvijas. Kas jau ir paspēts izdarīt kopš likuma pieņemšanas?

Diasporas likums tika pieņemts pagājušā gada septembrī, bet stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī. Tomēr strauju likuma realizāciju aizkavēja politiskā situācija - lēna valdības izveidošanās pēc 13.Saeimas vēlēšanām un, līdz ar to, arī lēna valsts budžeta pieņemšana. Šajā laikā ministrijas un valsts iestādes gan ir strādājušas pie pārejas perioda uzdevumiem, lai nodrošinātu likuma stāšanos spēkā.

Ārlietu ministrijas uzdevums bija izveidot Diasporas konsultatīvo padomi (DKP), un Ministru kabinetā tagad ir apstiprināts tās nolikums. Mēs plānojam pirmo Diasporas konsultatīvās padomes sēdi 12.jūlijā, kurā puse dalībnieku pārstāvēs ministrijas un valsts iestādes un otra puse – diasporas un nevalstiskās organizācijas. Šī padome būs galvenais mehānisms, kas palīdzēs koordinēt diasporas politiku.

Kā saprotu, Diasporas konsultatīvajā padomē būs pastāvīgie locekļi un divi pieaicināti locekļi, kas mainīsies?

Padomē būs divdesmit pieci pastāvīgie un divi rotējošie vai nepastāvīgie locekļi, kurus ievēlēs pirmajā padomes sēdē uz vienu gadu. Tās būs biedrības vai nodibinājumi, kas vismaz divus gadus ir darbojušies diasporas politikas jomā. Ārlietu ministrija ir izsludinājusi pieteikšanos uz šīm divām vietām, un mēs patlaban jau saņemam pieteikumus.

Cilvēki Kanādā, Jaunzēlandē, Austrālijā un citur ir izteikuši vēlēšanos piedalīties, bet mūsu darbu apgrūtinās tas, ka jānodrošina tālsasaiste ar diasporas pārstāvjiem. Ņemot vērā dažādās laika zonas un tehniskās iespējas, būs nopietns izaicinājums,  lai visi Diasporas konsultatīvās padomes locekļi varētu vienlaicīgi piedalīties diskusijās un balsojumos, bet – gan mēs tiksim galā.

Mēs pavisam nesen tikāmies Denverā, kad piedalījāties Amerikas latviešu apvienības 68.kongresā. Kur vēl esat paspējis pabūt un apmeklēt tautiešus?

Esmu amatā piecus mēnešus, un pa šo laiku esmu ticies ar latviešiem Īrijā, Londonā, Stokholmā, apmeklēju Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā dzīvojošo latviešu  sanāksmi Hāgā, un, protams, biju pie Amerikas latviešiem Denverā. Varu teikt, ka latvieši ir visur, un latvieši ir ļoti dažādi.

Ko latvieši ārvalstīs sagaida no jaunā likuma un varbūt arī no jums kā no vēstnieka?

Kaut arī visus mūs vieno Latvija, tomēr cilvēku intereses un vajadzības ir dažādas. Piemēram, cilvēki pensijas vecumā, vēlas atgriezties Latvijā no Apvienotās karalistes, un aktuāls jautājums, par kuru vēl turpinās diskusijas, ir par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) ārvalstīs izmaksātām pensijām diasporas pārstāvjiem, kas remigrācijas rezultātā ir atgriezušies vai vēlas atgriezties Latvijā. Lielbritānijā ir arī daudz latviešu studentu. Savukārt, atšķirīgas intereses ir latviešiem Īrijā, kuri izbraukuši ekonomiskās krīzes laikā. Protams, ka pilnīgi savādāka situācija ir “vecajā diasporā” Amerikas Savienotajās Valstīs.  Piedaloties ALA kongresā Denverā, mani pat fascinēja tas, kā jaunie, salīdzinoši nesen ASV iebraukušie diasporas pārstāvji spēj iekļauties “vecās” diasporas rindās un ir vērojama laba sadarbība. Kaut kas līdzīgs notiek arī Zviedrijā.

Gribu piebilst, ka pēc Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra datiem, tikai kādi 11% ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu meklē iespējas sadarbībai. Cilvēkus galvenokārt interesē tieši viņu konkrētās problēmas. Tomēr gandrīz visiem ir kopēja interese saglabāt savu latviskumu un nezaudēt saiknes ar Latviju. Tas ir mūsu mērķis, pie kā strādāt.

Vai Diasporas konsultatīvās padomes viens no uzdevumiem būs risināt ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu sāpīgās problēmas un aizstāvēt konkrētas intereses?

Padomē tautiešu intereses pārstāvēs diasporas organizācijas: Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA), Eiropas latviešu apvienība (ELA), Krievijas un citu valstu latviešu pārstāvji. Apzinot šīs problēmas, padome varēs rekomendēt gan finansiālo politiku, gan citus Diasporas likuma realizācijas ceļus.

Kā jau jūs minējāt, latviskās identitātes un kultūras saglabāšana ir vēlme, kas apvieno visus latviešus ārvalstīs. Kas, jūsuprāt, ir nākošais svarīgākais jautājums, jūsu dienaskārtībā?

Kā jau minēju, viens no Konsultatīvās padomes uzdevumiem būs veicināt saskaņotu diasporas politikas izstrādi. Paredzu, ka viens no svarīgākajiem jautājumiem, ko varēsim ieskicēt pirmajā sēdē, ir turpmāko gadu darbības virzieni. Sagaidām priekšlikumus no ministrijām un diasporas organizācijām, un mēs tos virzīsim tālāk valdībai un Saeimai.

Kāds finansējums diasporai ir paredzēts 2019.gadā, un kā tas tiek apgūts?

Kopumā šogad finansējums ir virs trīs miljoniem eiro. Tas nav īpaši daudz, bet tas nav arī maz, ņemot vērā visas citas valsts vajadzības. Atbalsts kultūras mantojuma saglabāšanai, dziesmu un deju svētku tradīcijas turpināšanai, izglītībai – tās ir prioritātes latviskās identitātes saglabāšanai. Nākošā gada budžeta priekšlikumu mēs varētu redzēt jūlija beigās, un domāju, ka diasporai atvēlētie līdzekļi turpinās pieaugt no gada uz gadu. Arī jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levita kungs ir teicis, ka diaspora ir viena no valsts prioritātēm, un tas vieš optimismu.

Daudz runāts un daudz spriests par sasāpējušiem remigrācijas jautājumiem. Man rodas iespaids, ka pirmie pozitīvie rezultāti jau sāk parādīties. Kā jūs redzat tautiešu remigrāciju, un kā to varētu veicināt?

Tautiešu atgriešanās ir viena no Diasporas likuma prioritātēm, un par šo sfēru ir atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). 2018.gadā tika izveidots remigrācijas koordinatoru tīkls, kas atrodas dažādos Latvijas reģionos. Sākotnēji tas darbojās kā pilotprojekts, bet tagad ir nolemts, ka tas darbosies pastāvīgi. Esmu ticies ar reģionu  koordinātoriem, un jāsaka, ka šeit lielu lomu spēlē cilvēciskais faktors. Mēs varam aicināt aizbraukušos atgriezties, bet tikai cilvēki uz vietas - vai tas būtu Daugavpilī, Liepājā vai citur, redz reālo situāciju. Viņi kontaktējas ar tiem, kas vēlētos atgriezties, ar viņu ģimenes locekļiem, iegūstot informāciju un saprotot, kas cilvēkiem atgriežoties tiešām ir vajadzīgs. Koordinatori palīdz atrast bērniem skolas, palīdz ar padomu mājokļa iegādē un risinot citus sadzīves jautājumus. Aktīvi tiek izmantoti arī sociālie tīkli. Apmēram 400 latviešu ir atgriezušies pagājušajā gadā tieši izmantojot remigrācijas koordinatoru atbalstu. Jāsaka, ka šī programma sekmīgāk darbojas Latvijas lauku reģionos, bet Rīgā ir cita ekonomiskā situācija. Kaut arī atgriezušos cilvēku skaits nav liels, bet projekts ir tikai iesākts un noteikti jāatbalsta turpmāk.

Otrs virziens remigrācijas politikā būtu veicināt latviešu studentu un profesionāļu atgriešanos. Te lielu darbu veic Latvijas vēstniecība Londonā, kas cenšas apzināt un uzrunāt latviešu studentus, kas lielā skaitā mācās labākajās Apvienotās karalistes augstskolās. Notiek savstarpēja tīklošanās, un varbūt daļa no šiem studentiem ar savu pieredzi atgriezīsies Latvijā. Tā ir mūsu cerība, jo Latvijā jau kādu laiku vērojams dažāda līmeņa darba spēka trūkums – mums trūkst gan prasmīgu roku meistari, gan intelektuālā daba darītāji.

Arvien lielāks uzsvars tiek likts arī uz sadarbību ekonomiskajos jautājumos. Kā jūs šobrīd redzat iespēju veicināt Latvijas un diasporas uzņēmēju sadarbību?

Sadarbība ekonomiskajos jautājumos ir izvirzījusies kā viena no pēdējo gadu prioritātēm, un tas varētu būt veids kā izmantot mūsu tautiešu gaišos prātus ārvalstīs.  Kā veiksmīgu piemēru varu minēt nesen notikušo ALA kongresu Denverā, kur paralēli notika arī Latvijas biznesa forums “Spotlight Latvia”. Uz to bija ieradies Latvijas Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIIA) pārstāvji un Latvijas uzņēmēji. 14.novembrī Valmierā norisināsies kārtējais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, ko aktīvi atbalsta arī PBLA. Jūlijā Toronto notiks 15. Latviešu dziesmu un deju svētki, un arī tur norisinās darbs, lai paralēli savestu kopā latviešu izcelsmes uzņēmējus Kanādā  un LIIA pārstāvjus. Latviešu vidū ir uzņēmēji, biznesa cilvēki, un šī sadarbība ir jāpaplašina.

Vai ir iesākusies ekonomiskā sadarbība arī ar latviešu uzņēmējiem Eiropā?

Ja runājam par biznesu, tad ASV un Kanāda ir soli priekšā, jo tā ir diaspora ar senākām tradīcijām, kas jau paspējuši radīt savas biznesa struktūras. Eiropā emigrācija lielākoties notika ekonomiskās krīzes laikā, un ievērojamu latviešu uzņēmumi vēl nav attīstījušies. Tomēr sāk parādīties nelieli un vidēji latviešu uzņēmumi kā frizētavas, auto darbnīcas un tamlīdzīgi. Kā atbalsts un sadarbības partneri varētu būt arī latvieši, kas strādā lielos starptautiskos uzņēmumos, tas arī ir virziens, kurā strādājam.

Tomēr domāju, ka vislielākā uzmanība jāveltī tieši jaunajai paaudzei, jo asimilācija mītnes zemēs un latviešu valodas aizmiršana notiek ļoti strauji.

Un tomēr  - pašreiz Latvijā divas valsts augstākās amatpersonas  - Valsts prezidents Egils Levits un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir ar diasporas pieredzi.

Jā gan – abi ir Minsteres latviešu ģimnāzijas absolventi.

Ko tas nozīmē tautiešiem ārvalstīs un jums kā Speciālo uzdevumu vēstniekam sadarbībai ar diasporu?

Domāju, ka varu atbildēt vienā vārdā – tas ir iedvesmojoši! Ne tikai man kā vēstniekam, bet visiem latviešu diasporas pārstāvjiem. Gan Valsts prezidents Egils Levits, gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ar savu pieredzi saprot latviešu problēmas ārvalstīs, un tas palīdzēs risināt diasporas politikas jautājumus.

Ja kāds diasporas vai Latvijas sabiedrības pārstāvis gribētu sadarboties vai izteikt kādus priekšlikumus -  pie kā griezties, kur rakstīt, ko uzrunāt?

Ieteikumus un priekšlikumus var rakstīt uz epasta adresi: diaspora@mfa.gov.lv, un mēs tos labprāt uzklausīsim. Otrs – es ieteiktu cilvēkiem sameklēt un iesaistīties savu tuvāko sabiedrisko organizāciju darbā. To ir pietiekoši daudz gan Eiropā, gan Amerikā, gan citur.

Esmu ļoti pozitīvi noskaņots gan par Diasporas likuma realizāciju, gan par turpmāko sadarbību, un gribu tikai aicināt latviešus visā pasaulē: “ Nevajag pazaudēt vienam otru un nevajag pazaudēt Latviju. Darbosimies visi kopā Latvijas labā!”

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti