Dalies:

Latviesi.comTV: No latvieša ādas nevar un nevajag izlīst

Latviesi.comTV: No latvieša ādas nevar un nevajag izlīst
  • 09. Oct. 2018

Latvietība dod iedvesmu un idejas gan savas profesijas atrašanai un jaunu mākslas darbu radīšanai, gan iespēju atšķirties no vienmuļās pelēkās masas. Tādas atziņas pauž trīs tautieši – Lilija Zobens no Lielbritānijas, Jānis Čečiņš no Austrālijas un Dace Aperāne no Amerikas Savienotajām valstīm.

 

Lasītākās ziņas

Mājas ir Latvijā

Lilija Zobens, diriģente, dziedātāja, vokālā skolotāja un etnomuzikoloģe, dzimusi un dzīvo Lielbritānijā un kopā ar dzīvesbiedru Lesliju nodibinājusi mūzikas izdevniecību „Musica Baltica” .  Kā soliste dziedājusi latviešu sarīkojumos visā pasaulē, diriģē Londonas latviešu kori, bijusi latviešu Dziesmu svētku virsdiriģente gan Latvijā, gan ārpus tās, apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni un Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda goda balvu. L. Zobens atzīst: mūzika, jo sevišķi kora mūzika, ir viņas dzīve. Galvenais, lai mūzika būtu laba. Pati uz kordiriģēšana ceļa nostājusies, kad sākusi dziedāt Londonas latviešu korī. Toreizējais kora diriģents Alberts Jērums vēlējās sev izaudzināt pēcnācēju un šim godam bija noskatījis Liliju. Darbā ar kori ļoti palīdz tas, ka Lilija apguvusi arī dziedāšanu: var dziedāt korim priekšā. „Dziedāt tā ir fantastiska lieta un brīnišķīgi, ka katrs latvietis var dziedāt. Kad dziedi korī, ir vēl fantastiskāka sajūta, jo tu ne tikai pats dziedi, bet dziedi kopā ar citiem. Rodas milzīga kopības sajūta,” teic L. Zobens.

Arī diriģentu savstarpējai sadarbībai un kopības sajūtai ir liela nozīme: tā 1990. gada dziesmu svētkos pārvarēt satraukumu palīdzējis diriģents Jānos Dūliņš, kurš sniedzis noderīgus ieteikumus kopkora diriģēšanai.

Pasaules latviešu dienu koru un fokloras kopu koncertā Simtagdes dziesmu svētkos dziedāja kopā ar savu meitu Andru Zobens – East. Dzīvojot Anglijā, turklāt laulībā ar angli, L. Zobens izdevies izaudzināt meitas kā „tīras latvietes”. „Kad apprecējāmies, mums ar Lesliju bija noruna, ka mūsu bērni runās latviski,” stāsta L. Zobens. Vīrs pat nolēma mācīties latviešu valodu kopā ar bērniem, tomēr nodomu nepiepildīja. Bērni gan latviešu valodu iemācījās!  Dažkārt gan Lilijas meitas mēģinājušas ar mammu runāt angliski, bet Lilija tad izlikās, ka nesaprot, ko viņai saka. Latviešu valodas apguvi veicinājis tas, ka kaimiņos dzīvoja latviešu ģimene un meitenēm bija latviešu bērnu sabiedrība.

Latvietību saglabāt palīdzēja arī 3x3 saieti, kas meitenēm ļāva saprast: ir ne tikai angļu, bet arī latviešu kultūra, kura turklāt šķita krāšņāka.

L. Zobens pašas bērnībā latvietības saglabāšanu veicināja arī apziņa, ka mājas ir Latvijā, bet Anglijā – tikai patvērums. „Uzaugu „Daugavas vanagu” garā, jo mans tētis bija viens no šīs organizācijas vadītājiem,” atceras L. Zobens. „Sarīkojumos tik daudz dzirdēju par to, cik netaisnīgas bijušas lielās varas pret mazajām valstīm. Sapratu, ka ir jācīnās par taisnīgumu pasaulē un mūsu valstī.”

Trakie latvieši Austrālijā

Man vienmēr ir gribējies būt latvietim. Es esmu latvietis, jo no savas ādas jau nevar izlīst,” teic Jānis Čečiņš. Viņš ir Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē Kultūras fonda priekšsēdis un Sidnejas latviešu biedrības vadītājs, vadījis 3x3 saietus un spēlējis Sidnejas latviešu teātrī. Jaunībā spēlējis kokli un dejojis tautasdejas. Smejas, kad vaicā, vai atšķiras latviešu tautasdejas  solis Austrālijā un Latvijā: „Noteikti atšķiras, bet katru reizi uz Latviju atbraucot, mēs saprotam vairāk par latviešu tautas deju.”

Simtgades Dziesmu un  deju svētkos šovasar J. Čečiņš pirmoreiz sapratis, ka ir liela atšķirība starp latviešu tautas deju un deju, ko tautastērpos dejo uz skatuves. Austrālijā nav tik daudz latvisko skatuves deju, vairāk danco tautiskas, latviskas dejas, kas varbūt nav tik izteiksmīgas. Austrālijā svarīgāk ir uzturēt latviskumu arī caur deju, kamēr Latvijā vairāk var domāt par tautas dejas attīstību. Ārpus Latvijas saglabāt latviskās tradīcijas ir daudz grūtāk, nekā Latvijā esot. Tomēr Austrālijas tautieši ir gatavi veltīt laiku un resursus latviskām nodarbēm, uz mēģinājumu braucot divas, trīs stundas. Dažs pat mēro 1000 kilometrus!

Vai viņi ir traki? „Jā, traki latviski!” attrauc J. Čečiņš.

Kāpēc ir vērts būt latvietim Austrālijā? „Pirmkārt, tāpēc, ka cilvēki ir dzimuši kā latvieši. Turklāt cilvēki jūt, ka ar latviskumu viņi atšķiras, neieplūst vienmuļajā austrāliešu masā,” teic J. Čečiņš.

Tautasdziesmas kā pirmās atmiņas

Dace Aperāne  no Amerikas Savienotajām valstīm ir komponiste, pedagoģe un mūzikas dzīves organ izētāja, kā arī publiciste. Saņēmusi virkni apbalvojumu gan par veikumu mūzikā, gan sabiedrisko darbu, tostarp Triju zvaigžņu ordeni un Lielo mūzikas balvu. D. Aperāne stāsta: jau viņas pirmās atmiņas saistās ar mūziku, jo vecaistēvs klausījies klasisko mūziku, bet vecāku mājās pulcējās tautieši, kuri dziedāja latviešu tautasdziesmas. D. Aperānes bērnības mājā viesojušies arī slaveni, ar mākslām saistīti tautieši kā dejotāja Vija Vētra vai muzikanti no „Čikāgas piecīšiem”. Mūzika kļuvusi par  D. Aperāne dzīves daļu: ”Mūzikai ir liels garīgs spēks. Jo vairāk mēs to klausāmies vai atskaņojam vai radam, jo vairāk mūsos šis spēks rodas.” Tomēr vislielāko enerģiju pašu muzicēšana vai dziedāšana, tāpēc ir tik svarīgi klātienē piedzīvot, piemēram, Dziesmu svētkus.

Nodošanos mūzikai ļoti atbalstījusi mamma, kura daudz iemācījusi arī no latviskās dzīvesziņas. Latvija ir daļa no D. Aperānes dzīves. Dzimusi ASV, Latvijā pirmo reizi bija 1989. gadā: „Man pavērās šī brīnišķīgā pasaule, no kuras iepriekš biju aptvērusi tikai mazu daļiņu.”

 Latvietība ietekmējusi arī  D. Aperānes mūziķes gaitas. Viņa iedvesmojusies, piemēram, no tautasdziesmu  melodijām, aizrāvusies ar dainu tekstu pētīšanu,  veidojusi tautasdziesmu apdares.

D. Aperāne organizējusi arī Amerikas latviešu jaunatnes dziesmu svētkus . Tieši viņas tēvs bija jaunatnes dziesmu svētku idejas autors, taču šajos svētkos jo sevišķi varēja izpausties tieši jaunie trimdas latviešu komponisti, mūziķi un sarīkojumu rīkotāji. Tagad viņa saskata lielu potenciālu Latvijas jaunajos mūziķos, kuru izaugsmē labprāt piedalītos.

Raidījums tapis sadarbībā ar Ārlietu ministriju un NEPLP sabiedriskā pasūtījuma ietvaros

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti