Dalies:

Latviesi.comTV: Latvija Eiropā. Vai dziesma un deja vieno latviešus Latvijā un ārzemēs?

Latviesi.comTV: Latvija Eiropā. Vai dziesma un deja vieno latviešus Latvijā un ārzemēs?
  • 17. Jul. 2018

Dziesmu svētki latviešiem ir īpašs zīmols, kuru nācija mīl un dievina, uzskata par svētu. Tos apmeklēt vai piedalīties tajos nozīmē būt izredzētajam. Nule notikušie svētki ļauj paraudzēties arī uz to nozīmi ārvalstīs dzīvojošo latviešu dzīvē. Saskaņā ar Latvijas Nacionālā kultūras centra sniegtajām ziņām 26. Vispārējos latviešu dziesmu svētkos un 16 deju svētkos, kas notika Rīgā no 30. jūnija līdz 8. jūlijam piedalījās 43 219 dalībnieki no visas pasaules, tostarp 2411 ārzemju latvieši no 84 kopām un ansambļiem. 58 no šiem kolektīviem bija no Eiropas.

Unikāls pasaules latviešu saiets

Lasītākās ziņas

Dziesmu un deju svētku ietvaros pirmo reizi tika rīkotas arī īpašas Pasaules latviešu dienas. To idejas autore un rīkotāja bija Eiropas latviešu apvienības kultūras referente, kā arī latviešu kultūras svētku Eiropā organizatore un Latviešu biedrības Īrijā kora elVĒ diriģente Inguna Grietiņa – Dārziņa. Viņa stāsta, ka 2008. gadā, kad pirmoreiz ar pašas vadīto kori no Īrijas ieradās uz Dziesmu svētkiem, pamanīja, cik ļoti dažādās valstīs dzīvojošie latvieši priecājas satikt viens otru un secināja, ka šie svētki var būt arī unikāls pasaules latviešu saiets. „Dziesmu svētki ir tā reize, kad Latvijā sabrauc visvairāk pasaules latviešu,” saka I. Grietiņa – Dārziņa.

10 gadus vēlāk – 2018. gada, Latvijas simtgades Dziesmu svētkos, izdeviess realizēt ideju par tautiešu no visas pasaules tautiešu sapulcināšanu Pasaules latviešu dienās – kopumā norisa seši pasākumi divu dienu garumā. Notika konference „Latvieši pasaulē - piederīgi Latvijai”, deju un folkloras kopu uzvedums „Cilvēks.Mūžs.DIMD!”, koru un fokloras kopu koncerts „Cilvēks. Mūžs. SKAN!”, kamermūzikas koncerts, danči Vērmanes dārzā un balle Latviešu biedrības namā.

Simtgade uzkurina latvietību

 Jānis Čečiņš, Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē Kultūras fonda priekšsēdis, Austrālijas latviešu 55. Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis uzsver, ka latviešiem Austrālijā bija ļoti svarīgi būt daļai no Latvijas valsts simtgades pasākumiem. Uz Simtgades Dziesmu svētkiem Latvijā atbraukuši pat tie Austrālijā dzīvojošie tautieši, kuri parasti vietējā latviešu sabiedrībā nav aktīvi. „Tātad, pat ja ikdienā latvietība ir aizmirsta, gēnos, kāda smadzeņu šūniņā tā ir. Un tā izplešās, kad padzird kaut ko tādu kā simtgade,” spriež J. Čečiņš.

Latviešu kultūras dienas gan notiek arī Austrālijā un pēdejos gados tās finansiāli atbalsta arī Latvijas valsts.

Jāna Jēruma-Grīnberga, bīskape, Lielbritānijas luterāņu padomes valdes locekle, ilggadēja Dziesmu un deju svētku Eiropā organizatore līdzīgi saka par latviešiem no Lielbritānijas: arī viņiem ir svarīgi būt klāt Simtgades svētkos un arī Pasaules latviešu dienās. „Domāju, ka Anglija tagad no latviešiem ir tukša. Katrs otrais latvietis, kurš dzīvo Anglijā, tagad ir Rīgā,” teic J. Jēruma – Grīnberga.

Senču spēku rodam dziesmā un dejā

Komponiste un mūzikas dzīves organizatore, kā arī pedagoģe, diriģente, mūzikas publiciste Dace Aperāne no Amerikas Savienotajām valstīm (ASV) norāda uz to, ka arī ASV jau gadiem notiek latviešu dziesmu svētki, kur agrāk bija pat tūkstošiem dalībnieku. Kas liek latviešiem ik pa četriem, pieciem gadiem sanākt kopā, tostarp tērejot tam ievērojamus laika un naudas resursus, lai kopā dziedātu un dejotu? „Tas ir tas, kas mēs esam,” vienkārši atbild D. Aperāne. „Mums ir jādzied un jādejo. Kad mēs to darām, mēs piepildam kaut ko ļoti senu, kas ir mūsos. Mēs tad pieslēdzamies senču spēkam. Mani ļoti saviļņo, ka dziesmu gars dzīvo arī pavisam mazos bērnos un padsmitniekos.”

„Trimdā Dziesmu svētku tradīcija pamatā nemainījās: tā saglabājās tāda, kāda bija Latvijas laikos pirms okupācijas. Taču to nozīme paplašinājās: tie vienlaicīgi bija latviešu tikšanās vieta, kas saistījās arī ar citām politikas un kultūras aktivitātēm,” teic Luksemburgā dzīvojošais Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits. Interesanti, ka pēc neatkarības atgūšanas plašāki kļuvuši arī Dziesmu svētki Latvijā. Piemēram, to ietvaros rīko arī garīgās mūzikas koncertus.

J. Jēruma – Grīnberga toties spriež, ka trimdā dziesmu svētkiem nācās pielāgoties tai situācijai, kāda bija latviešiem ārvalstīs, tāpēc šī tradīcija tomēr mainījusies un trimdas dziesmu svētki „izauga par kaut ko citu”. Tie veidojušies atšķirīga no Latvijas svētkiem, kur bija „cita vide un cita augsne”.

Arī J. Čečiņš apliecina: tautas deju solis Latvijā un Austrālijā var būt atšķirīgs: kamēr Latvijā tautas deja attīstījusies, Austrālijā centās pieturēties pie tām dejošanas tradīcijām, kas savulaik atvestas no Latvijas. Tajā pašā laikā: arī Austrālijā ne visas latviešu deju kopas danco vienādi.

Dziesmu svētki radīja Latviju ārpus Latvijas

Tomēr svarīgākā ir vienojošā kopības izjūta. Kā norāda J. Jēruma – Grīnberga: katra vieta ārvalstīs, kur notika latviešu dziesmu svētki, „kaut uz īsu brītiņu kļuva par latviešu māju, par Latviju, kur mēs visi bijām kopā”. Kopīgie dziesmu svētki tautiešus ļoti stiprinājuši: tikko pagāja vieni dziesmu svētki, jau gaidīja nākamos. „Tas ir kaut kas dziļāks,” teic bīskape. Viņa piemin arī garīguma lomu dziesmu svētkos. Tieši dziesmu svētkos 1969. gadā Hamburgā noticis pirmais latviešu ekumēniskais dievkalpojums.

Guntars Gedulis no Venecuēlas ir  komponists, diriģents, Dienvidamerikas Latviešu apvienības viceprezidents un Tobago latviešu saietu organizators. Viņš secinājis: dziesmu svētkos latvieši apliecina, ka „ir priecīga tauta”.

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš piedalījas Pasaules latviešu konferencē, uzsver: katrs latvietis, lai kur arī viņš nedzīvotu, ir daļa no Latvijas tautas un ir vajadzīgs Latvijai. Turklāt tautieši diasporā ir kā Latvijas pārstāvniecība ārvalstīs un ir gatavi sniegt atbalstu un padomu, kad tas ir nepieciešams.

Bet kuras tad ir latviešu mīļākās dziesmu svētkos dziedamās dziesmas?

R. Vējonis, kurš atceras, ka arī pats kādreiz dziedājis Dziesmu svētkos, nosauc Raimonda Paula dziesmu ar Jāņa Petera vārdiem „Manai dzimtenei”.

E. Levitam vistuvākā ir Jāzepa Vītola „Gaismas pils” ar Ausekļa vārdiem, kas esot pacilājoša un nākotnē vērsta.

Raidījums tapis sadarbībā ar Ārlietu ministriju un NEPLP sabiedriskā pasūtījuma ietvaros

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti